Ceļu satiksmes noteikumi un “ikdienas pārkāpumi” Latvijā. Mūsu braukšanas kultūra – kas tiek piedots un kas nē
Ceļu satiksmes noteikumi ir dokuments, kurā ir noteikts, kā jārīkojas satiksmes dalībniekiem. Tomēr daudzi autovadītāji Latvijā mēdz noteikumus interpretēt brīvi un sīkus pārkāpumus neuzskata par problēmu, attaisnojot sevi ar laika taupīšanu vai to, ka “nevienam netraucē”.
Tieši tāpēc ir izveidojusies sava veida “neoficiālā komunikācija” uz ceļa – ar gaismām vai žestiem, piemēram, pamirkšķinot tālās gaismas, lai brīdinātu pretim braucošos par inspektoru auto. Taču jāatceras, ka visvienkāršākais risinājums ir ievērot noteikumus jau sākotnēji – tad arī tiesībsargu klātbūtne nebūs biedējoša.
Kur rodas “spraugas” noteikumos
Lai cik detalizēti būtu Ceļu satiksmes noteikumi, tie nevar paredzēt pilnīgi visus gadījumus. Tāpēc autovadītāji mēdz meklēt spraugas, piemēram, atsaucoties uz tieša aizlieguma trūkumu. Taču šādas interpretācijas parasti ir īslaicīgas – ja drosībnieki konstatē, ka noteikumi ļauj pārkāpumu piesegt, laika gaitā Satiksmes ministrija un normatīvie akti tiek precizēti.
Neprātīgi gadījumi, ar kuri jāizskauž
Starp šķietami sīkiem pārkāpumiem gadās īpašas nekaunības piemēri no autovadītāju puses. Visizplatītākais – stāvēšana vai apstāšanās aizliegtā vietā. Gadījumi, kad mašīnai ar ieslēgtām avārijas gaismām tiešām ir kāda problēma, ir reti. Padomājiet paši – kāda ir iespējamība, ka bojājums notiks tieši zem šādas zīmes? Taču autovadītājam it kā nav ko pārmest – CSN formulējumi viņu piesedz (patiesībā tas tā gluži nav). Sods un evakuācija tiks piemērota tikai tad, ja vadītājs izslēdz motoru un pamet salonu.
Atsevišķa nepieklājības kategorija – tie, kam patīk pārvietoties ar ieslēgtām avārijas gaismām. To vidū bieži ir autovadītāji, kas apbrauc sastrēgumu pa nomali, bet, sastopot inspektoru, taisnojas ar pārnesumkārbas bojājumu vai radiatora defektu; kā arī tie, kas smagos laika apstākļos (migla, smogs, nokrišņi, putenis) pārkāpj ātruma režīmu, pievēršot sev uzmanību ar avārijas gaismām. Otrais variants rada bīstamību visiem, kas atrodas uz ceļa.
Īpaši izceļas tie, kas ir pārāk slinki, lai apgrieztos, un sāk krustojumā braukt atpakaļgaitā, pamiedzot ar avārijas gaismām. Šīs vienkāršās būtnes patiesi uzskata: “Nu un kas, es taču brīdināju.” Par laimi, šādu indivīdu ir maz.
Katrai lampiņai – savs laiks
Vēl viens svarīgs fakts – avārijas gaismas ir jāizmanto tikai to tiešajam mērķim. Momentus, kad ieslēdzama signalizācija, CSN nosaka ļoti konkrēti, bet sodu par pārkāpumu reglamentē Administratīvo pārkāpumu kodekss (brīdinājums vai sods). Tomēr daži autovadītāji mēdz ar mirgojošām avārijas gaismām pateikties citiem satiksmes dalībniekiem.
Tevi ielaida blīvā plūsmā? Pamiedz ar avārijas gaismām – esi pieklājīgs cilvēks. Tāpat avārijas gaismas ieslēdz tuneļos, krustojumos un daudzās citās situācijās, kur to nav paredzēts darīt. Un jebkuram inspektoram ir tiesības par to sastādīt protokolu. Protams, var mēģināt pierādīt, ka poga tika nospiesta netīšām vai atsaukties uz to, ka tieša aizlieguma īslaicīgai optisko ierīču ieslēgšanai nav.
