Sabiedriskajā transportā bieži gadās dzirdēt sarunas, kas liek aizdomāties. Reiz, braucot pārpildītā autobusā, nejauši kļuvu par liecinieci diskusijai starp vairākām sievietēm. Viņu teiktais lika ieraudzīt kādu ikdienas profesiju un tās aizkulises pavisam citā gaismā.
Reiz, braucot pārpildītā autobusā, neviļus kļuvu par kādas sarunas liecinieci. Sievietes, kas sēdēja man priekšā, runāja tik aizrautīgi, ka apkārtējie gribot negribot dzirdēja katru vārdu. Atklātais dialogs lika paskatīties uz dažām lietām pavisam citādi…
— Cik labi bija agrāk, kad nebija nedz plastmasas karšu, nedz svītrkodu, — ar nopūtu teica kāda sieviete, uzrunājot blakus sēdošo kolēģi.
Autobuss bija tik pilns, ka nācās stāvēt ciešā pūlī. Piespiesta pie sēdekļiem, es gandrīz vai noliecos pāri divām sievietēm un nejauši kļuvu par viņu sarunas liecinieci.
— Atceros deviņdesmitos, kad strādāju nelielā diennakts pārtikas veikalā. Vislabāk man gāja nakts maiņās. Tiklīdz īpašniece bija paņēmusi ieņēmumus un aizgājusi, es pārliku cenu zīmes, pieliekot klāt kādu santīmu. Par nakti sanāca papildu peļņa. Bet līdz rītam visu sakārtoju atpakaļ, un neviens neko nezināja. Mūsdienās tā vairs nebūtu iespējams.
— Kāpēc tev viss tik sarežģīti? — ar smaidu pajautāja otra sieviete. — Mēs ar draudzeni, kad strādājām nakts maiņās veikalā, darījām vienkāršāk. Mazumtirdziņā iepirkām vispieprasītākās preces un pārdevām savas, nevis saimnieces. Protams, skatījāmies, lai ieņēmumi būtu vidēji tādi paši kā citiem. Pajautājām maiņas biedrenēm, cik viņām izdevies pārdot, un turējāmies pie līdzīgas summas, lai saimnieki neko nepamanītu.
— Kāds vispār bija piedāvājums jūsu veikalā? Galvenokārt dzērieni un saldumi?
Tieši šajā brīdī sarunā iejaucās gados vecāka kundze, kas stāvēja man blakus un arī bija kļuvusi par nejaušu šī dialoga liecinieci.
— Jūs tiešām nejūtat nekādu neērtību par to, ko tikko publiski atklājāt
— Nu un kāpēc lai mums būtu neērti? — mierīgi noteica viena no viņām. — Pamēģiniet paši dzīvot no pārdevējas algas, tad arī spriediet! Ej, Guntiņ, mums jāizkāpj, — un abas sievietes sāka spraukties cauri pūlim uz durvīm.
Saruna noslēdzās tikpat pēkšņi, kā bija sākusies, taču tās saturs vēl ilgi lika man domāt. Vai jūs, dzirdot ko tādu, būtu piekrituši sievietēm vai tomēr nostātos pretējā pusē? Dalieties ar savu viedokli komentāros – būs interesanti uzzināt, kā jūs vērtējat šo situāciju.
