Aiziešana mūžībā ir dabisks process, tomēr daudzi cilvēki pirms šī notikuma izjūt bailes un nemieru. Šodien atklāsim tradīcijas un ticējumus, kas gadsimtu gaitā nonākuši līdz mums, palīdzot aizgājēja tuviniekiem tikt galā ar zaudējuma rūgtumu, kā arī nosaka uzvedības normas izvadīšanas dienā un turpmākajās 40 dienās.
Mūsu rakstā uzzināsiet, ko saskaņā ar pieredzējušās taroloģes un gaišreģes Gaļinas Janko pausto nedrīkst darīt, kad aizsaulē dodas tuvs cilvēks.
Ko nedrīkst darīt, ja cilvēka dzīves pavediens pārtrūcis mājās
Tuvinieka došanās viņsaulē vienmēr ir grūts pārbaudījums, kas izraisa dažādas sajūtas: no dusmām un vainas apziņas – līdz izolācijai, noliegumam vai nepieņemšanai.
Izvadīšanas rituāli un ar aiziešanu mūžībā saistītie ticējumi daļēji parādījās, lai atvieglotu piederīgo sēras. Piemēram, tie nosaka, kā uzvesties pēc tam, kad tuvinieks pārtraucis šīs zemes gaitas. Apskatīsim izplatītus ticējumus, kas izskaidro, ko nedrīkst darīt, ja tuvinieks aizsaukts aizsaulē.
Atstāt spoguļus neaizklātus
Pastāv sens ticējums – ja mūžībā aiziet tuvinieks, ar kuru dzīvojāt vienā mājoklī, spoguļi jāpārklāj ar blīvu audumu. Ja tas netiek darīts, spoguļi kļūs par “slazdu” aizgājēja dvēselei, kas vēl nav pabeigusi pāriešanu jaunā veidolā: spogulis to iesprosto starp pasaulēm un neļauj tai atrast mieru.
Cits ticējums vēsta, ka neaizklāts spogulis aizgājēja mājoklī var nest nelaimi dzīvajiem. Tātad, ja spogulis palicis neaizsegts ilgāk par diennakti pēc tuvinieka došanās viņsaulē, labāk no tā atbrīvoties pavisam. Tāpēc tad, kad cilvēks atstājis šo pasauli, spoguļi noteikti ir jāaizklāj. Turklāt ir jānosedz visas atstarojošās virsmas: televizoru ekrāni, monitori, pat metāla tējkannas un mikroviļņu krāsnis.
Atstāt atvērtas acis
Acis ir jāaizver. Šī tradīcija nākusi no Senās Grieķijas, kur uz acīm tika liktas zelta monētas. Toreiz cilvēki ticēja – ja guļ ar atvērtām acīm, viņš paņems sev līdzi uz aizsauli kādu. Saskaņā sengrieķu mitoloģiju zelta monētas savukārt bija nepieciešamas, lai aizgājējs varētu samaksāt Haronam, mūžībā aizsaukto dvēseļu pārcēlājam pāri pazemes valstības upēm līdz pazemes valdnieka Aīda vārtiem.
Turklāt acis ir jāaizver, lai izvairītos no negatīvām sekām. Tiek uzskatīts, ka caur atvērtām acīm dvēsele var atgriezties dzīvo pasaulē un nodarīt kaitējumu ikvienam, kas bija ieradies uz izvadīšanu.
Veikt grīdu un veļas mazgāšanu
Kamēr aizgājējs atrodas dzīvoklī vai mājā, grīdu mazgāšanu un veļas mazgāšanu vislabāk atlikt. Tomēr telpas tīrīšana un vēdināšana pēc iznešanas ir pieļaujama – tas palīdzēs attīrīt telpu no negatīvās enerģijas un pasargās ģimeni no nelaimēm un kaitēm.
