Vairākas bankas ir izdevušas norādījumus finanšu iestādēm, uzsverot nepieciešamību pastiprināt kontroli pār skaidras naudas darījumiem.
Šie pastiprinātie pasākumi ir vērsti uz cīņu pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu izplatīšanu. Ja kontā iemaksātā summa pārsniedz noguldītāja ikmēneša ienākumus, tas var radīt aizdomas par šo līdzekļu izcelsmi.
Tiks pārbaudīti arī trešo personu, kas nav konta īpašnieks, noguldījumi, lai noteiktu radniecības saites. Ārvalstu valūtas iegāde ar skaidru naudu, kuras izcelsme nav zināma, arī tiks uzskatīta par aizdomīgu darījumu. Klienti, kas iepriekš tika uzskatīti par neuzticamiem, tiek pakļauti īpašai pārbaudei.
Ja tiks konstatēta aizdomīga darbība, tiks uzsākta padziļināta izmeklēšana – kā tas notiek?
Izmeklēšanas laikā klientam var tikt lūgts sniegt informāciju par darījuma mērķi, un tiks analizēta arī viņa aktivitāte sociālajos tīklos un ziņojumapmaiņas lietotnēs. Ja darījums tiks uzskatīts par aizdomīgu, informācija tiks nosūtīta bankai. Kopumā jaunie noteikumi nav radikāli, taču jums jābūt gataviem iespējamiem sarežģījumiem.
Piemēram, ja esat mantojis ievērojamu summu un plānojat iemaksāt šos līdzekļus depozīta kontā, jums var tikt pieprasīts iesniegt dokumentus, kas apliecina jūsu tiesības uz mantojumu. Šādā situācijā banka pieņems naudu, taču process var aizņemt ilgāku laiku pārbaudes dēļ. Šie procesuālie jautājumi prasa, lai noguldītāji saglabātu visus dokumentus, kas apliecina lielu summu likumīgu izcelsmi. Pretējā gadījumā bankas pārbaudes process prasīs ilgāku laiku.
Arī Latvijā VID no jums turpmāk saņems šādu informāciju..
Valsts ieņēmumu dienests (VID) turpmāk saņems informāciju no bankām par fizisko personu un uzņēmumu skaidrās naudas iemaksām, sākot no 750 eiro, kā arī par izmaksām, kas pārsniedz 1500 eiro. Lai gan datu apstrāde notiks automātiski un iedzīvotājiem pašiem nebūs jāsniedz papildu informācija, šis jaunums sabiedrībā izraisījis plašas diskusijas un bažas. Pasākuma mērķis ir palīdzēt atklāt tā dēvēto aplokšņu algu maksātājus un saņēmējus. Finanšu ministrijas Nodokļu administrēšanas politikas departamenta direktore Jana Salmiņa uzsvēra, ka nav pamata satraukumam par to, ka VID darbinieki personīgi pārskatīs katru darījumu, jo tam neesot ne resursu, ne vajadzības.
Līdz šim VID nebija pieejamas detalizētas ziņas par skaidrās naudas apriti. Pēc Finanšu nozares asociācijas aprēķiniem, ieviešot jaunās prasības, dienests katru mēnesi saņemtu informāciju par aptuveni 28 000 iedzīvotāju, kuri iemaksā kopumā ap 43 miljoniem eiro, kas vidēji ir pusotrs tūkstotis eiro katram. Savukārt skaidras naudas izmaksas virs 1500 eiro mēnesī veic aptuveni 3800 privātpersonu, kopumā izņemot 23 miljonus eiro, kā arī ap 540 uzņēmumu, kas mēnesī izņem aptuveni 60 miljonus eiro.
VID ģenerāldirektore Baiba Šmite-Roķe norādījusi, ka pēc ekspertu aplēsēm šāda kontrole valsts budžetam varētu nodrošināt papildu ieņēmumus apmēram trīs miljonu eiro apmērā gadā.
Tomēr pagaidām bankas vēl nesniedz informāciju par iemaksām un izmaksām, jo, lai arī grozījumi ir spēkā jau kopš janvāra, tehniskā ieviešana aizkavējusies. Pašlaik vēl tiek izstrādāti noteikumi, kādā veidā dati tiks nodoti un analizēti. Banku pienākums būs ziņot par katru darījumu, kas pārsniedz noteikto slieksni, taču šo informāciju automātiski apstrādās sistēma, kura arī vērtēs iespējamos riskus par nedeklarētiem ienākumiem.
