Mēs pastāvīgi sev izdomājam visādus noteikumus — gan dzīvē, gan mīlestībā. Pat pavisam muļķīgus: piemēram, ka nevajadzētu satikties ar vīrieti, kurš valkā zeķes ar sandalēm vai, vēl smieklīgāk, ar iešļūcenēm.
Tomēr nekad nevar zināt — reizēm īstais cilvēks izrādās tieši starp tiem, kurus mēs esam pieraduši noraidīt. (Un nē, tas nav mājiens uz mani — sandales berž, bet zeķes nelietoju. 😄)
Bet vienu gan varu teikt droši — es piedāvāju ieviest “8 gadu likumu”.
Tas paredz, ka nevajadzētu satikties ar cilvēku, kurš ir par astoņiem gadiem vecāks vai jaunāks. Mazāka starpība ir normāla, lielāka — varbūt pieņemama, bet astoņi gadi ne.
Man ir 30, esmu pieaudzis vīrietis, un dzīvē man gadījies satikt dažādas sievietes. Nē, es neesmu augstprātīgs un nedomāju, ka kāda no viņām būtu man “zemāka līmeņa” — es vienkārši mēģinu uz visu raudzīties saprātīgi.
Bet būsim godīgi — nav jau nejaušība, ka mēs parasti satiekamies ar cilvēkiem, kas ir apmēram mūsu vecumā.
Bet, ja tomēr nolēmāt ignorēt “8 gadu likumu”, esiet gatavi — var nākties sastapties ar dažām problēmām.
1. Viņš nesmejas par taviem jokiem
Astoņi gadi it kā nav daudz, bet pietiek, lai jums būtu pilnīgi atšķirīgas bērnības atmiņas, mīļākie seriāli un mūzika. Tu runā par “Friends”, viņš — par “Game of Thrones”. Un nekā kopīga!
Bet humoram taču ir spēks — kad joks saprotams tikai jums abiem, tā ir īsta tuvība.
2. Viņa joprojām dzīvo ar vecākiem
Man — trīsdesmit, viņai — divdesmit divi. Pajautāju, kā tiks mājās pēc randiņa, un viņa pilnīgi mierīgi saka: “Tētis atbrauks pakaļ.” Tajā brīdī man bija sajūta, ka satiekos nevis ar sievieti, bet ar skolas meiteni. Dīvaina sajūta.
Nepārprotiet — man nav nekas pret dzīvošanu kopā ar vecākiem. Tas ir lielisks veids, kā ietaupīt un sakrāt naudu kaut kam patiešām svarīgam.
Taču, ja tev ir trīsdesmit, bet viņa joprojām dzīvo ar vecākiem, tas var kļūt par problēmu.
3. Grūtības sarunāties
Varbūt es izklausīšos pēc veca dīvaiņa, bet man randiņš — tas ir par sarunām. Par to, vai ar cilvēku var vienkārši runāt, nevis tikai apmainīties skatieniem vai flirtēt. Jūs runājat, smejaties, jautājat — un mēģināt saprast, vai viņš vai viņa tiešām ir “tavs cilvēks”.
Ar pārāk jauniem viss parasti beidzas ar dažiem garlaicīgiem jautājumiem — “Kur strādā?”, “Ko dari brīvajā laikā?”, “Kāds tev mīļākais ēdiens?”. Pēc piecām minūtēm saruna beigusies, un tu jau domā: “No šī nekā nebūs… bet teikt to skaļi nav jēgas.”
Kad satiecies ar kādu apmēram sava vecuma, viss ir citādi — jūs domājat līdzīgi, saprotat viens otru un zināt, ko vēlaties.
Tāpēc ieviesiet sev manu “astoņu gadu likumu” — tas pasargās no daudzām problēmām.
