Iedzīvotājiem vēl ir pāragri pakot ziemas ekipējumu: reģionā turpināsies tipiski vēla rudens laikapstākļi līdz oktobra beigām, neskatoties uz aukstuma vilni un pirmajām sniegpārslām.
Pirmie sniegputeņi pagājušajā nedēļā radīja iedzīvotājus satrauktus un gaidīja salnas. Tomēr meteorologi norāda, ka sniegs bija īslaicīgs un izkusa gandrīz uzreiz. Kā skaidroja Tiškovecs, vadošais speciālists Fobosa meteoroloģijas centrā, vieglo snigšanu pavadīja zemi mākoņi un lietus, savukārt temperatūra daudzviet saglabājās no 4 līdz 6 grādiem pēc Celsija.
Turpmākajās dienās gaidāma atgriešanās pie normālas rudens temperatūras. Iestāsies sasilšana, un dienas temperatūra paaugstināsies līdz 7 līdz 10 grādiem pēc Celsija, kas atbilst oktobra vidus temperatūrai.
Nokrišņi saglabāsies: ceturtdien līs nelielas lietusgāzes, un piektdien tuvosies siltā fronte, palielinot nokrišņu daudzumu. Lietus laiks turpināsies nedēļas nogalē, naktīs temperatūra var pazemināties līdz -2°C atsevišķos apgabala rajonos.
Austrumeiropa, tostarp Latvija ir iegājusi dziļā rudens fāzē, kas ilgs vismaz līdz 28. oktobrim. Šo periodu raksturo zems mākoņu daudzums, augsts gaisa mitrums un ilgstoši lietusgāzes, savukārt temperatūra saglabājas zem mēneša vidējā līmeņa. Meteorologs paskaidroja, ka rudens trešā apakšsezona turpināsies līdz oktobra beigām, un pirmsziemas periods sāksies tikai novembra sākumā.
Galvenajā un apkārtējā reģiona iedzīvotājiem jāgatavojas mitram un vēsam laikam. Skaidras, saulainas dienas būs retas, un migla un mākoņu sega būs pastāvīgi pavadoņi. Neskatoties uz nakts salnām dažos apgabalos, ilgstošs ziemas aukstums vēl ir tālu.
Silts oktobris sola salnu ziemu: kādas tautas zīmes sola iedzīvotājiem
Oktobra tautas zīmju tēma vienmēr ir īpaša. Šis mēnesis, šķiet, atrodas uz laika robežas: no rīta vēl ir rudens, bet vakarā jau ir ziemīgs. Nav brīnums, ka mūsu senči oktobri sauca par “netīru”.
Lietus, peļķes un lipīga augsne — visur ir redzamas dabas pārejas no silta uz aukstu pēdas. Taču līdzās sliktajiem laikapstākļiem oktobris cilvēkiem atnesa cerību un pārmaiņu gaidas. Daudzviet šis mēnesis tika lolots — cilvēki novēroja katru vēja elpu, mākoņu formu, putnu un dzīvnieku uzvedību, cenšoties paredzēt, kāda būs gaidāmā ziema un nākamais gads.
Oktobris vienmēr ir uzskatīts par galveno pareģojumu mēnesi. Bieži sastopama zīme: ja mēnesis izrādās silts, gaidāma salna ziema; ja auksts, gaidāmas stipras salnas. Pērkons oktobrī tika uzskatīts par brīnumu, jo tas ir reti sastopams: ja tas dārd, tas nozīmē, ka ziema būs īsa un maiga. Vērīgiem lauksaimniekiem katra diena varēja kļūt par “prognozi”: austrumu vējš nozīmēja sausu laiku, rietumu vējš – lietu, ziemeļu vējš – aukstuma vilni. Pat kaut kas tik šķietami nejaušs kā pirmā sala datums bija nozīmīgs – īstais pavasara siltums ierodas vienā un tajā pašā datumā.
Ir vēl viens interesants folkloras teiciens: ja pirmais sniegs uzsnieg oktobrī, pavasaris “atbildēs” ar savu atnākšanu tajā pašā dienā nākamajā gadā. Tika atzīmēta arī sniega sega: ja zeme jau oktobrī ir klāta ar sniegu, tas pavasarī saglabāsies ilgu laiku. Un apļi ap mēnesi oktobrī paredzēja sausu vasaru. Tādējādi zemnieki “lasīja” nākotni no nakts debesīm tikpat labi kā jebkurš meteorologs.
Dabas novērojumiem ir īpaša vieta. Ātra lapu krišana paredz bargu ziemu, savukārt lēna un vēla – maigu. Ja bērzs ilgi tur lapas, sniegs drīz neuzkritīs. Ir arī tautas teicieni par kokiem: “Ja kļava nomet netīras lapas, sagaidiet bargas salnas.” Un, ja koki rudenī pēkšņi atkal uzziedēs, rudens būs silts un garš.
Es to redzēju pie draudzenes un tagad es to gatavoju burciņām – ideja, ko ir vērts “nočiept”
Gadsimtiem ilgi cilvēki ir bijuši ievērojami precīzi, sekojot šīm zīmēm un korelējot tās ar faktiskajiem laikapstākļu cikliem. Pat ražu, pēc viņu novērojumiem, varēja paredzēt: egle, kas bagātīgi apaugusi ar čiekuriem, pareģo labu vasaru un labu pavasara ražu. Un gājputni līdz pat šai dienai paliek laikapstākļu “orakulu” – zemu lidojot, tas nozīmē aukstu ziemu; augstu un nesteidzīgi lidojot, tas nozīmē garu rudeni.
Tautas kalendārs oktobrī nekad nebūtu pilnīgs bez svarīga datuma – Jaunavas lūgšanas, 14. oktobris. “Lūgšana klāj zemi – te ar lapām, te ar sniegu,” kā mēdza teikt senos laikos. Vējš lūgšanas svētkos tika uzskatīts par galveno ziemas “pareģotāju”: ziemeļu vējš nozīmēja salnu, dienvidu vējš – maigu laiku, bet rietumu vējš – sniegputeni.
Lasi vēl: No 22.oktobra par šāda tipa uzlīmēm un plēvēm uz automašīnas, pienākas sods – kurās valstīs
Skaidra diena solīja siltu ziemu, savukārt pērkons nozīmēja īsu, bezsniega ziemu. Ja dzērves aizbrauca pirms Lūgšanas svētkiem, tas nozīmēja, ka tuvojas auksts laiks, un, ja tas uzlija vēlāk, salnas nebija jābaidās. Pat sniegs šajā dienā tika uzskatīts par zīmi: ja tas uzsnigs, šajā dienā (8. novembrī) noteikti būs sniegs.
Šogad oktobris ir bijis neparasti silts. Mēnesis jau gandrīz beidzies, bet meži vēl ir sausi, lapas pielīp pie kokiem, un peļķu gandrīz nav. Daba, šķiet, nesteidzas piekāpties ziemai. Sēņotāji ir priecīgi – sēņu ir daudz, īpaši apses sēņu un sviesta sēņu. Sniega vēl nav bijis, un sinoptiķi prognozē, ka īstais aukstums pienāks tikai novembra vidū. Saskaņā ar zīmēm, tik maigs un saulains oktobris sola aukstu, bet īsu ziemu – tādu, kurā salnas uznāks, bet tikai īslaicīgi. Atliek vien redzēt, vai šīs senās tautas zīmes atbilst mūsdienu laikiem.
