Rudens ir ķiploku stādīšanas laiks. It kā kas varētu būt vienkāršāk — iestādi daiviņu zemē un gaidi ražu.
Bet kāpēc vieni rudenī rok ārā lielas, aromātiskas galviņas, kas labi glabājas līdz vasarai, bet citi — sīkus ķiplokus, kas ziemā kļūst melni, izžūst un pārvēršas gandrīz par mūmijām? Viss ir atkarīgs no kļūdām, kuras daudzi dārzkopji pieļauj stādīšanas laikā. Izlabojiet tās — un ķiploki priecēs gan ar izmēru, gan ar glabāšanās spēju.
Kļūda 1: Augseku ignorēšana
Kur ir kļūda: Gadu no gada stādīt ķiplokus vienā un tajā pašā dobes vietā vai arī pēc visnepiemērotākajiem priekšaugiem — sīpoliem, kartupeļiem, burkāniem.
Kāpēc tas ir slikti: Pirmkārt, augsne vienā vietā noplicinās, ķiplokiem pietrūkst tieši tiem nepieciešamo barības vielu. Otrkārt, augsnē uzkrājas sīpolaugiem raksturīgās kaites un kaitēkļi, piemēram, nematodes un fuzarioze. Augs būs vājš, būs kaites un vairāk spēka tērēs cīņai, nevis augšanai.
Ko darīt: Mainiet stādīšanas vietu katru gadu. Labākie priekšaugi ķiplokiem ir ķirbjaugi, pākšaugi, zaļmēslojuma augi un kāposti.
Kļūda 2: Nepareizi stādīšanas termiņi
Kur ir kļūda: Ķiplokus iestāda pārāk agri vai arī pārāk vēlu — novembrī, kad jau iestājušies sali.
Kāpēc tas ir slikti: Ja ķiplokus iestāda pārāk agri, daiviņas paspēj ne tikai iesakņoties, bet arī sadīgt, izdzīt zaļās lapiņas. Ziemā šie dzinumi izsalst, augs novājinās un dod vāju ražu.
Ja stādīšana notiek pārāk vēlu, daiviņa līdz salam nepaspēj iesakņoties. Pavasarī tai vajadzīgs ilgs laiks, lai to paveiktu, un tikai tad sākas augšana. Rezultātā ķiploks iepaliek un nespēj izveidot lielu galviņu.
Ko darīt: Zelta likums — stādīt 3–4 nedēļas pirms pastāvīgu salu iestāšanās. Lielākajā daļā reģionu tas ir no septembra beigām līdz oktobra vidum. Galvenais orientieris ir laikapstākļi: kad naktīs temperatūra stabili turas +2…+5 °C robežās — ir īstais laiks.
Kļūda 3: Pārāk dziļa vai pārāk sekla stādīšana
Kur ir kļūda: Daiviņu iemet bedrītē, nekontrolējot stādīšanas dziļumu.
Kāpēc tas ir slikti: Pārāk dziļi iestādītas daiviņas grūti izlaužas uz virsmas, ķiploks tērē daudz spēka dīgšanai. Rezultātā galviņa izaug maza vai pat sapūst zemē.
Savukārt, ja daiviņas iestāda pārāk sekli, sakņu sistēma atrodas tuvu virskārtai un ziemā viegli izsalst, īpaši, ja sniega sega ir plāna.
Lasi vēl: Ātrs internets visā mājā: labākie veidi bez jauna rūtera iegādes
Ko darīt: Klasiskais noteikums — stādīšanas dziļumam jābūt divu paša daiviņas augstumu. Vidēji tas ir 5–7 cm no pamatnes līdz augsnes virsmai.
Šķir otru lapu, lai lasītu turpinājumu…..
Tevi noteikti interesēs
- Mūsu senči nekad mājās neturēja mākslīgos ziedus: kādas nelaimes tie varēja piesaistītby Laura Andersone
- Ko gaidīt, ja svētdien pie jūsu loga nosēžas putns: daži spēcīgi ticējumi par šo dienu kopš seniem laikiemby Laura Andersone
- Kāpēc daudzas pievilcīgas un jauneklīgas sievietes 50+ gados Latvijā dzīvo vienasby Rinalds Zembergs