Lai izprastu svešu zemi, dažreiz nav nepieciešams doties uz muzeju. Pietiek vien ieiet vietējā veikalā. Plaukti, kas pilni ar precēm, stāsta par tautas ikdienu un paradumiem daudz runīgāk nekā gids.
Amerikānim, nonākot standarta latviešu veikalā, tā ir īsta iegrimšana citā pasaulē. Mums ierastās lietas viņiem izraisa patiesu neizpratni un interesi, atklājot dziļas atšķirības pieejās ēdienam un dzīvei.
Saldumi
Pirmais, kas mulsina amerikāņu viesi, ir nepieredzēti plašais konditorejas nodaļas klāsts. Tur, kur viņiem pie kases ir vien nelieli plauktiņi ar šokolādes batoniņiem, latviešu veikalos stiepjas veselas plauktu rindas. Tie ir pilni ar kastēm šokolādes konfektēm, vafelēm, cepumiem, piparkūkām un kēksiņiem, kurus var iesvērt savā maisā tik, cik pats vēlas. Uzrodas likumsakarīgs jautājums: vai tiešām visi latvieši ir saldummīļi?
Izskaidrojums slēpjas vienkāršā tradīcijā – tējas dzeršanā. Saldumi ir obligāts tējas pavadonis. Tas ir kā čipsi pie alus amerikāņu bārā, tikai mums tas ir cepums pie vakara tējas. Šāds sortiments ir tiešs šīs ikdienas ieraduma atspulgs.
Tēja un kafija
Ja ar saldumiem amerikāņi vēl var samierināties, tad tējas un kafijas nodaļa viņus pilnībā pārsteidz. ASV parastā veikalā piedāvājums bieži ir ierobežots ar pāris desmitiem maisiņtējas un dažām maltās kafijas markām. Latvijā tas līdzinās speciālam boutique veikaliņam.
Desmitiem, ja ne simti lapu tēju šķirņu – no ulunas un puēru līdz klasiskai indiešu un zāļu tējai. Blakus – tikpat plaša kafijas nodaļa: pupiņas, maltā, šķīstošā un dažādas kapsulas. Latvijā kafiju reti dzer steigā papīra krūzītē; to gatavo un bauda mājās vai birojā, nesteidzoties.
Iepakojums
Latviešu ieradums pirkt produktus mazās devās ir vēl viens šķērslis amerikāņiem. ASV tipiski ir viena liela nedēļas iepirkšanās. Tāpēc redz gigantiskas, gandrīz 4 litru piena pudeles, milzīgas graudaugu maisus un daudzkilogramu gaļas iepakojumus.
Latvijā skaitļi ir citi. Litrs piena, puskilograms maltās gaļas, neliels griķu iepakojums. Tas nenozīmē, ka cilvēki nav taupīgi, drīzāk tie norāda uz citu patēriņa modeli. Veikali bieži atrodas soļa attālumā – kā teikt “piecu minūšu attālumā”. Cilvēki pieraduši biežāk iepirkties un pirkt tik, cik vajadzīgs tuvākajām dienām. Lieli iepakojumi, protams, ir lielveikalos pie pilsētas malām, bet tie neveido kopējo ainu. Vidējā latvieša ratiņa saturs ir krietni pieticīgāks par amerikāņu, bet to saturs tiek regulāri mainīts.
Maize: smarža
Varbūt visstiprākais kultūras šoks amerikānim ir maizes nodaļa. ASV 90% maizes tiek pārdota jau sagriezta, mīkstā plastmasas iepakojumā. Tā ilgi nesacietē pateicoties konservantiem, taču bieži ir ar “vatainu” tekstūru un saldenu garšu.
Latviešu veikalā maize ir dzīvs produkts. Daudzos veikalos ir savas maiznīcas, no kurām dienā vairākas reizes ņem svaigus, aromātiskus klaipus un tradicionālo rupjmaizi. Šo smaržu nav iespējams aizmirst. Tā virmo gaisā un pievelk pircējus.
