Nesen domāju par to, kā vislabāk uzglabāt maizi, lai tā ilgāk saglabātos svaiga. Cepot pati, cenšos samazināt bojāšanos, jo mēs neēdam lielus daudzumus uzreiz: nevēlos, lai maize kļūtu veca, pelējuma vai slapja.
Mana vecmāmiņa klaipu glabāja lielā katlā, bet man tas ir neērti – nav vietas, nav piemērota trauka. Tāpēc es meklēju internetā un izmēģināju daudzas metodes. Zemāk ir manu eksperimentu rezultāti un galīgā izvēle.
Plastmasas maisiņš
– Vienkārši un ērti, bet rezultāts mani pievīla: maisiņā maize ātrāk zaudē garšu un ilgstoši uzglabājot kļūst pelējuma. Caurumu veidošana – palīdz ventilācijai, bet maize ātrāk kļūst veca.
Maizes kaste
– Šķiet, ka tā ir speciāli paredzēta šim nolūkam, bet mana maize tajā ātri izžuva. Maizes kaste ir regulāri jāmazgā un jāžāvē, īpaši koka, kas absorbē mitrumu un smakas. Man tas ir lieks apgrūtinājums.
Ledusskapis maisiņā
– Uzglabāšana ledusskapī padara maizi blīvu un sausu, kā arī absorbē svešas smakas.
Papīra maisiņi
– Šīs iespējas trūkums ir tas, ka klaips ātri izžūst.
Auduma maisiņi (lins, kokvilna)
– Elpojoši un atkārtoti lietojami, tos var mazgāt, bet maize tajos arī ātri noveco.
Pēdējā metode, kas man derēja
– Es sasaldēju maizi porcijās. Pēc cepšanas ļauju tai atdzist, sagriežu un iepakoju maisiņos pa porcijām. No rīta es to vienkārši izņemu: atkausēju istabas temperatūrā, ja man ir laiks, vai mikroviļņu krāsnī, ja man tas ir nepieciešams ātri. Pēc atkausēšanas maize paliek gandrīz tikpat svaiga.
