Šodien ar draudzeni atgriezāmies no veikala un gājām uz savu mašīnu. Viņa pagāja garām, bet es pamanīju sieviešu maku. “Nedrīkst aiztikt, nedrīkst aiztikt – izmet.” Teica draudzene
Draudzene bija kategoriski pret to, lai es to paceltu, viņa lieliski saprata, ka to kāds bija izdarījis speciāli, bet es domāju, ka kāds to pazaudēja nejauši kad sēdās mašīnā pie veikala. Apkārt stāvlaukumā neviens maku diemžēl nemeklēja.
Es pieņēmu lēmumu ielūkoties makā, lai vismaz kaut kā saprastu, kam tas pieder. Tur bija nauda, automašīnas tehniskā pase, dažādas vizītkartītes un pieraksti ar neskaidru nozīmi. Es vēl 30 minūtes sēdēju stāvlaukumā ar maku, bet tā arī neviens neatbrauca, tāpēc pieņēmu lēmumu braukt mājās un pēc tehniskās pases datiem meklēt īpašnieku sociālajos tīklos.
Man izdevās atrast 3 līdzīgus vārdus mūsu pilsētā, kas bija norādīta tehniskajā pasē. Es viņiem uzrakstīju un sāku gaidīt atbildi. Ja man neviens neatbildēs pāris dienu laikā, es braukšu uz adresi, kas norādīta tehniskajā pasē.
Ne gaidot, jau pēc 30 minūtēm atskanēja zvans. Zvanītājas balss piederēja diezgan gados vecai sievietei, kura aizrautīgi stāstīja, ka šodien ir pazaudējusi savu maku. Viņa man skaidroja, ka tas viņai ir ļoti liels stress, un viņas meita par šo situāciju nezina – ja uzzinās, tad ļoti stipri norās. Sieviete lūdza man tūlīt pat atvest viņai maku. Man neradās nekādu šaubu, tāpēc es piekritu atdot šo maku. Mazliet mulsināja fakts, ka man vēl pašai tas jāved.
Kad es šodien devos viņai pretī, man pēkšņi atbildēja vēl cita sieviete, kura uzrakstīja, ka arī viņa esot pazaudējusi maku un grib to saņemt. Es jau galīgi apjuku. Es nesapratu, kam man ticēt un kam maku atdot. Otra sieviete arī apgalvoja, ka tas ir viņas maks, un tas man radīja milzīgas šaubas.
Es nolēmu pārcelt tikšanās uz nākamo rītu. Viena sieviete vienkārši pārstāja atbildēt, telefons bija izslēgts un uz īsziņām viņa neatbildēja. Tad es aizbraucu uz tikšanos ar sievieti, kura man bija piezvanījusi. Mūsu tikšanās beigās es gaidīju, ka viņa parādīs automašīnas tehnisko pasi, lai es pārliecinātos. Jo man arī rakstīja cita sieviete, tāpēc bija svarīgi pārbaudīt. Es apskatījos – jā, patiešām, tas bija viņas.
Es speciāli braucu no otras pilsētas malas, lai atdotu viņai maku. Viņa pateicās un teica:
– Paldies jums liels. Bet pagaidi, kāpēc naudas tik maz?
Es atbildēju:
– Kā atradu, tā arī atdevu, es neko neesmu paņēmusi, kāpēc man jums melot. Es visu filmēju, un atdevu tieši tā, kā bija.
Viņa turpināja:
– Bet šeit bija daudz vairāk naudas.
Es sacīju:
– Es neko neesmu ņēmusi. Es vienkārši atradu un atdevu, neko vairāk.
Viņa atkal teica:
– Tad jūs jau esat mani “pateicībā” atalgojusi ar to, ka naudas vairs nav.
Es atbildēju:
– Vai nu jūs man neko nedodat, vai arī saprotat, ka es jums atdevu jūsu maku. Es braucu no otra pilsētas gala, lai Jums to atdotu! Tā laikam ir jūsu pateicība – un ar to viss. Uzredzēšanos. Es neko neesmu paņēmusi.
Un es sapratu, ka, ja gribi darīt labu, reizēm būs vēl sliktāk.
Bet tas, kas sākās tālāk – tas jau bija pilnīgs murgs, ne stāsts stāsts
Lasi vēl: Vienā no Latvijas iepazīšanās portāliem draudzene atrada manu vīru – iznākums nebija tāds kā parasti
Tā sieviete man atkal piezvanīja….
– Hallo, hallo, atdodiet naudiņu!
– Es jums jau cik reizes teicu, ka neko neesmu ņēmusi.
– Bet jūs sakāt, ka visi dokumenti ir vietā, un arī daļa naudas ir palikusi. Vai jūs gribat teikt, ka kāds paņēma tikai daļu naudas, bet pārējo atstāja? Kāda tam būtu jēga?
– Es neko vairāk nestāstīšu, paldies. Es ar jums nerunāšu, ja gribat – ejiet uz policiju. Man viss būs kārtībā.
– Jā, uzredzēšanos. Labi, labi.
Jūs nevarat iedomāties manu izbrīnu, kad es saņēmu pavēsti no instancēm ar aicinājumu ierasties un visu paskaidrot. Kā tas viss beigsies es vēl nezinu, bet silti iesaku arī jums – labāk necelt svešu maku, jo nekad nevar zināt kā tas izvērtīsies.
