Uz ko var paļauties nākotnes pensionāri Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, un kā mēs paši varam parūpēties par cienīgu dzīvi vecumdienās
Par to savā komentārā raksta bankas “Citadele” valdes priekšsēdētāja Rūta Ežerskiene.
Igaunijas piemērs – pēc dzīrēm nāk rēķins
Līdz 2021. gadam otrā pensiju līmeņa dalība bija obligāta visās Baltijas valstīs. Pirmā šo kārtību mainīja Igaunija, ļaujot iedzīvotājiem brīvi rīkoties ar saviem uzkrājumiem. Reforma deva trīs izvēles iespējas – palikt pensiju 2. līmenī, izņemt uzkrāto naudu vai atvērt personīgo pensiju investīciju kontu, kur lēmumus par ieguldījumiem varēja pieņemt paši.
Izvēloties trešo variantu, ienākuma nodoklis nebija jāmaksā, taču, ja nauda tika izņemta priekšlaikus, tika piemērots 20 % nodoklis. Latvijā un Lietuvā ar lielu interesi sekoja līdzi Igaunijas reformai, un abās valstīs sākās diskusijas par iespējamām līdzīgām izmaiņām.
Nav zināms, kādu rezultātu paredzēja Igaunijas valdība, taču, kad jaunie noteikumi stājās spēkā, vairāk nekā 250 000 cilvēku jeb gandrīz 30 % iedzīvotāju nolēma izņemt savus uzkrājumus vēl pirms pensionēšanās. Pēc Igaunijas Finanšu ministrijas datiem, tikai neliela daļa izvēlējās līdzekļus pārskaitīt uz individuālo investīciju kontu.
No kopējā 5,7 miljardu eiro lielā otrā līmeņa pensiju uzkrājuma tika izņemti 1,34 miljardi eiro. Pēc nodokļu ieturējuma 20 % apmērā iedzīvotāju rīcībā nonāca apmēram 1 miljards eiro, bet uz personīgajiem investīciju kontiem tika pārskaitīti vien 47 miljoni.
Igaunijas Bankas informācija liecina, ka šo iespēju visbiežāk izmantoja cilvēki, kuriem nebija uzkrājumu, bija lieli kredīti vai grūtības saņemt aizdevumu. Aptuveni ceturtā daļa izņemto līdzekļu tika iztērēta patēriņam – galvenokārt automašīnām un sadzīves tehnikai. Lai arī sākotnēji tas radīja sajūtu, ka tiek risinātas aktuālas finansiālas vajadzības, ilgtermiņā šī rīcība bija līdzīga situācijai, kad tiek aizņemta nauda svētku dāvanām, bet parādi jāmaksā gadiem.
Pārmērīgais patēriņš un “dzīres” Igaunijā veicināja inflācijas pieaugumu, kas skāra visus iedzīvotājus, un šīs sekas nākotnē vēl sāpīgi atspēlēsies tiem, kas savus uzkrājumus iztērēja. Pašlaik Igaunijā strādājošie paši var izvēlēties, vai brīvprātīgi pievienoties pensiju 2. līmenim, novirzot tam daļu algas, vai arī šo summu saņemt savā rīcībā.
Lietuva – nākotnes izaicinājumu priekšā
Igaunijas pieredze sākotnēji šķita kā vērtīgs piemērs, no kura mācīties, tomēr bieži vien valstis, tāpat kā cilvēki, atkārto citu kļūdas, nevis izvairās no tām. Neskatoties uz Eiropas Komisijas iebildumiem, šovasar arī Lietuvas Seims nolēma mainīt pensiju 2. līmeņa sistēmu.
Saskaņā ar jaunajiem noteikumiem, cilvēki vairs netiks automātiski iekļauti pensiju uzkrāšanas programmā – viņiem būs iespēja pilnībā atteikties no dalības, vienreiz izņemt 25 % no uzkrājuma vai, smagas problēmas gadījumā, visu summu. Tiem, kuri turpinās uzkrāt pensiju, valsts saglabās 1,5 % iemaksu.
Atšķirībā no Igaunijas, Lietuvā noteikti daudz zemāki nodokļi – 3 %, ja persona vēlēsies priekšlaikus izņemt 25 % no uzkrājuma. Turklāt tie, kuri būs sakrājuši no 5400 līdz 10 800 eiro, 2026.–2027. gadā varēs izņemt visu summu, un šie līdzekļi būs atbrīvoti no nodokļiem.
Šobrīd Lietuvas 2. līmeņa pensiju fondu aktīvi veido 9,1 miljardu eiro jeb 11,6 % no valsts IKP. Prognozes rāda, ka no sistēmas varētu izstāties aptuveni piektā daļa iedzīvotāju, taču, vērtējot pēc Igaunijas pieredzes, šis skaitlis varētu būt lielāks – iespējams, tiks izņemta pat puse uzkrājumu. Aptuveni 20 % šīs naudas varētu tikt ieguldīti nekustamajā īpašumā, bet lielākā daļa – iztērēta īslaicīgiem tēriņiem.
