Kopš bērnības atceros — laukos gandrīz pie katras mājas bija koka laipa no vienkāršiem dēļiem. Nekā sarežģīta, bet stāvēja gadu desmitiem, neprasot ne remontu, ne maiņu. Toreiz taču neviens nezināja par aizsarglīdzekļiem, lakām vai “nano” pārklājumiem — visu darīja vienkārši, ar pacietību un prasmēm, kas nāca no iepriekšējām paaudzēm.
Šodien viss mainījies — vietā, kur reiz valdīja vienkāršība, tagad redzamas modernas terases no polimēru kompozītiem. Tās ir glītas, izturīgas un kalpo gadiem, taču cena bieži liek padomāt divreiz. Daudzi tāpēc paliek uzticīgi vecajam risinājumam — koka dēļiem uz lagām, cerot, ka tie kalpos vismaz desmit gadus. Tomēr bez atbilstošas aizsardzības koks ātri kļūst tumšs, uzsūc mitrumu un bojājas.
Taču pastāv arī sens, gadu simtiem pārbaudīts paņēmiens — vienkāršs, lēts un patiešām uzticams. Ja to veic pareizi, koks var kalpot vairāk nekā gadsimtu, nezaudējot ne izturību, ne skaistumu.
Kā darbojas senais paņēmiens
Pirmais un pats svarīgākais solis — koksnei ir jāļauj kārtīgi izžūt. Vienkārši atstāt dēļus zem nojumes uz pāris nedēļām nepietiek. Meistari senatnē ļāva kokam “atpūsties” vismaz gadu, bet vislabāk — divus. Šajā laikā no koksnes pilnībā iztvaiko liekais mitrums, un materiāls kļūst izturīgs un viegls. Ja sasteidz un izmantot mitru dēli, tas noteikti uzvedīsies neparedzami — sāks vērpties un plaisāt.
Kad koksne pietiekami izžuvusi, to viegli apdedzina virs liesmas. Tas ir vissvarīgākais posms — jāpanāk viegla virsmas apogļošanās, nesabojājot koka struktūru. Parasti dēli tur aptuveni 5–7 milimetrus no liesmas — šādi veidojas plāna aizsargkārta. Pats šim nolūkam izmantoju parastu gāzes degli — darbs notiek vienmērīgi, ātri un bez kvēpiem.
Apdedzināšanas laikā uz koksnes virsmas veidojas oglekļa kārtiņa — dabiska aizsardzība pret mitrumu un pelējumu. Ja dēli nepietiekami apdedzina, efekta nebūs: koks turpinās bojāties. Savukārt, ja to apdedzina pārāk stipri, tiek sabojāta struktūra, un dēlis zaudē izturību. Tāpēc galvenais ir atrast pareizo līdzsvaru.
Noslēdzošais posms — apstrāde ar eļļu
Pēc apdedzināšanas dēli piesūcina ar sakarsētu lineļļu. Agrāk to varēja nopirkt jebkurā lauku veikaliņā, tagad — jebkurā būvmateriālu veikalā. Eļļu uzsilda katliņā vai čuguna traukā un bagātīgi uzklāj ar otu. Parasti klāj divus vai trīs slāņus, ļaujot katram kārtīgi iesūkties.
Lineļļa dziļi iesūcas kokā, aizpilda poras un veido plānu, ūdeni atgrūdošu slāni. Kopā ar apdedzināto virsmu tas rada dabisku aizsardzību — tikpat uzticamu kā jebkura moderna ķīmiskā viela, tikai daudz videi draudzīgāku un ievērojami lētāku.
Kāpēc šī metode patiešām darbojas
Apdedzinātā virsma neielaiž mitrumu un pasargā no pelējuma, bet eļļa saglabā koksnes elastību un izturību. Šādi apstrādāts koks nebaidās ne no lietus, ne karstas saules, ne sala. Tas neaptumšojas ar laiku, neplaisā un saglabā dabisku, patīkamu toni.
Pats šo metodi izmantoju, kad klāju dēļus savā pagalmā. Pagājuši jau astoņi gadi — dēļi izskatās kā jauni. Ne miņas no puves vai plaisām — tikai cēls koka tonis un viegls eļļas aromāts.
Noslēgumā
Ja vēlaties, lai jūsu koka terase vai laipa kalpotu gadu desmitiem, neķerieties pie moderniem līdzekļiem. Izmēģiniet seno paņēmienu — uguns, eļļa un pacietība. Viss ģeniālais ir vienkāršs.
Mūsu senči zināja, kā panākt izturību — viņu darbi stāv vēl šodien, pārdzīvojuši vairākas paaudzes.
Un kā ir ar jums — vai esat mēģinājuši vecos koka aizsardzības paņēmienus? Dalieties savā pieredzē komentāros!