Grīdas nevajadzētu mazgāt radiniekiem, bet gan, piemēram, draugam. Uzkopšana jāveic ar labiem nodomiem un tīru sirdi. Tas noteikti attīrīs māju un pasargās jūs no ļauna. Šai tradīcijai ir racionāls izskaidrojums. Jo laikā, kad zārks ar aizgājēju atrodas mājoklī, un tur pulcējušies pavadītāji, gaiss mājoklī kļūst smacīgs, palielinot risku noķert kādu kaiti.
Viedtālruņa skaļuma pogas slēptās funkcijas: tās atvieglo dzīvi, taču daudzi par tām nezina
Vērot bēru procesiju pa logu
Pastāv ticējums, kas aizliedz vērot bēru procesiju, skatoties pa logu.
Ievietot radinieku un draugu fotogrāfijas aizgājējam līdzi
Nekādā gadījumā nedrīkst ievietot aizgājēja dzīvo draugu un radinieku fotogrāfijas. Tas pats attiecas uz viņu mantām. Šī prakse tiek uzskatīta par melno maģiju un var nest nelaimi vai pat traģisku aiziešanu mūžībā. Vēl pastāv uzskats, ka izvadīšanas procesijas laikā nestu svētbildi nedrīkst ievietot. To var atstāt mājoklī, kurā dzīvoja aizgājējs, un tās priekšā var aizlūgt par viņa dvēseles mieru, vai arī to var aiznest uz baznīcu.
Gulēt istabā, kurā tuvinieks aizgāja mūžībā
Kāpēc gan nedrīkstēt gulēt istabā, kurā tuvinieks aizgājis pie tēviem? Saskaņā ar ticējumu nakšņošana telpā, kurā dvēsele pameta cilvēka ķermeni, var novest pie nelaimes un veselības problēmām.
Šāda pārliecība atspoguļo cilvēku vēlmi pasargāt sevi no visa, kas saistīts ar briesmām vai negatīvismu, īpaši izbeigšanās kontekstā. No loģikas viedokļa, izolējot vietu, kur tuvinieks radis mūžīgo miegu, piederīgie vadās no psiholoģiskiem faktoriem. Zemapziņā viņi var “uzņemt” sevī diskomfortu un trauksmes atmosfēru, kas bieži vien valda telpā, ko caurstrāvo skumjas un smagas emocijas.
Skaļi raudāt pēc tuvinieka aiziešanas viņsaulē
Sērot par aizgājēju ir normāli, tāpēc atvadu dienā raudāt nav aizliegts. Bet kāpēc tad pastāv ticējums, kas saka, ka nedrīkst raudāt pēc tuvinieka aiziešanas mūžībā? Tas attiecas uz skaļu raudāšanu, kas burtiski pārvēršas kliegšanā. Saskaņā ar ticējumu šādas skaļas bēdas moka aizgājēja dvēseli un var kavēt viņa dvēseles pāriešanu uz aizkapa dzīvi.
Klausīties mūziku izvadīšanas laikā
Esam apskatījuši, kāpēc ir aizliegts gulēt telpā, kurā tuvinieks beidzis zemes gaitas, un kāpēc izvadīšanas ceremonijā nedrīkst skaļi raudāt. Taču ir vēl viens interesants “kāpēc” – kāpēc bērēs nevajadzētu klausīties mūziku? Atvadīšanās no aizgājēja ir sakraments, kam jānotiek klusumā un vidē, kas netraucē ne sēru procesu, ne dvēseles pāreju uz viņpasauli.
Tāpēc mūzikas klausīšanās tuvumā tiek uzskatīta par necieņas izrādīšanu un sliktu zīmi ikvienam, kurš ignorē šo noteikumu. Turklāt mūzika var traucēt nepieciešamos rituālus un lūgšanas.