Šāds solis, visticamāk, radīs īslaicīgu IKP kāpumu un pat inflācijas pieaugumu, kā arī dzīvokļu cenu sadārdzinājumu. Eiropas Komisija jau brīdinājusi, ka šis lēmums varētu palēnināt Lietuvas kapitāla tirgus attīstību un apgrūtināt mazo un vidējo uzņēmumu piekļuvi finansējumam. Savukārt Starptautiskais Valūtas fonds uzsver, ka reforma nākotnē varētu samazināt pensiju apmēru un radīt spiedienu uz valsts budžetu, ņemot vērā sabiedrības novecošanu.
Tas attiecas ne tikai uz Lietuvu, bet arī uz Latviju, Igauniju un pārējo Eiropu – nākotnes pensionāriem nāksies rēķināties ar mazākām pensijām, savukārt strādājošajiem ar lielākiem nodokļiem. Nav brīnums, ka cilvēkiem ir grūti iztēloties savu nākotni pensijā – šis dzīves posms šķiet tāls un abstrakts. Ikdienas rūpes parasti šķiet svarīgākas, un daudzi joprojām uzskata, ka “pensijas tāpat nebūs” vai “mēs jau nemaz nesagaidīsim, jo pensionēšanās vecumu tikai paaugstina un paaugstina”.
Bet, ja rīkosimies vieglprātīgi, šis apgalvojums var kļūt par realitāti. Aprēķini rāda, ka daudzi Igaunijas iedzīvotāji, kas izvēlējās priekšlaicīgi izņemt uzkrājumus, ilgtermiņā zaudēja vairāk nekā ieguva, jo pensiju fondu ienesīgums 20–40 gadu periodā sasniedz vidēji 5–8 % gadā – vairāk nekā inflācijas pieaugums. Tādējādi ilgtermiņā naudas vērtība uzkrājumos aug ātrāk nekā cenu kāpums.
Latvija – atbildības laiks
Arī Latvijā netrūkst diskusiju par iespēju ļaut iedzīvotājiem priekšlaicīgi piekļūt otrā pensiju līmeņa uzkrājumiem. Savulaik pat platformā manabalss.lv tika vākti paraksti, lai Saeima izvērtētu līdzīgu risinājumu kā Igaunijā. Šī ideja pagaidām nav guvusi atbalstu.
Kad pērn tika pieņemts lēmums novirzīt vienu procentpunktu no pensiju 2. līmeņa uz valsts nefondēto sistēmu (1. līmeni), izraisījās plašas diskusijas. Daudzi kritizēja šo soli, uzsverot, ka uzkrājumiem jābūt neaizskaramiem. Politiķi solīja, ka pēc četriem gadiem “paņemtais” procentpunkts tiks atgriezts atpakaļ 2. līmenī. Šobrīd 5 % no darba algas tiek novirzīti 2. līmenim, bet 15 % – 1. līmenim.
Pozitīvi, ka Latvija šobrīd īpašu uzmanību pievērš pensiju sistēmas ilgtspējai. Šovasar stājušās spēkā izmaiņas likumdošanā, kas paredz palielināt uzkrājumu ienesīgumu un samazināt izmaksas iedzīvotājiem. Latvijas Banka prognozē, ka šādu pārmaiņu dēļ nākamo desmit gadu laikā iedzīvotāju kopējie uzkrājumi pieaugs vismaz par 60 miljoniem eiro.
Lasi vēl: Neuzglabājiet šīs lietas savās mājās, tas nav nekāds lāsts, tā ir patiesība
Tomēr galvenais izaicinājums ir sabiedrības pasivitāte – cilvēki reti interesējas par saviem pensiju uzkrājumiem. CBL Asset Management aptauja rāda, ka tikai ceturtā daļa Latvijas iedzīvotāju ir aprēķinājusi, cik daudz līdzekļu būs nepieciešams pensijā, un pusei ir tikai virspusēja izpratne par pensiju 2. līmeni un savu uzkrājumu pārvaldību.
Igaunijas pieredze kalpo kā nopietns brīdinājums par finanšu pratības trūkumu. Lietuviešiem vēl priekšā līdzīgi lēmumi, savukārt Latvijai jācer, ka šādas kļūdas netiks atkārtotas un cilvēki kļūs aktīvāki, sekojot līdzi saviem uzkrājumiem.
Ideja par brīvprātīgu dalību pensiju 2. līmenī var šķist pievilcīga, jo sola tūlītējus ieguvumus, taču patiesībā tas ir riskants solis, kas ilgtermiņā apdraudēs gan nākotnes pensionārus, gan valsts stabilitāti. Finansiālā drošība būs atkarīga ne tikai no valdības lēmumiem, bet arī no tā, cik atbildīgi rīkosies katrs no mums.
