Gatavojieties pārsteigumam! Pasakiet godīgi — kurš no jums kaut reizi ir aizdomājies, ka parasta putra var kļūt par mēslojumu dobei? Jā, tieši tā — tie paši griķi vai auzas, kas stāv burkās jūsu virtuvē.
Un tā nav joka lieta! Runa nav par to, lai putru izvārītu un pēc tam izlietu zemē. Es pastāstīšu par paņēmienu, par kuru daudzi dārzkopji sākumā tikai pasmaida, bet, redzot rezultātu, steigšus skrien pēc maisiem ar graudiem.
Un te arī slēpjas visa intriga! Vai tiešām griķi un auzas var aizstāt kūtsmēslus un kompostu, vai tomēr tas ir tikai skaists mīts? Pacietieties mazliet — dalīšos ar savu pieredzi, un beigās mēs kopā atklāsim galveno noslēpumu.
Kāpēc vispār runāt par graudiem?
Jūs droši vien zināt, ka rudenī ir ierasts “pabarot” zemi ar kūtsmēsliem, kompostu vai mēslojumu. Pēc ražas novākšanas augsne ir izsīkusi, tā ir atdevusi savus spēkus. Ja to neatjauno, pavasarī var nākties vilties — dīgsti būs vāji un raža niecīga.
Bet ne visiem ir kūtsmēsli, komposts ne vienmēr ir gatavs, un ar mēslojumu vispār var būt problēmas — ne tik viegli to dabūt, un arī smarža ne visiem pieņemama.
Un te uz skatuves parādās… graudi. Griķi, auzas, kvieši, pat mieži. Teiksiet — muļķības? Velti! Jo grauds ir barības vielu koncentrāts, un, ja ar to pareizi apieties, tas atdos zemei visu savu vērtīgāko.
Bet rodas jautājums — kā tieši to darīt? Un te arī slēpjas tā pati viltība, par kuru pastāstīšu nedaudz vēlāk.
Kā graudi darbojas augsnē
Iztēlojieties: jūs izbārstāt griķus vai auzas pa dobi un viegli iestrādājat tos zemē. Rudens ir mitrs, bieži līst. Graudi uzbriest, daļa sāk dīgt. Zaļie asni paspēj pacelties, pirms iestājas sals. Un tad notiek īsts brīnums.
Visi šie asni, graudu apvalki un daļa, kas nepagūst uzdīgt, sajaucas ar augsni un pakāpeniski satrūd. Rezultātā jūsu dobē veidojas īsts zaļais komposts — dabisks, barojošs un pilns dzīvības.
Viegli — bez liekas ķēpas un bez ņemšanās ar kūtsmēsliem. Taču ne viss ir tik vienkārši. Ir daži smalkumi, un, ja tos neievēro, mēslojuma vietā var izaudzēt nezāles. Gribat zināt, kādi tie ir? Turpiniet lasīt.
Griķi vai auzas — kas labāk?
Griķi ir īpaša kultūra. Tie ar savām saknēm irdina augsni un bagātina to ar kāliju un fosforu. Ja jums ir smaga, blīva zeme — griķi būs īsts atradums. Turklāt tie spēj “izvilkt” no augsnes smago metālu paliekas, attīrot dobi un uzlabojot tās ekoloģiju.
Auzas darbojas pavisam citādi. To asni aug ātri, veido bagātīgu zaļo masu, kas pēc salnām noguļas kā sega un pārvēršas barojošā mulčā. Īpaši noderīgas auzas ir vieglās, nabadzīgās augsnēs — tās piegādā slāpekli un uzlabo augsnes struktūru.
Tāpēc izvēle ir atkarīga no jūsu zemes tipa. Taču visinteresantākais ir tas, ka pieredzējuši dārznieki vispār neizvēlas — viņi vienkārši sajauc griķus un auzas kopā. Kas no tā iznāk? Par to pastāstīšu mazliet vēlāk.
Kļūdas, ko nedrīkst pieļaut
Atzīšos godīgi — ne viss ir tik vienkārši un rožaini. Ja vienkārši izbārstīsiet pa dobi graudus tieši no paciņas, rezultāts var jūs pamatīgi sarūgtināt.
Pirmkārt, tie var sadīgt pārāk blīvi, un tad dobe pārvērtīsies biezā zaļā masā, kas izsūks visus spēkus no augsnes, bet ieguvums būs minimāls.
