Draugi, ir 4 frāzes, kas burtiski programmē nelaimi visai dzīvei. Mēs tos izrunājam paši neapzinoties, un tie skan mūsu ikdienā tik bieži, ka šķiet pavisam nekaitīgi
Taču tie ietekmē gan mūsu domas, gan mūsu realitāti. Aptuveni 90% cilvēku saka šos vārdus katru dienu, un pēc tam brīnās, kāpēc nekas nemainās, kāpēc nogurums, naudas trūkums vai neveiksmes atkārtojas.
Kādi tad ir šie vārdi
“Es esmu noguris.”
Šķiet, tikai vienkārša frāze, bet tā iedarbina programmu, kas rada hronisku problēmu plūsmu. Jo vairāk to atkārto, jo biežāk prāts uztver šo informāciju kā pavēli – nogurt, justies iztukšotam, nespēt saņemties. Mēģiniet vietā pateikt: “Es atpūšos. Es atjaunoju spēkus.” Tā enerģija mainās uzreiz, un ķermenis reaģē daudz mierīgāk.
“Nav naudas.”
Šī frāze bloķē finanšu plūsmu. Tā rada domāšanas veidu, kas koncentrējas uz trūkumu, nevis uz iespējām. Vietā sakiet: “Nauda pie manis nāk.” Vai arī: “Es pieņemu visu labklājību, kas man paredzēta.” Ar laiku sāksiet pamanīt, kā mainās attieksme un situācijas kļūst labvēlīgākas.
“Man nekas neizdodas.”
Tā ir vēl viena spēcīga negatīvā programma. Katru reizi, kad to pasakām, mēs nostiprinām sevī pārliecību, ka neesam spējīgi, un Visums reaģē precīzi tā, kā esam pavēlējuši. Aizstājiet šo frāzi ar: “Es mācos. Katru reizi man izdodas labāk.”
“Nu ko, tāda likteņa daļa.”
Šie vārdi bloķē visas iespējas. Tie it kā pieņem neveiksmi kā neatgriezenisku realitāti. Taču liktenis nav akmens – tas mainās līdz ar mūsu domām un rīcību. Sakiet: “Šoreiz viss būs citādi. Viss ir iespējams.”
Mēs paši esam savu domu un vārdu radītāji, un tie kļūst par mūsu ikdienas realitāti. Padomājiet – kuru no šiem vārdiem jūs sakāt visbiežāk? Uzrakstiet komentāros un paskatīsimies, cik bieži mēs paši sevi neapzināti bremzējam. Kopā varam šo “programmu” pārrakstīt – soli pa solim, ar apzinātu runu un domāšanu.
Bet ir arī labā ziņa. Ir vairākas īpašas lietas, kas piesaista naudu un labklājību gandrīz acumirklī. Par tām pastāstīšu nākamajā reizē – tās patiešām maina visu.
Lasi vēl: Pastāstīšu par kādu cepamā papīra triku – ērta ēdiena gatavošana un tīra virtuve
Un tagad – tēma, kas daudzus mulsina, bet ir dziļi iesakņojusies tautas ticējumos: piecas aizgājēja lietas, kuras nedrīkst glabāt mājās. Tās uzkrāj aizgājēja enerģiju un var nest trūkumu, problēmas vai vienkārši smagu noskaņu mājoklī. Kombinējot tās ar augstāk minētajām frāzēm, jūs radāt pamatīgu rituālu, kas piesaista neveiksmes.
Krustiņš.
Pat ja tas ir no zelta un rotāts ar dārgakmeņiem – to liek līdzi aizgājējam. Krusts ir dvēseles aizsargs, un, atstājot to sev, mēs traucējam aizgājējam atrast mieru.
Apģērbs un apavi.
Pēc 40 dienām šīs lietas vai nu sadedzina, vai atdod trūcīgajiem. Tādā veidā tiek atbrīvota māja no aizgājēja enerģijas, un viņa dvēsele var doties tālāk. Saglabājot drēbes “atmiņai”, mēs piesaistām smeldzi un neļaujam sev dziedināties.
Zobi un zelta kronīši.
Tautas ticējumos tiek teikts – nekad nenēsā uz sevis svešu zeltu no aizgājušā cilvēka mutes. Ja ir iespēja, tos nodod uzpirkšanai vai iznīcina. Pārkausēt un izgatavot rotas sev tiek uzskatīts par sliktu zīmi.
Čības un trauki.
Čības noteikti jāsadedzina 40. dienā, lai “neietu pa viņa ceļu”. Traukus, no kuriem aizgājējs ēdis pēdējoreiz, ieteicams izmest – tie glabā pēdējo enerģijas nospiedumu.
Rokas pulkstenis.
Saskaņā ar seno uzskatu, katram cilvēkam ir savs laika mērījums, kas beidzas līdz ar viņu. Tāpēc aizgājēja pulksteni nēsāt nedrīkst – tas simbolizē beigu laiku, un šī enerģija var “pārnesties” uz dzīvajiem.
Visi šie padomi nav bailēm vai māņticībai. Tie ir daļa no senas gudrības, kas māca cienīt dzīvi un nāvi, un ļauj mums saglabāt līdzsvaru starp pasaulēm. Runājiet apzināti, rīkojieties ar cieņu – un jūsu dzīvē ienāks miers, spēks un pārpilnība. Ievērojot gan šīs frāzes, gan lietas, ko nesaglabāt mājās, jūs ietaupīsiet sev nelaimes un likstas.