Kāpēc nekad nevajadzētu aizvērt siltumnīcu rudenī un ziemā – tas izrādās ir ļoti svarīgi
Daudzi dārzkopji pieļauj vienu un to pašu kļūdu – pēc ražas novākšanas un siltumnīcas sakopšanas viņi to cieši aizver. Durvis un logus aiztaisa, spraugas aizlīmē, lai viss būtu kārtībā līdz pavasarim. Taču patiesībā tas var izmaksāt jums nākamo ražu.
Kad siltumnīca tiek pilnībā noslēgta, šķiet, ka tā ir drošībā – neiekļūs ne vējš, ne sniegs. Bet realitātē tur sākas pavisam cits process. Mitrums no augsnes un gaisa uzkrājas, veidojas kondensāts, un šie apstākļi kļūst ideāli dažādu sēņu, pelējuma un kaitīgo vielu attīstībai.
Īpaši svarīgi tas ir tomātiem un paprikai. Šie augi ir ļoti jutīgi pret puvi, piemēram, fitoftoru. Ja sporas ziemu pārlaidīs siltumnīcas siltumā, tad pavasarī tās pamodīsies ātrāk nekā jūsu stādi. Rezultāts – problēmas izplatīsies jau pašā audzēšanas sezonas sākumā.
Piemērs no dzīves:
Kāda dārzkopju ģimene, dzīvojot piepilsētā, divus gadus pēc kārtas palika bez normālas tomātu ražas tikai tāpēc, ka siltumnīcu rudenī aizvēra „kā kastīti”. Nākamajā pavasarī gandrīz visi stādi aplipa ar brūnajiem plankumiem. Tikai tad viņi saprata, ka vaina bija tajā, ka siltumnīca netika vēdināta ziemā.
Pretēji tam, kaimiņiene siltumnīcas durvis atstāja atvērtas visu ziemu, pat neņemot vērā sniega kupenas. Rezultāts – pavasarī augsne bija tīra, un problēmas šajā siltumnīcā neparādījās.
Kāpēc aukstums ir labākais palīgs
Aukstais gaiss ziemā darbojas kā dabiskā “mazgāšana”. Temperatūras svārstības, sals un caurvējš izskauž lielu daļu kaitīgo mikroorganismu. Tieši tāpēc polikarbonāta siltumnīcām un stikla konstrukcijām ieteicams durvis vai vismaz logus atstāt vaļā visu ziemu. Tas būtiski samazina iespēju, ka pavasarī augsnē un uz konstrukcijām sāks attīstīties pelējums, puve vai citas problēmas.
Papildu aizsardzība pirms ziemas.
- Pirms siltumnīcu atstāj ziemas režīmā, ir vērts veikt profilaktisku tīrīšanu.
- Noņemt augu atliekas un saknes, jo tieši tajās visbiežāk pārziemo problēmu ierosinātāji.
- Nomazgāt konstrukcijas ar parastu ziepjūdeni vai speciāliem līdzekļiem.
Lasi vēl: “Tēt, es nespēju atgriezt tevi, ” viņš teica, vērojot nakti aiz loga, “tomēr spēju mainīt sevi…”
Lai nodrošinātu papildu aizsardzību, var izmantot efektīvu tautas metodi – sagatavot šķīdumu: uz 10 litriem ūdens ņemt pus kilogramu sāls un 100 gramus ūdeņraža pārskābes. Ar šo maisījumu aplaista un noslauka siltumnīcas virsmas. Sāls kopā ar pārskābi lieliski notīra plastmasu un stiklu, novēršot sēnīšu sporu saglabāšanos.
Lasi vēl: Augs, ko labāk neturēt mājās – ne tikai indīgs, bet arī piesaista nelaimes
Padoms: ja dzīvojat vietā, kur ziemas mēdz būt ļoti sniegotas, sniegu no jumta regulāri notīriet. Tas ne tikai pasargās konstrukciju no sabrukšanas, bet arī ļaus iekšpusē saglabāt gaisa plūsmu. Savukārt pašu sniegu var iemest siltumnīcas iekšpusē – kūstot tas piesātinās augsni ar mitrumu, un pavasarī tā būs mīkstāka un auglīgāka.
Atcerieties – atvērtas durvis ziemā, vēdināšana un rūpīga profilakse ir atslēga spēcīgai un bagātīgai ražai nākamajā sezonā. Ja šo soli izlaidīsiet, iespējams, nāksies ieguldīt daudz vairāk darba un naudas, lai glābtu stādus no puvēm, kaitēkļiem un citām problēmām.
