Neapšaubāmi, ka pārdomāta elektroenerģijas izmantošana mājoklī ļauj samazināt elektrības rēķinus mēneša beigās. Ir skaidrs, ka visas sadzīves ierīces nav vienlīdzīgas – dažas patērē krietni vairāk.
Sadzīves tehniku iespējams iedalīt divās galvenajās kategorijās – pēc lietošanas biežuma un enerģijas patēriņa. Piemēram, ierīces ar salīdzinoši zemu patēriņu, kas darbojas nepārtraukti, ir ledusskapji, saldētavas un televizori. To patēriņš parasti nepārsniedz 1000 vatus, taču šīs ierīces tiek izmantotas teju bez pārtraukuma.
Savukārt citas ierīces patērē daudz elektrības, taču tiek izmantotas tikai salīdzinoši īsu brīdi. Pie tām pieskaitāmas cepeškrāsnis, gludekļi, elektriskie radiatori un veļasmašīnas.
k
Pēc pieejamajiem datiem ledusskapji vidēji veido apmēram 18% no kopējā elektrības patēriņa, keramiskās plītis – ap 9%, bet cepeškrāsnis – ap 4%. Jāņem gan vērā, ka šie rādītāji balstīti uz gada vidējo aprēķinu.
Ir noskaidroti arī tie sadzīves tehnikas priekšmeti, kas vienas stundas laikā patērē visvairāk elektrības. Pirmajā trijniekā ierindojas: cepeškrāsnis (2000–3000 W), keramiskās un indukcijas plītis (1500–6500 W atkarībā no jaudas un ražotāja), kā arī elektriskie sildītāji (1500–2500 W). Tiem seko gludekļi (1500–3500 W), ūdens sildītāji jeb “boileri” (1500–2500 W) un matu fēni (1500–2000 W).
Ja skatāmies, kuras ierīces visvairāk “apēd” elektrību stundas laikā, pirmajās vietās ir: cepeškrāsnis (2000–3000 W), indukcijas un keramikas plītis (1500–6500 W) un elektriskie sildītāji (1500–2500 W). Nedaudz mazāk, bet joprojām daudz patērē arī gludekļi (1500–3500 W), ūdens boileri (1500–2500 W) un fēni (1500–2000 W).
Aplūkosim, ar ko atšķiras keramiskās plītis no indukcijas. Keramiskajām plītīm siltumu rada elektriskie sildītāji, kas uzkarsē stikla–keramikas virsmu. Tālāk šī virsma nodod siltumu katlam vai pannai. Tas nozīmē, ka uzsilšana notiek pakāpeniskāk un prasa ilgāku laiku.
Atšķirībā no keramikas plītīm, indukcijas plītis izmanto elektromagnētiskos laukus, lai sildītu trauku pamatni tieši. Tā kā siltums netiek radīts plīts virsmā, bet pašā traukā, virsma saglabājas salīdzinoši vēsa. Rezultātā efektivitāte ir augstāka – enerģija netiek izšķiesta, bet maksimāli izmantota ēdiena uzsildīšanai.
Iepriekš minētie elektroenerģijas patēriņa rādītāji balstīti uz maksimālo slodzi – proti, situāciju, kad visi plīts riņķi darbojas vienlaikus ar pilnu jaudu. Ikdienā tas notiek reti. Jāpiebilst arī, ka indukcijas plītis ir ievērojami efektīvākas par keramikas plītīm.
Cik tad vidēji gadā izmaksā keramikas plīts lietošana mājsaimniecībā? Aplūkosim piemēru: ja plīti – keramisko vai indukcijas – lietotu ik dienu ar maksimālo jaudu (6500 W) vienu stundu, gada laikā tiktu patērēti aptuveni 2372,5 kWh.
Ja ņem vērā, ka 2025. gada maijā Latvijā vidējā elektrības cena bija 0,14 eiro par kWh, tad gada izmaksas par plīts lietošanu pie šāda patēriņa sasniegtu aptuveni 332 eiro. Tomēr reālajā dzīvē šis skaitlis, visticamāk, būtu krietni mazāks, jo plītis ikdienā reti tiek izmantotas ar pilnu jaudu.