Cilvēks devies mūžībā: ko nedrīkst darīt 40 dienas
Tiek plaši uzskatīts, ka 40 dienas pēc aiziešanas mūžībā dvēsele joprojām uzturas dzīvo pasaulē, saglabājot ciešu saikni ar visu, kam aizgājējs bija pieķēries. Lūk, noteikumu saraksts, kas viņa piederīgajiem jāievēro šajā periodā:
- Nerunājiet sliktu par aizgājēju;
- Nemazgājiet viņa mantas;
- Neatdodiet viņa mantas;
- Nepārvietojiet mēbeles;
- Neatstājiet spoguļus neapsegtus;
- Nenoņemiet aizgājēja fotogrāfiju;
- Nerīkojiet ballītes;
- Neapmeklējiet svinības;
- Neceļojiet;
- Valkājiet tumšas krāsas apģērbu;
- Sievietēm jāapsedz galva ar melnu šalli;
- Visas 40 dienas atturieties no skūšanās, nagu griešanas un matu griešanas.
Šajā periodā radiniekiem un draugiem noteikti vajag pieminēt aizgājēju īpašā baznīcas dievkalpojumā (Četrdesmit dienu piemiņas dievkalpojumā).
Ja bēru laikā līst
Ja bēru ceremonijas laikā līst, tā ir labvēlīga zīme. Lietus tiek uzskatīts par savienojošo pavedienu starp viņsauli un šo pasauli, kas aizgājējam nes mieru un klusumu jaunā dimensijā.
Iekāpšana kapā
Iekāpšana kapā, pat ja nejauši tur iekrīt kaut kas dārgs, ir stingri aizliegta. Šāda rīcība rada ļoti nopietnas sekas. Pat ja kapā iekrita gredzens dzīvokļa vērtībā, labāk to uzskatīt par grēku izpirkšanu, nevis spēlēties ar uguni.
Degvīns glāzē
Nav zināms, no kurienes nāk pārliecība, ka glāzē jāielej degvīns, taču tā ir pseido-labvēlīga paraža. Ir aizliegts liet degvīnu glāzē, kas atstāta uz kapa kopā ar maizes gabaliņu. Tajā jālej tikai ūdens: ideālā gadījumā tas būtu pastāvīgi jāatjauno 40 dienas. Aizkapa dzīvē dzērienu lietošana tiek uzskatīta par nopietnu pārkāpumu, tāpēc nevajag sarežģīt situāciju bēru dienā.
Cita kapa apmeklēšana
Pēc atvadīšanās no mīļotā cilvēka nedrīkst nekavējoties apmeklēt kādu citu kapu. Ticējums vēsta, ka divu dažādu kapu apmeklēšana bēru dienā var novest pie nepatikšanām.
Kapsētas enerģijas noņemšana
Pēc atgriešanās no kapsētas sasildiet rokas virs dzīvas uguns un pēc tam rūpīgi nomazgājiet tās. Jums jāpārbauda arī apavi: ja uz tiem ir daudz kapsētas augsnes vai māla, nekavējoties nomazgājiet tos.
Tiek uzskatīts, ka kapsētas augsne koncentrē enerģiju no aizkapa dzīves. Labāk apavus mazgāt ar spēcīgu ūdens strūklu, nevis ar rokām. Pēc tam noslaukiet tos ar vecu lupatu, kuru nav žēl izmest.
Lasi vēl: Ātra olu rulete pannā — tikai 3 sastāvdaļas un mikseris nav nepieciešams
Manai mammai piedzima bērns 53 gadu vecumā — tagad viņa vēlas, lai es viņu audzinu
Ticējumi, tostarp tie, kas saistīti ar bērēm, balstās uz novērojumiem un uzskatiem, kas tiek nodoti no paaudzes paaudzē un ne vienmēr ir zinātniski pierādīti. Tomēr pat tie ļaudis, kas uzskata ticējumus par pagātnes reliktu, ieklausās tajos, kad zaudē tuvu un dārgu cilvēku.
Dārgie lasītāji, kādas ir jūsu domas par bēru rituāliem? Pastāstiet, lūdzu, komentāros. Priecāsimies, ja atzīmēsiet rakstu ar emocijzīmi un dalīsieties sociālajos tīklos!
