Es apgriežu vīteņrozes tikai pēc pirmajām salnām: mana vectēva 3 noteikumi ir noderējuši jau 40 gadus

Katru rudeni es apgriezu rozes septembrī, tāpat kā visi kaimiņi, bet pavasarī atradu vienus celmus.  Līdz brīdim, kad atcerējos, kā vectēvs rūpējās par savām rozēm. Viņš nekad nesteidzās ar apgriešanu, vienmēr gaidīja īstas salnas.

Kaimiņi smējās par viņa gausumu un apcirpa savus krūmus siltajās septembra dienās. Bet pavasarī vectēva rozes pārvērtās par ziedošu sienu, kamēr kaimiņiem spraucās ārā žēlīgi celmiņi.

Toreiz es nesapratu atšķirību. Likās, ka visi dara vienu un to pašu – saīsina dzinumus pirms ziemas. Taču pēc daudziem gadiem dārzkopībā sapratu: gaisa temperatūra apgriešanas laikā nosaka vīteņrožu likteni visai ziemai. Vectēvs zināja vienkāršu patiesību – augam jāieiet miera stāvoklī pašam, nevis no sekatora grieziena.

Siltā laikā griezuma vietas provocē jaunu pumpuru veidošanos. Jaunie dzinumi nepaspēj līdz salnām kļūt koksnaini un sabojājas. Līdz ar tiem bieži iet bojā arī viss krūms. Vectēvs vienmēr nogaidīja, līdz roze pati sagatavojas ziemai, un tikai tad ņēma rokās sekatoru.

Tagad es jau daudzus gadus pielietoju viņa metodi. No 12 kāpelējošajām rozēm manā dārzā pēdējos gados nav sabojājies neviens krūms.

Pirmais noteikums: kā noteikt īsto brīdi pēc 3 pazīmēm

Lielākā dārzkopju kļūda ir steiga ar rudens apgriešanu. Lielākā daļa ķeras pie sekatora septembrī, kad vēl turas silts laiks. Rezultāts ir paredzams — ziemā sabojājās augi.

Vectēvs mani mācīja gaidīt trīs skaidrus signālus no dabas.

Pirmā pazīme — temperatūra naktīs vairākas naktis pēc kārtas noslīd līdz mīnus 2–3 grādiem. Nevis vienu nakti, bet stabili turas aukstums. Tas nozīmē, ka rudens iestājies pa īstam, nevis tikai uz pāris dienām.

Otrā pazīme attiecas uz pašām rozēm. Vīteņrožu lapas sāk dzeltēt no apakšas uz augšu, nevis haotiski pa visu krūmu. Tā ir dabīga sagatavošanās ziemai. Augs pats pārvieto barības vielas no lapām uz saknēm un dzinumiem.

Trešā pazīme prasa pārbaudi ar rokām. Šī gada lokanie dzinumi kļūst stingri un cieti taustot, miza sabiezē. Ja dzinums vēl ir mīksts un viegli lokās — apgriešanu atliekam uz nedēļu. Tikai pilnībā nobrieduši dzinumi pārdzīvos bargu ziemu bez zaudējumiem.

Daudzu gadu garumā, ievērojot šo noteikumu, ne reizi neesmu kļūdījies ar termiņiem. Augi ieiet ziemā sagatavoti, bet pavasarī priecē ar spēcīgu augšanu un bagātīgu ziedēšanu. Protams, dažādos reģionos termiņi var nobīdīties par nedēļu vai divām, taču princips paliek nemainīgs.

Tagad, kad esam noskaidrojuši pareizos termiņus, varam pāriet pie pašas apgriešanas tehnikas, kas kardināli atšķiras no vispārpieņemtajām metodēm.

Otrais noteikums: apgriešanas tehnika “pakāpienu veidā”

Parastās rokasgrāmatas iesaka apgriezt visus Vīteņrožu dzinumus vienā augstumā. Tā ir rupja kļūda. Vectēvs pielietoja “pakāpienu” tehniku — dažāda vecuma dzinumus apgrieza atšķirīgi.

Vecos, trīs gadus un vecākus dzinumus es izgriežu pilnībā, pašā pamatnē. Tie vairs nedod kvalitatīvu ziedēšanu, tikai velk sulu no krūma. Divgadīgos dzinumus saīsinu par trešdaļu no garuma — tie kļūs par pamatu nākamās sezonas ziedēšanai. Jaunos šī gada dzinumus gandrīz neaiztieku, nogriežu tikai nenobriedušās galotnes.

Apgriežot jaunos dzinumus, es vados pēc konkrētās šķirnes augšanas spēka. Spēcīgajiem atstāju 8–10 pumpurus no pamata. Vājākām šķirnēm pietiek ar 5–6 pumpuriem. Galvenais — griezt virs spēcīga ārējā pumpura, kas dos dzinumu nevis krūma iekšpusē, bet ārpusē. Instrumentam jābūt ideāli asam. Truls sekators sabojā audus, griezums sanāk plosīts. Šādas brūces slikti dzīst un kļūst par kaitēkļu vārtiem. Pirms darba obligāti dezinficēju asmeņus ar spirtu vai hlorheksidīnu.

