Daudzi man jautā: “Kā tev izdodas no katras dobes savākt veselu spaini zemeņu?” Es vienmēr pasmaidu un atbildu: “Nedaru neko īpašu. Vienkārši daru visu laikā un regulāri.”
Godīgi sakot, nekādas maģijas te nav. Vienkārši zemenes necieš, kad par tām atceras tikai pavasarī – tieši pirms ziedēšanas. To kopšana ir sīku, bet svarīgu darbību kopums, un tieši tagad, rudenī, ir īstais brīdis ielikt pamatus nākamā gada bagātīgai ražai.
1. Mazā lieta — tīrība
Pēc ražas novākšanas zemeņu dobes bieži pārvēršas džungļos: vecas lapas, nezāles – tas viss atņem spēkus augiem.
Rudenī es vienmēr eju cauri katrai dobei, nogriežu vecās lapas un savācu visus atkritumus.
Daudzi domā: “Kam pūlēties, ziemā taču sniegs visu nosedz.” Bet tieši zem šīm lapām ziemas mieru meklē kaitēkļi un sēņu sporas, kas pavasarī pamostas ātrāk par zemenēm un sāk tās bojāt.
Tāpēc pirmais ieradums – tīras dobes. Zemenēm ir jāelpo.
2. Mazā lieta — pareiza mēslošana
Te daudzi kļūdās. Rudenī nedrīkst dot slāpekli, jo tas liek augam dzīt jaunu lapotni, nevis stiprināt saknes.
Šajā laikā es izmantoju koka pelnu uzlējumu un kālija-fosfora mēslojumu.
Vienkārša recepte:
1 glāze pelnu,
10 litri ūdens,
nostādina diennakti,
aplej katru krūmu ar puslitru šķīduma.
Var pievienot karoti superfosfāta. Šāda barība palīdz augiem mierīgi pārziemot un pavasarī “startēt” ar pilnu spēku — raža tad ir tik bagātīga, ka ogas burtiski jāvāc ar abām rokām.
3. Mazā lieta — ūsu kontrole
Zemenes tērē milzīgu enerģiju ūsu veidošanai. Ja tās neatgriež, augs sāk “dzīvot bērniem”, nevis ogām.
Es visu vasaru nogriežu ūsas, atstājot tikai tās, kuras vajadzīgas stādu iegūšanai.
Rudenī atkal pārskatu dobes un noņemu visu lieko. Pavasarī zemeņu spēks tad aiziet ziedos un ražā, nevis liekā zaļumā.
4. Mazā lieta — laistīšana pirms ziemas
Daudzi pārstāj laistīt zemenes pēc ražas novākšanas, domājot, ka tas vairs nav vajadzīgs.
Taču rudenī mitrums ir izdzīvošanas atslēga.
Pirms salnām es veicu tā saukto mitruma uzkrāšanas laistīšanu — apleju dobes ļoti bagātīgi, 2–3 spaiņus ūdens uz kvadrātmetru.
Kāpēc tas svarīgi? Jo sausā augsne sasalst ātrāk, un tad var ciest saknes.
Pēc tam dobes vienmēr mulčēju — ar salmiem, skujām vai sausām lapām. Tas pasargā gan no sala, gan no nezālēm.
Lasi vēl: Rūsa: kā atjaunot sākotnējo izskatu priekšmetiem un virsmām
5. Mazā lieta — vieta un gaisma
Vēl viens “nekas īpašs”, bet ar lielu ietekmi.
Zemenes mīl sauli. Ja tās iestāda ēnā, raža būs uz pusi mazāka.
Ik pēc 3–4 gadiem es pārceļu dobes uz jaunu vietu — vecajā augsne noplicinās, uzkrājas kaites. Bet jaunā vietā krūmi aug spēcīgāki, ogas kļūst lielākas un saldākas.
Pavasarī šādas dobes izskatās dzīvīgas un sakoptas: krūmi veseli, bez izsalušām saknēm, ātri mostas un dod spēcīgus dzinumus.
Un jau jūnijā es vācu pirmos spaiņus sarkanu, sulīgu ogu, kamēr kaimiņi vēl sūdzas par izsalušiem krūmiem un pelēko puvi.
Tātad – “nekas īpašs”?
No malas varbūt tiešām tā šķiet: nu kas tur — notīrīt, aplaistīt, pielikt pelnus.
Bet īstais noslēpums ir regulāritātē un rūpībā.
Zemenes mīl uzmanību, bet ne pacietības trūkumu. Ja darāt visu nedaudz, bet savlaicīgi — tās pateiksies ar bagātīgu, saldu ražu.
Tāpēc negaidiet līdz pavasarim. Tagad ir pats īstais laiks apstaigāt dobes, novākt vecās lapas, aplaistīt, pabarot un mulčēt.
Lasi vēl: Viņus ir izvēlējuši dievi: Tamāra Globa paredzējusi trim zodiaka zīmēm neticamu veiksmes vilni no 29. oktobra
Un pavasarī, kad krūmi sprāgs ziedos un zaļumā, jūs sapratīsiet — jā, tieši šī darba dēļ tagad ogas birst kā lietus.
