Pastāv pavisam neparasts veids, kā apsildīt telpas — tā sauktā sienas apkure. Atšķirībā no ierastajiem radiatoriem vai populārās siltās grīdas sistēmas, šeit siltumu nodrošina pati siena. Vērts ieskatīties tuvāk: kādas ir šīs metodes priekšrocības un kad tā var būt piemērota?
Par pamatu šādai sienas apkurei kalpo PEX caurules — tās pašas, kas tiek izmantotas siltajās grīdās. Tās tiek nostiprinātas pie sienas īpašās vadotnēs, parasti izvietojot “čūskas” veidā. Karstais ūdens tiek padots no apakšas, bet augšpusē izplūst atpakaļ.
No pirmā acu uzmetiena šāda shēma šķiet mazliet neloģiska. Siltums izdalās sienas vidusdaļā un ceļas augšup, vairāk uzkrājoties pie griestiem, bet ne tik daudz apsildot telpas apakšējo daļu. Vienmērīgākai temperatūrai šķiet piemērotākas siltās grīdas. Tomēr arī sienas apkurei ir savi pamatoti plusi:
Iemesls Nr. 1. Piemērots darbam ar siltumsūkni
Siltumsūkņi maksimālu efektivitāti sasniedz tad, ja padeves temperatūra ir zema. Piemēram, darbojoties ar +35 °C padevē un +30 °C atgaitā, ierīce nodrošina COP ap 3. Radiatori pie šādiem parametriem aukstā laikā vairs nav pietiekami, savukārt siltās grīdas vai sienas spēj uzturēt komfortablu klimatu.
Šis risinājums ir īpaši noderīgs tad, ja mājās nav iespējams ieklāt siltās grīdas ar betona klonu, piemēram, ja ir koka pārsegumi. Šādā gadījumā sienas apkures paneļi kļūst par labu alternatīvu. Jārēķinās, ka siltās sienas strādā nedaudz vājāk par grīdām, jo daļa siltuma paceļas pie griestiem. Tāpēc aprēķinos paredz lielāku sienu laukumu, lai kompensētu šo atšķirību.
Iemesls Nr. 2. Nepietiekama mājas siltināšana
Dažkārt mājas sienas nav pietiekami siltas un neatbilst normām. Pilnvērtīga ārsienu siltināšana ir dārga un prasa papildu fasādes darbus, tāpēc to bieži atliek uz vēlāku laiku. Šādā situācijā siltās sienas var kļūt par labu papildinājumu radiatoriem vai siltajām grīdām, nodrošinot patīkamāku klimatu telpās. Ja tiek izmantota gāzes apkure, papildu izmaksas būs nelielas.
Iemesls Nr. 3. Skaists interjers bez liekām detaļām
Ir māju īpašnieki, kas kategoriski atsakās no radiatoriem, jo tie bojā interjera kopskatu. Viens no risinājumiem šādā gadījumā ir siltās sienas zem logiem. Lai tas darbotos efektīvi, nepieciešams precīzs aprēķins par siltuma jaudu konkrētajā zonā. Pie kāda paziņas karkasa mājā redzēju šādu pieeju — tur zem logiem bija ierīkoti nevis cauruļvadi, bet karbona pavedieni jeb sildkabeļi.
Iespējamie mīnusi
Sienas apsildes sistēmai ir arī savi trūkumi. Tai vajadzīgs salīdzinoši biezs cementa apmetuma slānis, vismaz 2–3 cm. Turklāt uz šādām sienām nav droši karināt smagas mēbeles vai skapjus: urbšana var sabojāt caurules, bet mēbele pati traucēs siltuma cirkulācijai telpā.
Iemesls Nr. 4. Siltās sienas pirtīs
Turku pirtīs jeb hammamos siltās sienas tiek izmantotas jau gadsimtiem. Tiek uzsildītas gan sienas, gan sēdvietas līdz 50–60 °C, un kopā ar augstu mitrumu tas rada īpašo mikroklimatu, kas raksturīgs šīm pirtīm.
Noslēgumā var teikt, ka sienu apkure ir samērā reti izmantots, taču ļoti interesants risinājums. Īpaši tas piemērots tiem, kas plāno uzstādīt siltumsūkni, bet nevar ierīkot siltās grīdas visos stāvos.
Sienu apkure nav masveida risinājums, bet tā noteikti piesaista uzmanību ar savām iespējām un elastību. Tā spēj darboties gan kā galvenā apkures sistēma, gan kā papildinājums, nodrošinot patīkamāku mikroklimatu. Un, kas zina — iespējams, pēc dažiem gadiem tā kļūs par tikpat ierastu risinājumu kā siltās grīdas.
👉 Kā jums šķiet — vai šāda tehnoloģija būtu piemērota arī jūsu mājai?