Otrkārt — peles! Tām šāda “mielasta galda” ideja šķitīs lieliska. Ja neko nedarīsiet, jūs pabarosiet grauzējus, nevis zemi.
Lasi vēl: Kurš gredzens jums patīk visvairāk: pārsteidzoši precīzs personības tests
Vēl viena bieža kļūda — pārāk vēls sējums. Ja graudus izbārstīsiet tikai novembrī, kad zeme jau sasalusi, tie vairs nepaspēs ne izdīgt, ne satrūdēt. Rezultātā — nekāds efekts.
Svarīgi ir noķert īsto brīdi: kad zeme vēl ir mīksta, bet naktīs jau kļūst auksts. Tieši tad ir īstais laiks rīkoties.
Kad un kā pareizi izbārstīt graudus
Vislabākais laiks — oktobris, maksimāli līdz novembra sākumam, ja laiks vēl ir maigs. Paņemiet griķus vai auzas (var arī abus kopā) un izbārstiet pa dobi — aptuveni viens glāze uz kvadrātmetru.
Varat graudus viegli iestrādāt ar grābekli vai uzbērt plānu zemes kārtiņu, lai putni tos neaiznes. Pēc tam viss — ļaujiet lietum un dabai darīt savu darbu.
Nepārspīlējiet — pārāk daudz arī nav labi. Ja graudi būs izbārstīti pārāk biezi, tie tikai sablīvēsies un neļaus augsnei elpot. Pēc izbārstīšanas viegli pārbrauciet dobei ar grābekli vai plakangriezi, lai graudi tiktu nedaudz pārklāti ar zemi.
Neaizmirstiet: virspusē var uzbērt nedaudz lapu vai mulčas — tad peles neatradīs šo gardumu. Un viss! Tālāk savu darbu paveiks pati daba — lietus, sals, sniegs. Graudi satrūdēs vai pārvērtīsies zaļmēslojumā, un pavasarī jūs iegūsiet mīkstu, gaisu caurlaidīgu zemi, kas elpo un baro augus.
Bet pagaidiet — galvenais vēl priekšā
Tagad jūs, iespējams, domājat: “Labi, graudi satrūdēs, augsne kļūs mīksta, bet vai tiešām tas var aizstāt kūtsmēslus un kompostu?”
Atbilde — pilnībā nē, un to ir svarīgi saprast.
Graudi nav brīnumlīdzeklis. Tie nesatur tik bagātīgu mikroelementu sastāvu kā kūtsmēsli vai komposts. Taču! Tie lieliski darbojas kā dzīvs papildinājums, kas uzlabo augsnes struktūru, dod zaļo masu un iedarbina dabiskos sadalīšanās procesus.
Tas nozīmē, ka graudi palīdz zemei “elpot” un atjaunoties, bet vislabāk strādā kopā ar citiem organiskiem mēslojumiem — lapām, zāli, pelniem vai komposta paliekām.
Un kombinācijā ar kompostu vai pat tikai ar rudens lapām — efekts ir vienkārši lielisks! Pēc šādas “barošanas” zeme kļūs irdināta, auglīga, un pavasarī augi sāks augt daudz ātrāk un spēcīgāk.
Un tagad — solītais noslēpums
Daudzi pieredzējuši dārznieki, nevis bārsta graudaugus no pārtikas veikala, bet izmanto veselus graudus — auzas, griķus, rudzu graudus. Tos pērk kā lopbarību, nevis kā pārtikas produktu. Šādi graudi ir daudz lētāki, labāk dīgst un dod daudz spēcīgāku efektu.
Tāpēc stāsti par “graudiem dobē” nav nekādas pasakas — tā ir reāla un pārbaudīta prakse, kas patiešām darbojas.
Lasi vēl: Lūk, kāpēc vācieši nekad nemazgā netīrus apavus, kad atgriežas mājās no pastaigas
Tātad, ja jums šoruden trūkst kūtsmēslu vai komposta, nav pamata uztraukties. Līdz novembrim vēl pilnīgi pietiek laik*, lai izbārstītu pa dobēm griķus, auzas vai abu maisījumu. Un ticiet man — pavasarī jūs būsiet patīkami pārsteigti, **cik viegla, auglīga un dzīvīga kļūs jūsu zeme.
