Vecums bieži vien sabiedrībā kļūst par robežlīniju, kas nosaka, ko “drīkst” un ko “nedrīkst”. Tomēr vai tiešām pēc noteikta gadu skaita cilvēkam jāatsakās no sava stila, brīvības un vēlmes justies pievilcīgam? Šis stāsts ir par drosmi iet pret stereotipiem un par to, kā sabiedrība uz to reaģē.
Man ir savs viedoklis. Ja vīrietim jau ir 60 un vairāk gadu, viņš biežāk meklē nevis dzīvesbiedri, bet cilvēku, kas kļūtu par viņa aprūpētāju – lai palīdzētu ikdienā, būtu blakus vientulības brīžos un pasargātu no garlaicības. Savukārt sievietes pēc 60 nereti ir aktīvas un enerģiskas. Viņas vēlas ceļot, atklāt pasauli, mācīties un attīstīties, kā arī paveikt to, kas jaunībā palicis neizdarīts.
Dažkārt gribas laiku pavadīt arī ar mazbērniem, ja bērni tos jau ir dāvājuši. Sievietēm gados ne tik ļoti vajadzīgs vīrietis, cik domubiedre, draudzene. Nepieciešama uzticama sabiedrotā, ar kuru kopā doties interesantos ceļojumos un dalīties sirsnīgās sarunās. Vecāks vīrietis šādai kompānijai parasti nav labākā izvēle. Tā ir tikai mana subjektīvā pārliecība.
Protams, ir arī tādas sievietes, kuras nemaz nespēj iedomāties savu dzīvi bez vīrieša. Viņas nevar būt vienas ne 20, ne 30, ne 60 gados. Visa dzīve šādām sievietēm pārvēršas nepārtrauktā vīrieša meklējumā.
Šādu sievieti pūlī ir viegli pamanīt. Viņas izskats ir izaicinošs, lai piesaistītu vīriešu uzmanību, bet skatienā ir kaut kas lūgums pēc pajumtes – gluži kā klaiņojošam sunim, kas alkst, lai viņu kāds pieņemtu. Man šķiet, ka vīrieši zemapziņā šādas sievietes jūt un no viņām attālinās.
Es uzskatu, ka 60 gadi ir tas vecums, kad pienāk laiks atviegloti uzelpot, nomierināties un vienkārši dzīvot. Bez partnera meklējumiem, bez liekas steigas. Vienkārši mīlēt sevi un veltīt laiku sev. Tad viss kļūs harmoniskāk un dzīves kvalitāte noteikti uzlabosies.
Šis pieredzējums man lika secināt, ka galu galā svarīgākais nav sveši viedokļi, bet paša sajūtas. Ja jūties labi savā ķermenī un apģērbā, tad tā arī ir īstā izvēle. Vecums nav šķērslis būt sievišķīgai, stilīgai vai drosmīgai – robežas bieži vien ieliekam mēs paši, pakļaujoties citu gaidām. Dzīves kvalitāti nosaka mūsu pašu attieksme pret sevi.
👉 Kā jūs domājat – vai vecumam tiešām jānosaka, kā mums ģērbties un sevi izpaust, vai arī katram ir tiesības justies brīvam neatkarīgi no gadiem?
