Kādu dienu Lienes vīrs pēkšņi kļuva pret viņu atturīgs un vēss. Viņš pārstāja viņu apskaut un samīļot pirms došanās uz darbu, vairs neizteica viņai komplimentus. Īsumā – Kārlis vairs nepildīja savus laulības pienākumus, un ģimenes dzīves prieks mazinājās.
“Viņam ir sieviete,” nolēma Lienes draudzenes. “Viņam ir tāds vecums, četrdesmit pieci — sirma bārda jau, grib dzīvē pārmaiņas!”
Četrdesmit gadus vecajai Lienei nebija ne jausmas, kā cīnīties par savu vīru. Un viņai tam nebija daudz laika. Vai viņai vajadzētu cīnīties par viņu vēl pēc garas darbadienas un mājas darbu veikšanas?
Liene nolēma godīgi parunāt ar savu vīru. Ja viņš ir atradis citu sievieti, tad lai viņš iet pie viņas. Bet viņas vīrs Kārlis nekur negribēja iet. Viņš tikai atbildēja: “Ko tu tur runā? Viss kārtībā…”
“Tiešām,” nodomāja Liene. Viņš taču ir mājās pēc darba, nekur nebrauc komandējumos, nesmaržo pēc svešām smaržām, nesaņem nekādus noslēpumainus zvanus vai īsziņas…
“Nu… jā,” Kārlis negribīgi atzina. “Tu esi nedaudz mainījusies savā izskatā… Es taču esmu vīrietis!” Liene uzkāpa uz svariem un skumji atzina: viņas vīram bija taisnība. Ilgajos laulības gados viņa bija nedaudz “apaugusi”.
Liene pievērsās šim jautājumam – sāka no rītiem skriet un četrus mēnešus vēlāk viņa jau varēja uzvilkt savu kleitu, kurai bija vismaz desmit gadu! Viņa palepojās ar to vīram, bet pretēji viņas cerībām, nekas viņu ikdienas dzīvē nemainījās. Viss palika pa vecam. Viņa savam vīram vairs nebija “interesanta”.
Tomēr Liene turpināja par sevi domāt – viņa sāka apmeklēt fitnesa klubu, un devās uz turieni trīs reižu nedēļā pēc darba. Viņa sāka izskatīties aizvien labāk un labāk, tomēr Kārlis visu laiku atrada, kam “piekasīties”.
“Tev nav tā meitenīgā lokanība. Uguns ir padzisusi, dzirkstele pazudusi, tu nevari to nekā atdzīvināt,” – viņš teica.
Bet Liene pēc sava rakstura bija spītīga, viņu nebiedēja nekādi izaicinājumi. Viņai bija spoža karjera, viņa bija izaudzinājusi brīnišķīgus dēlus, un, principā, dzīvē sasniegusi visu, ko vēlējās. Tagad viņa pieteicās dejošanas nodarbībām, lai, pēc vīra vārdiem, atgūtu savu “lokanību”.
Bet arī ar to nebija gana. Tad Liene izdomāja, ka varbūt viņa vispār dzīvo kaut kā nepareizi? Tāpēc viņa pieteicās semināram par “sievišķību” – varbūt tad viņas vīrs Kārlis ieraudzīs viņā to iepriekšējo sievieti, ko reiz taču pats apprecēja?
Šo semināru vadīja tumšmataina sieviete vārdā Elīna. Viņa uzreiz paziņoja:
“Meitenes! Es redzu, ka jūsu čakras ir aizsērējušas! Jūsu sievišķīgā enerģija neplūst, jūsu kanāli ir slēgti!”
Sieviete vārdā Elīna bija apaļīga, un izspūrusi. Liene paskatījās apkārt: nodarbību telpa bija pilna ar skaistām, izskatīgām, koptām sievietēm, kuras acīmredzami rūpējās par sevi, savu pašsajūtu un izskatu. Un tagad viņas visas ir šeit – klausās, kā caur čakrām “pamodināt sevī sievieti”.
Lasi vēl: Meteorologs Toms Bricis par gaidāmo laiku šonedēļ: viss strauji mainīsies sākot no 10. oktobra
Sievišķības pamodināšanai tika ieteikti īpaši vingrinājumi, elpošana, pareiza stāja, gaita, pievilcīgas manieres un speciālu eļļu lietošana. Elīna mācīja, kā uzvesties, lai, nedod Dievs, neizskatītos garāka par savu vīrieti, un, lai neatbaidītu kaprīzo vīrieša enerģētiku. Īsāk sakot – viņas vārdiem, bija jāveic milzīgs darbs.
“Vīriešiem nepatīk spēcīgas un neatkarīgas sievietes,” paziņoja Elīna. “Jums ir jāaptur savu auļojoši zirgi, jums jābūt klusām, pieticīgām, ar saldu smaidu, kuplos svārkos un ar ziediem matos.”
“Vai drīkstu uzdot jautājumu?” Liene vairs nespēja noturēties.
“Protams!”
“Nu, kad es piedzimu, ārsts teica manai mammai: “Jums ir meitene,” un viņam bija taisnība. Tad es uzaugu, apprecējos, laidu pasaulē un izaudzināju divus dēlus. Un tagad man ir vīrs, kuram kaut kas ir “apdzisis”, un ilgu laiku es domāju, ka viss taču slēpjas manī. Bet… paldies, jums, par šo nodarbību – es sapratu, ka man, gluži vienkārši, vajag īstu vīrieti. Nevis trešo dēlu, kuram nepatīk tas un nepatīk šis”.
Liene atnāca mājās, jūtoties labāk, nekā jebkad agrāk, paziņoja Kārlim, ka arī viņai “viss ir apdzisis” un viņa vēlas, lai viņš sakravā savas mantas un dodas dzīvot citur, jo taču arī četru istabu dzīvoklis Teikā piederēja viņai un viņa par to maksāja komunālos. Ko darīja Kārlis? Meklēja iemeslus, lai kaut ko nedarītu. Un Liene jutās labāk, nekā jebkad agrāk, jo beidzot bija sapratusi, ka nevis viss tas, ko viņa dara, ir jādara Kārļa dēļ, bet gan – sevis pašas dēļ.