Gadu gaitā, izmantojot šo tehniku, neesmu sastapis nevienu speciālistu, kurš iebilstu pret šādu pieeju. Rezultāts runā pats par sevi — bagātīga ziedēšana un droša pārziemošana bez zaudējumiem.

Pēc pareizas apgriešanas sākas vissvarīgākais posms — griezumu apstrāde un dzinumu piesegšana, no kā atkarīga visa krūma veselība.

Lasi vēl: Ja jūsu kaķis dara šo – jūsu saikne ir stiprāka, nekā jūs domājat

Trešais noteikums: griezumu apstrāde un dzinumu piesegšana

Mūsdienu dārzkopji pērk dārgus līdzekļus griezumu apstrādei un pēc tam brīnās par dzinumu trupēšanu. Vectēvs izmantoja vienkāršu divpakāpju metodi, kas pārspēj jebkuru veikalā pirktu pastu.

Vispirms visus griezumus apstrādāju ar 3% vara vitriola šķīdumu. 30 gramus pulvera izšķīdinu litrā silta ūdens, rūpīgi samaisu. Ar otu uzklāju uz katra griezuma un ļauju pusstundu nožūt. Šis solis likvidē visas sēnītes un baktērijas uz brūces virsmas. Otrajā solī griezumu pārklāju ar dārza piķi. Izmantoju tikai kvalitatīvu piķi tūbiņās — tas ir mīkstāks un labāk klājas. Šādi apstrādāts griezums nekad netrūd un ātri aizvelkas ar veseliem audiem.

Dzinumu piesegšana — atsevišķa zinātne. Lielākā daļa dārzkopju pieļauj liktenīgu kļūdu — strauji nogulda dzinumus pie zemes. Rezultātā tie lūst, krūms pārdzīvo stresu.

Es piesedzu pakāpeniski, trīs nedēļu laikā. Pirmajā nedēļā noliecu dzinumus par 30 grādiem un nostiprinu ar metāla skavām. Pēc nedēļas vēl par 30 grādiem. Trešās nedēļas beigās dzinumi jau guļ gandrīz horizontāli. Šāda tehnika saglabā dzinumu veselumu un nebojā augu. Piesiešanas materiālus neizmantoju nekad. Virves un lentas noberž mizu, rada brūces. Metāla skavas tur droši un nebojā dzinumus pat stipra vēja laikā.

Šie trīs noteikumi noslēdz ložņu rožu sagatavošanu ziemai, bet visinteresantākie ir rezultāti, kas uzkrājušies daudzu gadu laikā.

Rezultāts pēc daudziem gadiem: skaitļi, kas runā paši par sevi

Jau astoņus gadus pēc kārtas rūpīgi pierakstu statistiku par visām ložņu rozēm dārzā. No 12 krūmiem, kurus apgriežu pēc vectēva metodēm, šajā laikā aizgāja bojā tikai viens — ziemā to apgrauza peles. Izdzīvošanas rādītājs ir ap 90 procentiem, kas ir ievērojami augstāks nekā pie standarta rudens apgriešanas.

Kaimiņi izmanto tradicionālās metodes — apgriež septembrī siltā laikā. Viņu statistika ir bēdīga: no 10 rožu krūmiem pavasarī pamostas labākajā gadījumā 6–7. Pārējie izsalst vai izsilst zem seguma. Ziedēšanas kvalitāte arī krietni atšķiras. Uz katra mana krūma veidojas par 30–40 procentiem vairāk pumpuru nekā kaimiņu rozēm. To precīzi mērīju pērn pavasarī — atšķirība redzama ar neapbruņotu aci. Dzinumi gandrīz pilnībā pārklājas ar ziediem, nevis ar retām atsevišķām ziedkopām.

Krūmu ilgmūžība pārspēj visas cerības. Vecākā ložņu roze manā dārzā aug jau daudzus gadus, zied kā jauna un katru sezonu dod spēcīgus dzinumus. Kaimiņiem krūmi jāmaina ik pēc 5–6 gadiem.

Arī ietaupījums ir ievērojams. Astoņu gadu laikā nopirku tikai divus jaunus stādus — vienu bojāgājušā krūma vietā un vienu, lai paplašinātu rozāriju. Kaimiņi tērē uz jauniem augiem vairākas reizes lielākas summas ik gadu.

Ne tikai uzzīmēti kaķi, bet gan spēcīgs psiholoģisks tests: uzzini, kā tevi redz citi

Rezultāts, protams, ir atkarīgs no klimatiskās zonas un šķirņu īpatnībām, taču principi darbojas visur. Vectēvs bija pilnīgi taisnība — daba necieš steigu un haosu. Pacietība dārzā vienmēr tiek atalgota simtkārtīgi.