Parunāsim šodien par sapņiem, jo tā ir liela, plaša un daudziem ļoti interesanta tēma, patiešām ļoti interesanta. Lielākā daļa cilvēku nemitīgi cenšas iedziļināties savos sapņos, mēģina kaut ko tajos saprast, izskaidrot, saprast, ko tie nozīmē
Patiesībā tas ir pareizi. Vienkārši līdz ar šo vēlmi cilvēkiem rodas arī daudz kļūdu. Kļūdu ir daudz, jo cilvēks ne vienmēr zina, pie kādas enerģētiskās kategorijas viņš pieder. Vienkārši paskaidrošu – ir divu tipu cilvēki.
Pirmais cilvēku tips ir tie, kuri var izmantot sapņu grāmatas vai speciālistu skaidrojumus. Bet otrā enerģētika – tā nav ne labāka, ne sliktāka, tā vienkārši ir cita. Taču šī cilvēku kategorija nevar saņemt atbildes uz saviem jautājumiem par sapņiem tieši caur sapņu grāmatām vai speciālistiem. Kāpēc? Nu, viņiem ir cita enerģētika, viņiem ir savi noslēpumi un signāli.
Dažreiz pie manis atnāk kāds un saka: “Ziniet, man sapnī rādījās tas un tas.” Un tas nav tāpēc, ka es nezinu, kā jums paskaidrot, kāpēc jums tas rādījās. Vienkārši jums ir cita kategorija, bet, ja es mēģināšu jūs pieskaņot pie pirmās kategorijas, tas nestrādās. Jo, ja jums ir savi palīgi, tad viņiem ir savi noslēpumi, savi signāli. Galvenais – visu to laicīgi iedarbināt. Tad jūs zināsiet patiesību. Nevis tā, kā paši esat iedomājušies vai izdomājuši tulkot šo sapni.
Tagad, piemēram, ja sapnī redz aizgājušo cilvēku, kurš aicina līdzi. Tas ir labi vai slikti? Pirmkārt, ja jūs sapnī sauc aizgājējs, tas nekādā gadījumā nenozīmē, ka drīz jums jāiet viņam līdzi vai ka kaut kas noteikti notiks. Nē. Viņš ar to sapni liek uzsvaru uz kaut ko, kas viņam tajā sapnī ir svarīgs — varbūt vajadzētu pārbaudīt, kā klājas atdusas vietai, vai varbūt viņam kaut kas ir nepieciešams.
Tas vienmēr nozīmē papildu darbību. Piemēram, jūs varat izdomāt — ja jau pie jums sapnī nāk cilvēks no aizsaules, tātad tam ir kāds mērķis. Padomājiet, uzdodiet domās jautājumu: varbūt viņam kaut kas vajadzīgs? Varbūt viņu vajag pieminēt, varbūt kaut ko atnest, varbūt kaut ko izdarīt, varbūt kaut kas nav kārtībā.
No prakses varu teikt: ja sapņos redz vietas, kas saistītas ar aizgājušo — piemēram, vietu, kur cilvēks ir atdus, vai vienkārši vietu, kur visi dus—, tad, aizejot tur, reizēm var redzēt, ka, piemēram, koks ir nokritis. Tad jānopūlas to sazāģēt, sakopt vietu. Vai arī, ja tur noticis kas cits — jāpaskatās, kas vispār notiek. Varbūt kaut kas ir sabojāts vai izmainīts. Uz šiem signāliem, ko dod aizgājušie, vienmēr jāpievērš uzmanība.
Piemēram, bieži man jautā: “Es atvadījos no savas mīļās vecmāmiņas, un viņa man jau 10 gadus neradās sapņos. Vai tas slikti?” Nē, tas ir labi. Ja nerādās– tātad viss ir kārtībā. Manā dzīvē mana vecmāmiņa man ir sapnī rādījusies trīs reizes. Trīs reizes, un pēc katra šāda sapņa notika kaut kas grandiozi briesmīgs. Tāpēc saprotiet – pat pēc viena šāda sapņa vajag pavērot, kas notiek tālāk.
