Pēdējās dienās Latvijas sabiedrība turpina analizēt nelaimīgo notikumu, kas norisinājās Bauskas novadā, Brunavas pagastā.
Visi trīs suņi – vecākā kuce un divi viņas bērni no diviem dažādiem metieniem, bija 9 mēnešus un 4 mēnešus veci, un pēc dokumentiem piederēja influencerim Modrim, kurš plašākai sabiedrībai pazīstams kā uzņēmējs “Modra olas”.
Šobrīd zināmi vien daži pretrunīgi fakti, tomēr noskaidrojas kāda cita būtiska problēma – liela daļa sabiedrības ne tikai neprot audzināt un pieskatīt savus suņus, lai tie neklīstu prom no mājām un netraucētu citus kaimiņus un mājdzīvniekus, popularizē vēl arī tēzi “laukos visi tā dara”. Un tas viss, par spīti tam, ka Ministru kabineta noteikumi strikti nosaka – katrs suņa īpašnieks pieskata savu suni, tajā skaitā – neļaujot tam klaiņot.
Latvijas Veterinārārstu biedrība nākusi klajā ar paziņojumu, kas izskaidro daudzas lietas, neattaisnojot arī bezatbildību, kas tika novērota konkrēti Brunavas pagastā notikušajā nelaimē. Viņu publikācijā vēstīts:
Sabiedrību dziļi satricinājis un sašķēlis notikums Bauskas novada Brunavas pagastā. Latvijas Veterinārārstu biedrība uzsver, ka ne likuma sargiem, ne medniekiem, ne jebkurai citai personai nebija tiesības darīt to, ko viņi izdarīja.
Šis gadījums izgaismo Bauskas pašvaldības policijas nekompetenci un mednieka patvaļu. Vēl pavisam nesen Bauskas novada pašvaldība lepojusies ar iniciatīvām, kas veicina suņu īpašnieku atbildību, taču tagad kļuvis redzams, ka izmantotās metodes – un, visticamāk, ne pirmo reizi – ir pretlikumīgas. Šķiet, ka Valda uzskats – nav suņa, nav problēmu.
Vienlaikus arvien skaidrāk iezīmējas vēl viena bīstama sabiedrības tendence – dzīvnieku īpašnieku bezatbildība un sabiedrības pieaugošā tolerance pret to. Lai arī tie, kas atbildīgi par suņu likteni, ir jāsauc pie atbildības ar visu likuma bardzību, tas nebūt nenozīmē, ka nevajadzētu izvērtēt arī dzīvnieku īpašnieku rīcību. Aizbildinājumi, ka “saimnieks jau ir sodīts”, tikai veicina domāšanas trūkumu un bezatbildības normalizēšanu.
Lasi vēl: Jauns veids, kā pieredzējuši dārznieki apgriež savas avenes rudenī: vienkārša metode, kas nākamā gada ražu dubultos
Satraucoši ir arī signāli, ka pēc šī gadījuma daļa suņu īpašnieku apzināti ļauj saviem dzīvniekiem klaiņot, it kā “protestējot” vai “solidarizējoties” ar Brunavas suņu saimnieku. Šāda rīcība ir ne tikai muļķīga, bet arī bīstama – tā palielina riskus gan attiecībā uz pašiem dzīvniekiem, gan citiem cilvēkiem. Jau gadiem ilgi likuma sargu statistika un veterinārārstu pieredze rāda, ka dzīvnieku īpašnieku bezatbildība ir izplatīta problēma, ko nu papildina arī sociālajos tīklos redzamā “lepošanās” ar šo likuma pārkāpumu – konkrēti, dzīvnieku nepieskatīšana un klaiņošana.
Latvijas Veterinārārstu biedrība atgādina – aizstāvēt dzīvniekus nozīmē ne tikai nosodīt pretlikumīgu un necienīgu izturēšanos pret tiem, bet arī skaidri atbalstīt pienākumu nepieļaut dzīvnieku klaiņošanu.
Tiem, kas attaisno vai ignorē klaiņošanu, jāapzinās, ka nepieskatīti suņi bieži iekļūst dažādos negadījumos, arī saistītos ar ceļu satiksmi, tāpat tie rada nopietnus postījumus lauksaimniekiem. Un bieži vien šie postījumi paliek ārpus sabiedrības redzesloka. Daudzi šos notikumus attaisno ar frāzi “tā laukos notiek”, taču aiz šī cinisma slēpjas gana netīkamas lietas.
