Dabas vērotājs ņemot vērā šī brīža laika zīmes skaidro, ka 2026.gada ziema būs dramatiska ar skarbiem pavērsieniem

Gaidāmā ziema mūsu apgabalā, visticamāk, būs auksta un gara. Tas izriet no tautas zīmēm, kas novērotas vasarā un rudenī. 

Zemnieku tradīcijas

Zemnieki vēroja dabu un spēja paredzēt, kas notiks tālāk. Olga daudzus gadus strādāja muzejā, kur organizēja tautas kalendāra festivālus bērniem. Viņa nāk no maza ciemata uzauga zemnieku ģimenē un jau no mazotnes iemācījās novērot dabu un atšifrēt tās signālus.

Zemnieki un zemnieku bērni bija ļoti vērīgi; viņi vēroja dabu. Viņi izmantoja senas zīmes, lai prognozētu laikapstākļus un gaidāmo ražu. Mūsu senči saistīja apkārtējās pasaules stāvokli: zemi, augus, dzīvniekus, putnus un laika apstākļus.

Gadalaiki

Lietaina vasara var liecināt par garu ziemu. Iepriekš cilvēki varēja paredzēt ziemas tuvošanos, balstoties uz citiem gadalaikiem. Piemēram, mitra vasara un silts rudens paredzēja garu ziemu. Ja agrā rudenī bija daudz sniega, viņi gaidīja agru pavasari. Savukārt rudens salnas paredzēja sausu un saulainu laiku.

Spilgtas un blāvas zvaigznes

Zīme vēsta: ja rudenī krīt daudz zvaigžņu, būs slikta raža. Spilgtas zvaigznes, pēc viņas domām, liecina par labiem laikapstākļiem, bet blāvas zvaigznes – par lietu. “Ja rudenī krīt daudz zvaigžņu, nākamgad būs slikta raža,” vēl vienu zīmi atcerējās vietējais vēsturnieks.

Kukaiņi un Zirnekļu tīkli

Daudz zirnekļu tīklu uz kokiem nozīmē bargu ziemu. Ja lauksaimnieki atvasarā uz augiem redzēja daudz zirnekļu tīklu, viņi zināja, ka rudens būs skaidrs un ziema būs auksta un barga. Ja rudenī bieži bija odi, tas nozīmēja maigu un siltu ziemu.

Savvaļas un mājas putni

Ja putni rudenī lido zemu, tas nozīmē siltu ziemu. Ja putni rudenī lido zemu pie zemes, tas nozīmē siltu ziemu. Ja mājputni slēpj galvas zem spārniem, tas nozīmē, ka tuvojas auksts laiks. Un, ja ierodas zosis un gulbji, drīz snigs sniegs.

Pīlādzis un bērzs

Ja pīlādžu ogas nogatavojās agri, bija gaidāma barga un sniegota ziema.

Ja bija liela pīlādžu ogu raža, rudens bija lietains. Un, ja pīlādži, irbenes un melnā plūškoka ogas nogatavojās agri, bija gaidāma barga un sniegota ziema. Ja bērzu galotnes rudenī kļūst dzeltenas, nākamais pavasaris būs agrs, un, ja tās dzeltē apakšā, pavasaris būs vēls. Daudzi čiekuri uz priedēm un eglēm vēsta par aukstu ziemu. Ja lazdu riekstu ir daudz, ziema būs bagāta ar sniegu un salu, skaidroja vietējais vēsturnieks.

Lasi vēl: Kādus cilvēkus nevajadzētu aicināt ciemos, pat ja tie ir tuvi radinieki

Čūska 

Augustā ražu novāca ar sirpi, tāpēc šo mēnesi sauca par Čūsku. Senie slāvu mēnešu nosaukumi visprecīzāk paredzēja laika apstākļus, turpina dabas vērotāja. Piemēram, visi rudens mēneši tika nosaukti atbilstoši apkārtējai pasaulei. Piemēram, augustā labību novāca ar sirpi un novāca labības vārpas, tāpēc augustu agrāk sauca par Čūsku. Slāvi septembri sauca par Veresenu, jo tajā laikā bagātīgi ziedēja medus saturošais virši.

Koki un lapu krišana

Turpinājumu lasiet nākošajā lapā

 

Novembris tika saukts par lapu krišanu, jo koki nomet lapas.  Oktobrī mēs novērojām, ka mākoņi bija zemāki, lietus pastiprinājās un dubļi bija neizbraucami — rudens slapjdraņķis. Un šo mēnesi sauca par Dubļu mēnesi. Gājputni lidoja uz dienvidiem, čūskas un eži slēpās zem koku saknēm, dzīvnieki pārziemoja, un lāči devās midzeņos.

Novembris tika saukts par “Lapu krišanu”, jo koki nometa lapas. Pēc viņas teiktā, rudens slāviem bija rosīgs gada laiks, tāpat kā mūsdienu krieviem. Cilvēki vāca graudus, augļus un dārzeņus un uzkrāja krājumus ziemai.

Kartupelis un pīlādzis

14. septembris bija kartupeļa svētki. Slāviem bija daudz svētku, kas saistīti ar ražas novākšanu. Piemēram, ražas svētki, kad viņi centās novākt katru pēdējo graudu un pat devās uz laukiem, lai svētkos novāktu kviešus. 13. septembris bija Sīpolu diena, kad tika novākti sīpoli — tie pasargā no septiņām kaitēm.

14. septembris bija kartupeļa diena. 23. septembris bija Pētera un Pāvila diena — pīlādzis: pīlādžu ogas tika novāktas un karinātas pie ieejas, jo tās it kā aizsargāja māju no ugunsgrēka. Pīlādžu ogas vienmēr tika atstātas kokos, žēlojoties par putniem, kuriem ziemā bija auksti un izsalkuši, turpina vietējais vēsturnieks.

Lasi vēl: Uz Bauskas šosejas aptur mani kārtībsargi: jautā man, kur un pie kā es strādāju, bet beigās mani aizveda uz iecirkni dēļ manas atbildes

Kāda būs ziema?

Pagaidām pazīmes liecina, ka ziema būs barga un gara. Pēc viņas teiktā, šī ziema šajā apgabalā, visticamāk, būs auksta. To apstiprina vairākas pazīmes, piemēram, bagātīgā pīlādžu raža. Arī lietaina vasara liecina par ilgu ziemu.