Katru oktobri skatos uz saviem upeņu krūmiem un izjūtu bēdas! Atkal sīkas, skābenas ogas, atkal niecīga raža, atkal mēslojums veltīgi.
Agrāk pirku dažādus minerālmēslus. Bet no viena krūma savācu maksimums kilogramu ogu, dažreiz pat mazāk.
Tagad izmantoju tikai kartupeļu mizas. Rezultāts mani pārsteidza – no katra krūma savācu 2,5–3 kilogramus lielu ogu. Garša kļuvusi daudz saldāka, izmērs – jūtami lielāks.
Rezultāts no organiskās mēslošanas ar mizām
Daudzi dārzkopji kļūdās ar mēslošanas laiku. Pavasarī barot jau ir par vēlu – saknes ir pamodušās un uzreiz prasa barības vielas. Oktobrī es ielieku pamatu nākamajam gadam. Līdz salnām vēl ir laiks augsnes sagatavošanai. Kad iestājas pirmās salnas, zeme kļūst cieta un komposts vairs nepaspēj kārtīgi sadalīties. Kartupeļu mizas jāierok tieši tagad – oktobra sākumā, kamēr zeme ir mīksta un silta.
Skābenas ogas liecina par kālija trūkumu augsnē. Krūms spēkus novirza zaru augšanai, bet ogas paliek sīkas. Minerālmēsli ātri izskalojas ar lietu. Organiskās mizas barību atdod pakāpeniski – visu ziemu.
Sala laikā kartupeļu mizas šūnu sieniņas saplīst. Pavasarī saknes saņem gatavas barības vielas tieši tad, kad tas visvairāk nepieciešams. Šajā periodā krūmi gatavojas ziemai un uzkrāj spēku. Tāpēc rezultāts ir jūtams jau pirmajā sezonā.
Lielākā daļa dārzkopju iegūst divreiz mazāku ražu nekā iespējams. Iemesls – nepareiza krūmu barošana un slikti izvēlēts mēslošanas laiks.
Ko darīt ar mizām tieši tagad
Kad kļuvis skaidrs, kāpēc oktobris ir kritiski svarīgs mēslošanai, pastāstīšu, kā sagatavot kartupeļu mizas. Līdz pastāvīgajām salnām palikušas maksimums 3–4 nedēļas. Jāpagūst visu izdarīt laikus.
Mizas vācu katru dienu pēc gatavošanas. Vienam pieaugušam upeņu krūmam pietiek ar pusi spaiņa svaigu mizu. Jauniem krūmiem vajag tikai trešdaļu spaiņa. Vairāk nevajag – organikas pārpalikums kaitē saknēm. Svaigas mizas oktobra mēslojumam der labāk nekā kaltētas, jo tajās ir vairāk mitruma un sadalīšanās process sākas uzreiz. Kaltētās pirms ierakšanas vajag izmērcēt uz diennakti, citādi tās zemē gulēs kunkuļos un slikti sadalīsies.
Galvenais oktobra sagatavošanas noteikums – noteikti aplejiet mizas ar verdošu ūdeni. Es tās pārleju ar karstu ūdeni uz 10 minūtēm, pēc tam ūdeni noleju. Šī procedūra likvidē kaites sporas un novērš dīgumu parādīšanos.
Apstrādātās mizas nekad nepievilina kaitēkļus. Bez šīs procedūras pavasarī var parādīties kartupeļu asni vai arī pievilināt peles. Pārbaudīts uz savas pieredzes.
Nepieciešama tikai lāpsta un spainis – nekādi īpaši darbarīki nav vajadzīgi. Darbu izvēlos darīt sausā laikā, lai mizas nesaliptu netīrā masā. Lietains laiks traucē tās vienmērīgi izkliedēt ierakumā. Gaisa temperatūrai jābūt virs nulles. Kad ir mīnusi, zeme kļūst cieta kā akmens, un normāli rakt nav iespējams. Labākais laiks – pirmās divas oktobra nedēļas, kad zeme vēl ir mīksta pēc rudens lietiem.
Taču vienkārša ierakšana nedos maksimālo efektu. Ir īpaša tehnoloģija, kas vairākkārt palielina rezultātu.
Kāpēc kartupeļu mizas ir labākas par ķīmiskajiem mēslojumiem
Pēc mizas sagatavošanas svarīgi saprast arī metodes zinātnisko pamatu – tikai tā iespējams sasniegt maksimālo rezultātu. Kartupeļu mizā uz 100 gramiem produkta ir 407 miligrami kālija. Tas ir ļoti daudz, ņemot vērā, ka runa ir par organisko mēslojumu.
Ciete mizās ir dabīgs polisaharīds. Ziemā sala ietekmē tā pārvēršas vienkāršos cukuros. Pavasarī upeņu saknes saņem gatavu barību viegli uzsūcamā formā.
Ķīmiskie mēslojumi iedarbojas 2–3 nedēļas, bet organiskās mizas baro visu ziemu un agrā pavasarī. Upenēm kālijs ir īpaši nepieciešams – tas ietekmē ogu izmēru un cukura saturu. Ja kālija pietrūkst, ogas paliek sīkas un skābas, lai cik daudz slāpekļa nepievienotu. Kartupeļu mizās dabīgā formā ir arī magnijs, fosfors un dzelzs.
Mizu sadalīšanās process aktivizē derīgos mikroorganismus augsnē. Tie pārstrādā organiku un izdala fermentus, kas uzlabo augsnes struktūru. Ķīmiskie mēslojumi šādu efektu nesniedz.
Lasi vel: Pievienojiet maltajai gaļas maisījumam parasto biezpienu: pati neticēju, līdz neizmēģināju šo gardo recepti
Papildu pluss – augsnes struktūras uzlabošanās. Mizas sadaloties pārvēršas humusā. Zeme kļūst irdena, labāk notur mitrumu. Saknes saņem vairāk skābekļa.
Taču pats svarīgākais ir pareiza iestrādes tehnoloģija – no tās atkarīgs viss rezultāts.
Šķir otru lapu, lai lasītu turpinājumu…..
