2025. gada ziema solās būt neparasta. Sākumā šķita, ka sekos ierastais scenārijs: sniegs oktobrī, sasalšanas temperatūra decembrī un tad kraukšķīga garoza un drūmas sejas autobusu pieturās janvārī. Taču laikapstākļiem bija citi plāni.
Kad gaidīt pirmo sniegu
Sinoptiķi prognozē, ka Eiropas daļā pirmais sniegs būs jau oktobra vidū. Daudzviet apgabalā tas notiks mēneša beigās, taču pirmais sniegs, visticamāk, būs “uzkrītošs”: dienā būs silts, un baltais paklājs izkusīs, pirms tas paspēs iepriecināt. Īsta ziema iestāsies tikai novembra vidū, atpaliekot no kalendāra par aptuveni pāris nedēļām.
Ziemeļos viss notiek pēc klasiskā modeļa: jaukti nokrišņi būs jau oktobra sākumā, bet snigšana būs mēneša vidū, iespējams, pat spēcīgāka nekā pagājušajā gadā. Daudzviet sniegs snigs oktobra vidū, bet stabila sniega sega parādīsies tikai mēneša beigās.
Ziemeļu scenārijs
Ziema iestājas agrāk nekā jebkur citur ziemeļos. Austrumeiropas pussalā sniegs parādās jau septembrī, un mēneša beigās izveidojas sniega sega, kas saglabājas līdz pavasarim. Šis kontrasts parāda, cik neparedzams ir kļuvis temperatūras sadalījums.
Dienvidu reģioni: sniegs kā notikums
Sniegs ir gaidāms tikai decembrī. Un pat tad tas var izzust pāris dienu laikā, dodot vietu temperatūrai virs nulles. Vietējiem iedzīvotājiem tas ir drīzāk eksotisks notikums, nevis ierasta sezonāla parādība.
Inese no laukiem sapņoja par mierīgu dzīvi Rīgā: taču viss izrādījās citādi
Tālie Austrumi zem baltas segas
Daudzviet pirmās sniegpārslas gaidāmas oktobra beigās, un nopietna snigšana nav gaidāma līdz novembra vidum. Reģiona ziemeļu daļā temperatūra ātri noslīd zem nulles, un baltais sniegs kļūst par ierastu skatu. Sinoptiķi iesaka iepriekš ģērbties ziemai, sekot līdzi laika prognozei un būt gataviem pāriet uz ziemas riepām.
Okeāns kā klimata provokators
Galvenais laikapstākļu anomāliju katalizators ir kritisks okeāna temperatūras pieaugums. Darbojoties kā planētas siltuma rezervuārs, šie ūdenstilpnes gaisā izdala milzīgu enerģijas daudzumu. Šī transformācija pastiprina atmosfēras dinamiku, radot spēcīgus cikloniskus veidojumus. Šie cikloni nesīs ne tikai tradicionālu snigšanu, bet arī virkni bīstamu laikapstākļu parādību: apledojumu no sasalušiem pilieniem, vētras brāzmas un kritiskas barometriskā spiediena svārstības.
Lasi vēl: Leģendārais aktieris Uldis Dumpis atklāj kas viņam pietrūkst 82 gados: ”Nekad neesmu juties tā”
Gaidāmās sezonas klimata “amerikāņu kalniņi”
Dominējošā parādība būs dramatiskas temperatūras svārstības. Kontrasts starp dienas un nedēļas vērtībām varētu sasniegt 15–18 grādus pēc Celsija. Praksē tas nozīmē strauju pāreju no anomālas sasilšanas ar šķidriem nokrišņiem uz pēkšņu, intensīvu aukstuma vilni, radot nepārtrauktu ledus segu.
Paredzams, ka ūdens nokrišņu daudzums visā valstī 1,5 līdz 2 reizes pārsniegs tipisko līmeni. Sasalstoši nokrišņi, kas ir sezonas galvenais drauds, rada kritisku apdraudējumu. Šādi notikumi rada nopietnu risku elektrotīklam, iznīcinot vadus zem ledus svara un pilnībā bloķējot transporta artērijas.
