Jebkurš no mums ir dzirdējis, ka ir tāds ticējums, ka pēc tam, kad cilvēks ir devies prom no šīs Zemes un savas ģimenes, ir konkrēti jāievēro 40 dienu miera periods. Skaidrojam, kāpēc tas ir tik svarīgi.
Kristīgajās tradīcijā skaitlis 40 ir simbolisks: Mozus 40 dienas uzturējās Sinaja kalnā, Jēzus gavēja 40 dienas tuksnesī, bet pēc augšāmcelšanās viņš 40 dienas bija kopā ar mācekļiem pirms debesbraukšanas. Tāpēc uzskata, ka arī pēc cilvēka aiziešanas dvēselei ir šāds “pārejas laiks”.
Tāpēc pastāv tāds uzskata, ka līdz 40. dienai dvēsele vēl ir šeit, starp mums – tā apmeklē vietas, kur dzīvojusi. Četrdesmitajā dienā tā beidzot atstāj šo zemes pasauli un nonāk tur, kur tai likts.
Daudzās kultūrās uzskata, ka tuviniekiem līdz 40. dienai tāpēc ir jāievēro atturīgāks dzīvesveids un vairāk aizgājējs jāpiemin. Bet ir dažas lietas, ko šajā laikā kategoriski ir aizliegts darīt, jo tic, ka tas var sadusmot aizgājēja dvēseli un tas var traucēt tai nonākt tur, kur tas paredzēts.
Lasi vēl: Vecāki brālim kāzās uzdāvināja izremontētu dzīvokli Teikā, bet tad, kad es apprecējos, sekoja “pārsteigums”
Ko nedrīkst darīt nekādā gadījumā:
Rīkot svētkus un izpriecas;
Nedrīkst rīkot kāzas, kristības, dzimšanas dienu ballītes vai citus svinīgus pasākumus un skaļus pasākumus;
Nedrīkst skaļi dziedāt, trokšņot, dejot, jo tas traucē dvēseles mieram;
Šajā laikā arī neiesaka pārcelties uz citu dzīvesvietu, uzsākt lielus, jaunus darbus, precēties – tas viss būs lemts neveiksmei;
Nevalkāt košu apģērbu, izlecošas rotaslietas un kosmētiku. Īpaši jāizvairās sievietēm no sarkanās krāsas, jo vairākās kultūrās tieši šī krāsa simbolizē dzīvi un prieku;
Šajā laikā nedrīkst arī pārkārtot māju, veikt mājās remontu, jo dvēsele vēl ir tepat un to nedrīkst traucēt, jo tā var neatpazīt vairs savas mājas un “iestrēgt” tur uz mūžu.