Šis brīdinājuma fons, ko dod aizgājušie cilvēki, ir ļoti svarīgs. Ne tāpēc, ka viņi gribētu jūs aizvest vai nodarīt ko, bet tāpēc, lai jūs pasargātu no kāda notikuma, lai jūs “neieķertos” nekur. Ja sapnī redzat aizgājušo, tad vienkārši esiet piesardzīgi. Pavadiet nedēļu vai divas mierīgāk, pavērojiet sevi, bērnus, neveiciet straujas kustības vai neapdomīgus soļus. Tas ir kā brīdinājuma signāls.
Lasi vēl: Kāpēc nedrīkst atstāt čekus veikalā – pastāstīsim kāpēc labāk to nedarīt un paņemt čeku
Lūk, es minēju piemēru ar savu vecmāmiņu — trīs reizes viņa man rādījās, un katru reizi notika kāds dzīves sabrukums. Bet reizēm, pirms mazāk traģiskiem, tomēr nopietniem notikumiem, sapņos biežāk rādās māja vai vasarnīca, kur jūs kādreiz kopā bijāt. Lai jūs saprastu – tas attiecas uz abām kategorijām. Ja sapnī redzat slēgtu telpu, māju, vasarnīcu, kur esat bijuši kopā, tas ir brīdinājums par gaidāmiem notikumiem.
Tāpēc jābūt uzmanīgiem. Cilvēkam vispār jābūt attīstītai pašsaglabāšanās sajūtai, un, ja to ņemsiet vērā, viss būs labi. Strādājiet, domājiet, bet, ja jūtat, ka kaut kas nav tā, varbūt labāk kaut kur neiet. Piemēram, bērni grasās uz diskotēku vai vēl kaut kur — viss, kas saistīts ar slēgtām telpām, ar vietām, kur pulcējas cilvēki vai notiek kāda kustība — tas viss prasa piesardzību. Saprotat, kur ir lietas būtība? Galvenā problēma ir tā, ka ne vienmēr pats cilvēks vai pat speciālists spēj pareizi izskaidrot sapni.
Tāpēc vispirms ir jāklausās savās sajūtās — tas ir pirmais. Īpaši tad, ja sapnī pie jums ir atnācis kāds no aizgājušajiem radiniekiem. Ne visi ar jums ies dialogā. Kāds var dot signālus ar skatienu, ar darbībām vai kaut kā citādi. Vai, kā manā gadījumā, var parādīt māju — kā brīdinājuma fonu.
Nekad nevienā neklausieties un neko nebaidieties — vispirms klausieties sevi. Jūs pat paši varat atbildēt sev uz šo jautājumu, nevēršoties ne pie aizgājušajiem, ne pie speciālistiem. Paskatieties, kā jums ir pēc sapņa. Kādas izjūtas jūs piedzīvojat — vai ir satraukums, vai, tieši pretēji, jūs esat mierīgi un atslābināti?
Tāpēc visi tie padomi — tur aplaistīties ar ūdeni, vai tur palēkāt — nu ja tas palīdz nomierināties, tad, lūdzu. Vai, piemēram, es kaut kur biju dzirdējusi, neatceros kur, ka vajag izstāstīt savu sapni — tad it kā tas vai nu piepildīsies, vai ne. Bet vispār — nevajag nevienam neko stāstīt. Mums jau tā puse bēdu ir no tā, ka mēs pārāk daudz runājam.
Padomājiet pie sevis: “Ā, muļķības, ar mani tas nenotiks.” Ieelpojiet, izelpojiet un ieklausieties sevī — savās sajūtās. Ja sapnis ir pozitīvs — lieliski. Ja negatīvs — arī nav jākrīt panikā, nav jāber pelni uz galvas, vienkārši jābūt uzmanīgam.
Kad sapnis ir brīdinājums, tas nenozīmē, ka, ja jūs redzējāt pravietisku sapni, viss būs slikti. Tas nenozīmē, ka jums desmit gadus jāsēž uz čemodāna un jāgaida, kad tas piepildīsies. Ne būt nē. Ja sapnis ir pravietisks, tad tas attiecas uz ļoti īsu laiku — maksimums mēnesi. Piemēram, kaut kas notiek — nu labi, bet mēnesis tas ir maksimums.
Bet vispār — kāpēc jums to sapni vispār rādīja? Lai cilvēks būtu uzmanīgāks, piesardzīgāks. Nevis, lai viņš sēdētu desmit gadus un pārdzīvotu, kā nu tagad būs briesmīgi. Tāpēc — tās visas bailes un pārspīlējumi ir muļķības.