Amerikānim tas ir kā kvalitatīva privātmaiznīca, kas iebūvēta masveida tirdzniecības sistēmā. Šāda pieeja skaidri rāda mūsu prioritāti: mums svarīgs ne tikai derīguma termiņš, bet arī īstas garšas, tekstūras un svaiguma baudījums.
Kas stāv aiz šīm atšķirībām?
Aiz tām slēpjas pamatīgas ikdienas un sabiedrības tradīcijas.
Ēku blīvums pilsētās. Biežas iepirkšanās ir iespējamas, jo veikali atrodas tuvu mājām. Tas atšķir Latvijas pilsētu struktūru no amerikāņu priekšpilsētām, kur veikalus bieži jāapmeklē ar auto.
Attieksme pret svaigumu. Mazie iepakojumi un svaiga maize ir skaidra vēlme pēc produkta “šeit un tagad”. Rituāli. Tēja ar saldajiem vai svaiga maize pie vakariņu galda nav tikai ēdiens. Tie ir ikdienas rituāli, kas rada mājīguma sajūtu un ir iemesls satikšanai un sarunām.
Ēdiena piegāde
“Mani joprojām pārsteidz: ēdiena piegāde maksā tikpat, un dažreiz pat ar atlaidi (!!), salīdzinot ar saņemšanas cenu. ASV piegāde ir ievērojami dārgāka, turklāt vienmēr ir jādod dzeramnauda (15% tiek uzskatīta par normu). Bet šeit dzeramnauda nav obligāta.”
“Turklāt bieži vien var ieiet labā restorānā un atklāt, ka tur nav citu klientu. Dažas no šīm iestādēm lielāko daļu savas naudas pelna no kāzām un ballītēm.” Starp citu, es piekrītu novērojumam par restorāniem. Kad mēs ceļojām pa ASV, mēs vienmēr saskārāmies ar rindām uz pienācīgām vietām. Tas ir, jūs ierodaties restorānā, un tur nav brīvu vietu. Un pirms jums ir vēl 10 ģimenes. Jūs pierakstāties pie vadītāja, dodaties pastaigā un gaidāt, kad kāds jūs pabaros. Šeit parasti nav problēmu atrast galdiņu, pat pilsētas centrā.
“Kopumā mani pārsteidza, ka ēdiens šeit bija tik garšīgs. Daži barojoši mūsdienu pārtikas produkti, piemēram, griķi, jāņogas un mellenes, ASV nav tik izplatīti.” Es piekrītu šim novērojumam. “Īsts ēdiens” — tas nav saldēts, cepts vai ātrās ēdināšanas produkts — ir viduvējs. Tas ir dārgs un prasa nedaudz meklēšanas. Ceļojuma laikā mēs galvenokārt ēdām ķīniešu restorānos. Tie vienmēr ir garšīgi, un var atrast relatīvi veselīgas iespējas.
Slēdzene no iekšpuses
“Daudzas daudzdzīvokļu ēkas izskatās līdzīgas. Dzīvokļu durvis ir metāla un PARASTI tām ir slēdzene no iekšpuses. Citiem vārdiem sakot, ja esat ieslēgts savā dzīvoklī un izceļas kas nepatīkams, jums ne tikai būs jātiek galā ar, iespējams, karstām metāla durvīm, bet jūs nevarēsiet izkļūt bez atslēgas. Kas parasti prasa vēl divus pagriezienus. Turklāt nav ieteicams atvērt durvis nevienam, ko nepazīstat vai negaidāt.”
Jā, iespējams, amerikāņiem, kas pieraduši dzīvot savās mājās, augstceltņu daudzdzīvokļu ēkas var šķist dīvainas. Bet vai tiešām tām nav slēdzeņu, kas aizslēdzas no iekšpuses? Kā ar drošību?
