Atnesu uz darbu pašgatavotu rasolu, šarloti un dzērvenes pūdercukurā: kā šos latviešu iecienītos gardumus novērtēja amerikāņu kolēģi

Kopš strādāju daudznacionālā uzņēmumā esmu sapratusi, ka amerikāņi dievina dažādas svinības. Mēs ar kolēģiem regulāri rīkojam tādus vai citus svētkus. Viens no šiem pasākumiem ir kopīga maltīte jeb “potluck”, kad visi darbinieki ceļ galdā pašgatavotus gardumus.

 

Es šiem svētkiem nolēmu pagatavot Olivjē salātus jeb rasolu un aiznest tos kolēģiem nogaršot. Man šķita, ka ar salātiem nebūs gana, tāpēc desertam pagatavoju arī dzērvenes pūdercukurā un ābolu pīrāgu “Šarlote”.

 

Amerikāņu rakstura īpatnība ir tā, ka viņiem nerūp, ko domā citi. Viņi dara to, ko uzskata par pareizu. Daži no maniem kolēģiem uz “potluck” svinībām atnesa ēdienus, kas nebūt nebija reprezentabli. Neviena īsta, sevi cienoša latvju saimniece, manuprāt, nepasniegtu viesiem šādas maltītes.

Dienu pēc pasākuma kāda darbiniece, pēc izcelsmes indiete, jautāja, vai esmu nogaršojusi viņas atnestos makaronus ar sieru. Viņa piebilda, ka esot tos gatavojusi  ar lielu rūpību.

 

Es pavisam biju aizmirsusi, ka daudzi mūsu kolēģi ir veģetārieši. Pirms savu ēdienu pasniegšanas to atcerējos un uzliku etiķetes, norādot, ka tajos ir olas un gaļa.

Sākumā manis atnestos gardumus neviens neēda. Es pat domāju paņemt salātus līdzi uz mājām vakariņās, bet ballītes beigās šķīvis tomēr bija tukšs. Arī ābolu pīrāgs izrādījās īsts gastronomijas hīts.

 

Biju ļoti priecīga, kad mana amerikāņu kolēģe uzslavēja to, kā sagriezti un pasniegti Olivjē salāti. Viņa pat painteresējās, cik daudz laika aizņēmusi to pagatavošana.

 

Bet dzērvenes pūdercukurā amerikāņiem gan negāja pie dūšas. Daži kolēģi paņēma tikai pa vienai ogai un pēc tam sūdzējās, ka es neesot brīdinājusi par to skābo garšu. Man tas šķita dīvaini, jo dzērveņu ASV ir diezgan daudz. Tiesa, amerikāņi tās parasti neēd svaigā veidā, bet izmanto dzērienu un mērču pagatavošanai.

Kopumā es biju apmierināta, jo mani ēdieni tika ļoti slavēti. Daži kolēģi pat lūdza receptes. Lai gan Olivjē salāti un ābolu šarlote nav gluži latviešu nacionālie ēdieni, tos Latvijā bieži gatavo, tāpēc es tos uzskatu par mūsu virtuves sastāvdaļu.

 

Bet kādus latviešu tradicionālos ēdienus jūs pagatavotu ārzemniekiem? Pastāstiet, lūdzu,  komentāros! Neaizmirstiet rakstu atzīmēt ar “patīk” un dalīties ar draugiem sociālajos tīklos!