Daži uzskata, ka nokritušās lapas ir atkritumi, kas bojā īpašuma izskatu un kļūst par kaišu avotu. Citi tās uzskata par dabisku mēslojumu un bezmaksas veidu, kā pasargāt augus no aukstuma.
Patiesībā daudz kas ir atkarīgs no lapu atrašanās vietas un īpašnieka mērķiem. Izpētīsim, kāpēc ir nepieciešams noņemt lapas un kad tās vislabāk atstāt.
Nokritušās lapas: dabisks process vai atkritumi?
Nokritušās lapas veido sava veida segu uz zemes, kas saglabā mitrumu, uztur augsni siltu un, pakāpeniski sadaloties, bagātina to ar organiskām vielām. Mežā šādi gadu no gada veidojas auglīgais augsnes slānis — humuss. Taču tas, kas ir labvēlīgs dabiskajā vidē, ne vienmēr ir piemērots vasarnīcai vai pilsētvidei. Dārzā pārāk biezs lapu slānis var aizsprostot zālienu vai kļūt par kaitēkļu vairošanās vietu. Pilsētā nokritušās lapas pārvēršas slidenā masā un kļūst par bīstamu gan gājējiem, gan transportlīdzekļiem.
Argumenti par lapu grābšanu
Daudzi dārznieki nokritušo lapu paklāju uztver kā personisku izaicinājumu. Viņi ir gatavi grābt un slaucīt vairākas reizes dienā. Viņiem krakšķošā skaņa zem kājām vai mitrā lapu putra sabojā visu telpas iespaidu, savukārt tīrs zāliens vai celiņš ir prieks skatīties.
Papildus estētiskiem apsvērumiem šiem saimniekiem ir arī praktiski apsvērumi. Nokritušās lapas bieži vien mājo baktērijas, kas pavasarī atgriežas augos ar jaunu sparu. Tāpēc pieredzējuši dārznieki nepārprotami iesaka noņemt lapas no kokiem. Tas pats attiecas uz kukaiņu kaitēkļiem. Viņiem sausu lapu kaudze ir mājīga ziemas mājvieta. Jo mazāk šādu slēptuvju, jo mazāk pārsteigumu auga īpašnieku sagaida pavasarī.
Un visbeidzot, zāliens. Zālei, kas paslēpta zem bieza lapotnes slāņa, ir drūma perspektīva: tā sapūs un aizies bojā. Tāpēc sakoptu, zaļu zālienu cienītājiem nav šaubu par sakopšanu.
Argumenti pret lapu grābšanu
Taču pastāv arī pretēji viedokļi. Daba “izgudroja” lapu krišanu kāda iemesla dēļ. Nokritušās lapas kļūst par dabisku segu augsnei un augiem. Zem tā ir siltāk, augsne tik ātri nesasalst, un pavasarī mitrums saglabājas ilgāk.
Lapas kalpo arī kā nākotnes dabīgais mēslojums. Sadaloties tās bagātina augsni un padara to irdenu. Ikviens, kurš jebkad ir mēģinājis pagatavot lapu pelējumu, zina, ka tas ir gandrīz tikpat vērtīgs kā komposts. Starp citu, lapas nodrošina patvērumu ne tikai kaitēkļiem, bet arī derīgajiem kukaiņiem. Piemēram, mārītes tur pārziemo un pavasarī palīdz kontrolēt laputis.
Plašākā nozīmē lapu slānis ir svarīga ekosistēmas sastāvdaļa. Tas atbalsta bioloģisko daudzveidību un līdz ar to arī dārza veselību. Tāpēc lapu pilnīga grābšana, izturēšanās pret tām kā pret atkritumiem, arī nav risinājums.
Kam taisnība?
Viss atkarīgs no tā, kur atrodas lapas. Ap koku stumbriem vai zemeņu dobēs tās būs noderīgas: tās pasargās saknes no sala un palīdzēs augsnei palikt irdenai. Lapas lieliski darbojas arī komposta kaudzē: pēc gada vai diviem tās kļūs par lielisku mēslojumu, kas tiks atgriezts dobēs un nodrošinās labu ražu.
Taču zālienā situācija ir pretēja: zāle vienkārši iznīks zem blīva slāņa. Un ar lapām nokaisītas takas ar pirmo lietu pārvērtīsies par šķēršļu joslu. Mitrs ”paklājs” padarīs flīzes vai akmeņus slidenus.
