Decembrītis jeb ziemassvētku kaktuss jau sen ir kļuvusi par īstu puķkopju mīluli — par savu košo un neparasto ziemas pavasari. Parasti šis augs zied vienu reizi gadā — ap Jauno gadu, kad lielākā daļa citu augu atpūšas.
Taču pieredzējuši puķumīļi zina noslēpumu: ar pareizu kopšanu šis kaprīzais skaistulis var ziedēt pat trīs reizes sezonā.
Kāpēc decembrists zied tikai vienreiz
Savvaļā, Brazīlijas tropu mežos, zigokaktuss (tas pats decembrists) aug uz kokiem — ēnā, siltumā un augstā mitrumā. Tā ziedēšanu nosaka dienas garuma un temperatūras maiņa. Kad dienas kļūst īsākas, bet naktis vēsākas, augs uztver šo pārmaiņu kā signālu ziedēšanai.
Mājas apstākļos decembrītis parasti sāk veidot pumpurus vēlā rudenī vai ziemas sākumā. Pēc ziedēšanas tam nepieciešams īss atpūtas periods, lai atjaunotos un sagatavotos nākamajam ciklam.
Kā panākt, lai decembrists ziedētu trīs reizes gadā
Lai kaktuss priecētu ar ziediem vairākas reizes, tai jārada apstākļi, kas imitē sezonu maiņu. Šī metode ir vienkārša, bet pārsteidzoši efektīva.
1. Pavasara “pārvākšanās”
Kad naktis kļūst siltākas (aprīlī vai maijā), augu iznes uz balkona vai terases. Svaigs gaiss un dabiskie temperatūras svārstību ritmi stimulē jaunu dzinumu augšanu un ziedpumpuru veidošanos.
Svarīgi: nepieļaut salnas! Ja naktī temperatūra noslīd zem +5 °C, decembrītis jānes atpakaļ telpās.
2. Gaismas līdzsvars un viegls “stress”
Decembrists necieš tiešus saules starus, īpaši vasarā. Tāpēc tam labāk atrast ēnainu, vēdināmu vietu — austrumu vai ziemeļu palodzi, zem nojumes vai koka.
Neliels “stress” no temperatūras un gaismas maiņas dod augam signālu gatavoties jaunai ziedēšanai. Ja apstākļi ir piemēroti, otra ziedēšana notiek jūlija–augusta mijā.
3. Atpūtas periodi
Pēc katras ziedēšanas decembristam nepieciešama 6–8 nedēļu ilga atpūta. Šajā laikā samazina laistīšanu, pārtrauc mēslošanu un podu novieto vēsākā vietā (ap +15 °C). Šāds ritms atgādina tropu sezonu dabisko ciklu un ļauj augam atgūt spēkus.
Lasi vēl: Kāpēc vecmāmiņa spoguli berzēja ar sīpolu, bet cukurā atstāja lauru lapu: 22 padomju mājsaimnieces padomi
Režīmu var attēlot šādi:
Novembris–janvāris — Vēsāk, izkliedēta gaisma — Ziemas ziedēšana
Februāris–marts — Atpūta, ierobežota laistīšana — Sagatavošanās augšanai
Maijs–jūnijs — Balkons, svaigs gaiss, ēnojums — Dzinumu augšana, vasaras pumpuru veidošanās
Jūlijs–augusts — Siltas naktis, viegls “stress” — Vasaras ziedēšana
Septembris–oktobris — Temperatūras samazināšanās, īsāks dienas garums — Sagatavošanās ziemas ziedēšanai
Kļūda → Sekas → Alternatīva
Kļūda: turēt augu karstā palodzes stāvoklī visu vasaru. → Sekas: ziedpumpuri neveidojas. → Alternatīva: iznest uz balkonu vai dārzu zem nojumes.
Kļūda: bagātīga laistīšana atpūtas periodā. → Sekas: sakņu pūšana. → Alternatīva: laistīt tikai tad, kad virskārta sāk izžūt.
Kļūda: pārstādīšana pumpuru veidošanās laikā. → Sekas: pumpuri nobirst. → Alternatīva: pārstādīt tūlīt pēc ziedēšanas.
Padomi soli pa solim
Pēc ziemas ziedēšanas ļaujiet augam atpūsties — mazāk gaismas un ūdens.
Pavasarī pārstādiet svaigā, vaļīgā augsnē ar smilti un kūdru piejaukumu.
Aprīlī iznesiet ārā uz balkona vai terases.
Nodrošiniet izkliedētu apgaismojumu un mērenu laistīšanu.
Jūlijā parādīsies jauni pumpuri — tā būs otrā ziedēšana.
Pēc tās atkārtojiet īsu atpūtas periodu, lai rudenī stimulētu trešo ziedēšanas vilni.
Lasi vēl: Brīdinājuma sapņi: pieci tēli, kurus nevajadzētu ignorēt
Trīs interesanti fakti
Dabā kaktuss aug nevis zemē, bet uz kokiem — kā epifīts.
Ziedēšana ir saistīta ar nakts garumu: jo nakts ilgāka, jo ātrāk parādās pumpuri.
Dažiem kolekcionāriem decembrīts dzīvo vairāk nekā 30 gadus, nezaudējot spēju ziedēt.
