Oktobris ir ļoti svarīgs mēnesis zemeņu kopšanai. Tieši rudenī krūmi sāk veidot nākamā gada ražu un gatavojas ziemas miegam. Tāpēc pareiza rudens kopšana ir saldu un lielu ogu garants nākamajā vasarā! Apskatīsim visu soli pa solim.
1. solis: Apgriešana — noņem lieko, bet ne visu.
Galvenais oktobra noteikums — neapgrieziet zemenes „līdz saknei”. Arī es reiz pieļāvu šo kļūdu un gandrīz zaudēju vairākus krūmus. Augs patērē milzīgu enerģiju atjaunošanai, un pirms ziemas tas tam tikai kaitē.
Tagad noņemam tikai vecās, sarkanīgi krāsojošās lapas un liekos ūsas, kas novājina augu. Ļoti svarīgi — atstāt neskartu zemeņu sirdi (augšanas punktu). Jaunās, zaļās lapas atstājam — tās palīdzēs krūmiem pārziemot.
Ko daru es: uzmanīgi apgriežu liekās lapas ar šķērēm vai dārza griezni, lai neizrautu augu ar saknēm. Ja redzu, ka krūmi stipri bojāti ar kaitēm vai kaitēkļiem, tad veicu radikālāku apgriešanu, taču šādā gadījumā ziemas segumam jābūt īpaši rūpīgam.
2. solis: Mēslošana — dodam augiem pareizo spēku
Rudenī zemenēm visvairāk nepieciešams fosfors un kālijs. Šie elementi stiprina sakņu sistēmu un palielina augu izturību pret salu. Savukārt no slāpekļa mēslojuma šajā laikā noteikti jāatsakās — tas veicina lapu augšanu, kas pirms ziemas tikai kaitē augam.
Ar ko es baroju zemenes:
Koksnes pelni. Izkaisu ap krūmiem (aptuveni glāzi uz kvadrātmetru) un viegli iestrādāju augsnē. Tas ir dabisks un ļoti efektīvs kālija–fosfora mēslojums, kas palīdz augam sagatavoties ziemai.
Komposts vai kūtsmēsli (satrušējuši). Izklāju starp krūmiem 3–5 cm biezā slānī. Tas vienlaikus darbojas kā mulča un kā ilgtermiņa barības vielu avots pavasarim.
Kālija monofosfāts. Izmantoju, ja redzu, ka augi pēc bagātīgas ražas ir novājināti. Šķīdinu stingri pēc instrukcijas un aplaistu ar to sakņu zonu — tas palīdz krūmiem atjaunoties un labāk pārziemot.
Lasi vēl: Ja jums ir 60–70 gadi: jo slinkāki esat šajās 9 lietās, jo laimīgāki esat— tas nav slinkums, bet gudrība
Šāda barošana ļauj zemenēm uzkrāt spēkus, lai pavasarī tās ātri mostos un veidotu spēcīgus, veselīgus ziedus un ogas.
3. solis: Segšana — smalks, bet ļoti svarīgs brīdis
Šeit viss ir atkarīgs no tā, kurā reģionā jūs dzīvojat. Zemenes nedrīkst segt pārāk agri — tikai tad, kad iestājusies stabila vēsma ar temperatūru ap -3…-5 °C. Ja segumu uzklāj pirms laika, augi var izsilt un sākt pūt, kas bieži beidzas ar sliktāko.
Ar ko segt zemenes:
Skuju koku zari (egļu vai priežu zari). Tas ir ideāls materiāls — notur sniegu, labi ventilē un pasargā augus no nosmakšanas zem seguma.
Agrotīkls (agroplēve, agrofibra). Es to izmantoju, uzvelkot uz zemām stieples arkām. Svarīgi, lai starp lapām un pārsegu būtu gaisa slānis — tas nodrošina labu ventilāciju un aizsardzību no temperatūras svārstībām.
Kritušās lapas vai salmi. Izmantoju tikai ārkārtas gadījumos un tikai no veseliem kokiem, kad augsne jau ir sasalusi. Tas neļauj grauzējiem iemitināties zem mulčas un nebojā saknes.
Mans personīgais pieredzes stāsts:
Ne vienmēr zemenes nepieciešams segt, es tās vispār nesedzu — tur vienmēr bija bieza sniega sega, kas kļuva par labāko dabisko siltumizolāciju. Taču reģionos, kur ziemas ir ar mazu sniegu vai biežām atkušņu un sala maiņām, segums ir obligāts — tas palīdz saglabāt krūmus un nodrošina agrāku un bagātīgāku ražu nākamajā gadā.
Pareizi sagatavota zemeņu dobe rudenī — tā ir investīcija pavasarim: augi pamostas stipri, veselīgi un ātri ieiet ziedēšanā, dāvājot lielas, saldas ogas.
Tagad, dzīvojot citur, es sedzu tikai vienu dobi — to, kas atrodas nelielā paugurā. Ziemā tur pūš stiprs vējš, un pastāv krūmu izsalšanas iespēja. Turklāt mūsu ziemas ne vienmēr ir sniegotas, tāpēc paļauties uz dabisku sniega segumu nevar.
Pārējās dobes es vienkārši mulčēju ar kompostu vai kūtsmēsliem — tas labi silda augsni, pasargā saknes no saliem un vienlaikus baro augus pavasarī, kad tie mostas pēc ziemas.
Lasi vēl: Vairs nekādu “tukšu krūmu”: kā pareizi sagatavot hortenzijas ziemai — lai nākamajā vasarā tās ziedētu krāšņi
Šāda pieeja ir optimāla: augi jūtas pasargāti, bet dobes nepārsilst un nepūst. Galvenais — vērot laiku un pielāgoties savam dārzam, jo katra vieta prasa nedaudz citādu rūpību un sajūtu.