Bet, ja inspektors ir apņēmies uzlikt sodu, maz ticams, ka tas palīdzēs. Tāpēc “ceļu etiķete” var dārgi maksāt. Situāciju sarežģi tas, ka moderno automobiļu elektronika pati var ieslēgt gaismas straujas bremzēšanas laikā. Kur tad te vadītāja vaina?
Kas draud pārkāpējiem
“Paldies” un “atvainošanās” ar avārijas gaismām var izmaksāt pieklājīgam autovadītājam 40 EUR, ja darbinieks uzskatīs to par signālu lietošanas noteikumu pārkāpumu . Tie, kas mēģina apbraukt sastrēgumu pa labo nomali, tiks sodīti nevis par neatbilstošu signālu izmantošanu, bet gan par braukšanu pa nomali.
Lasi vēl:
Ja ieslēdz krustojumā avārijas gaismas un brauc atpakaļgaitā, to var uzskatīt par braukšanu pretējā joslā. Un sods ir nopietns vai kājām iešana 4–6 mēnešus. Pats par sevi atpakaļgaitas brauciens nav aizliegts, bet ir nianses.
Apstāšanās un stāvēšana vietā, kur tas ir aizliegts, ir vissarežģītākais punkts. Jēdziens “stāvēšana” noteikumos ir formulēts ļoti konkrēti – ilgāk par 5 minūtēm, nav notikusi iekraušana/izkraušana vai pasažieru iekāpšana/izkāpšana, darbībai ir apzināts raksturs. Protams, vadītājs, pieķerts zem zīmes 3.28, uz to atsauksies. Un ir diezgan iespējams, ka viņš pierādīs savu taisnību. Bet apstāties zīme neaizliedz.
Ar zīmi 3.27 ir sarežģītāk – apstāties nedrīkst, ja vien vadītājs nepieder pie kategorijām, kas norādītas informatīvajā plāksnītē, vai arī to nepieprasa ceļu policijas darbinieki.
Starp citu, arī viņiem ne vienmēr ir tiesības apturēt vadītāju aizliegtā zonā – tas ir noteikts reglamentā. Vēl viens pieļaujams variants – kustības pārtraukšana ārkārtas situācijas dēļ. Turklāt, lai pamatotu piespiedu apstāšanos, nepieciešams ne tikai ieslēgt avārijas gaismas, bet arī uzstādīt avārijas apstāšanās zīmi (nevis vienkārši iemest trīsstūri aiz mašīnas, bet ievērot normas). Vēl vairāk – CSN prasa, lai vadītājs veiktu pasākumus, lai pēc iespējas ātrāk novāktu savu auto no zem zīmes.
Lasi vēl:
Latvijā avārijas trijstūris ir obligāts aprīkojums katram transportlīdzeklim (CSN 239. punkts un MK noteikumi Nr. 295 par transportlīdzekļu aprīkojumu). 📌 Ja transportlīdzeklis apstājas brauktuves malā un rada apdraudējumu satiksmei, vadītājam ir pienākums ne tikai ieslēgt avārijas gaismas, bet arī uzstādīt avārijas trijstūri.
Atšķirība no zīmes 3.27 “Stāvēt aizliegts” ir tāda, ka:
3.27 aizliedz ilgstošu stāvēšanu, bet atļauj īslaicīgu apstāšanos (piemēram, pasažieru izkāpšanai/iekāpšanai).
3.28 aizliedz arī īslaicīgu apstāšanos – nedrīkst pat uz brīdi apstāties.
Kā redzat, sodi nav mazi, un dažreiz var pat uz laiku zaudēt personīgo transportu. Un kopumā padomājiet – vai pārkāpums tiešām ir tik nepieciešams, un vai situācija ļoti mainīsies, ja jūs apstāsieties mazliet tālāk vai sasniegsiet galamērķi nedaudz vēlāk.
