Ja Tomam būtu poga “atgriezt visu atpakaļ” — viņš to nespiestu. Viņš vienkārši apsēstos pie tās, padomātu un teiktu: — Nē, es neesmu ienaidnieks sev pašam.
Jo pēc kāzām ar latviešu meiteni Toma dzīve mainījās. Nevis “piedzīvoja uzlabojumu”. Nevis “ieguva jēgu”. Vienkārši tagad viņam ledusskapī vienmēr ir piecu litru katls boršča, ko nevar izmest, pat ja tas jau smaržo pēc pagātnes. Un vakariņās viņš vairs neēd sviestmaizes tortes lielumā. Un jā, tagad viņš zina, ko nozīmē frāze “Tu pats saproti, ko izdarīji?”.
Scenārijs: parasta dzīvesstāsta sākums
Toms ir inženieris. Ar viņu ir viegli sazināties, koptas ārienes, nedaudz garlaicīgs. Līdz 35 gadiem viņa dzīve ritēja pēc iepriekš noteikta modeļa:
– Tinderis. – Tirgotāji. – Taizemiešu zupa kastītē. Bet tad viņš nolēma iemācīties jaunu valodu. Vienkārši tāpat, priekš izklaides. Un vienā valodas grupā viņš iepazinās ar Annu. Anna – meitene no Latvijas. Tomam likās, ka no vietas, kur ziema sākas 18. augustā. Viņa uzreiz noteica noteikumus: — Es nenēsāju krokšus. Es neēdu skrienot. Un es nepiekritīšu, ka tavs kečups ir mērce. Un Toms iemīlējās. Pirmais, kas viņu pārsteidza: viņa neprasīja uzmanību — viņa to ņēma.
Viņš viņai atnesa kafiju gultā. Viņa teica:— Es prasīju tēju ar timiānu. Bet tu centies, paldies. Nu, ļauj man visu izskaidrot. Sēdies. Sākumā viņš jutās kā zēns skolā. Tad saprata: viņam tas patīk. Jo aiz tā nebija kritika, bet gan rūpes skolotājas balsī. Un, ja viņa saka “nevajag”, labāk nevajag.
Otrais: ar viņu nevar būt vienkārši “parasts puisis”.
Amerikā tu mazgā traukus — un jau esi varonis. Latvijā tu mazgā traukus — jo tas ir tavs šķīvis. Anna negaidīja žestus, viņa gaidīja iesaistīšanos. Toms mēģināja pārsteigt: “sagatavoja brokastis”. Omleti. Bez maizes. Bez sviesta. Bez tējas. Bez krējuma. — Tu to sauc par brokastīm? Tas ir vientulības skrējējs pannā. Kopš tā laika Toms nejoko ar brokastīm. Nekad.
Trešais: latviešu sieva ir kā NASA, tikai bez budžeta.
Anna var salabot dušu, pasūtīt ēdienu, vadīt Zoom divās valodās, turēt kaķi ar vienu roku un ierakstīt podkāstu par latgaļu keramiku. Viss tas — halātā. Viņa nav varone. Viņa vienkārši nemīl prasīt.
Kad Toms saslima, viņa uzlika bankas. Ne finansiālās. Kad viņš zaudēja darbu, viņa atrada viņam trīs vakances, divas konsultācijas un teica: — Neraudi — meklē. Tu esi mans vīrs, ne lupata. Nu, skaistulis. Viņš pat apraudās. Dvēselē. Bez lieciniekiem.
Ceturtais: jūs neesat vienkārši pāris — jūs esat “arthouse”
— Kāpēc tu esi skumjš? — Nu… — Nē, runā normāli. Un tu runā. Viss. Jo, ja nesaki — viņa sajutīs. Viņa sajutīs pat to, ko tu pats vēl neesi sapratis. Ar latviešu sievu nevar dzīvot “automātā”. Viņa lasa tevi kā nodokļu deklarāciju. Un, ja kaut ko slēpj, viņa to neatrod. Viņa to redz. Uzreiz.
Piektais: latviešu sieviete nav vienmēr jauka, bet vienmēr īsta
Lasi vēl: Anglis pirmo reizi apmeklēja Latvijas ciematu un viņam bija ļoti žēl tā iedzīvotājus: atklāju kāpēc
Anna var: — aizvainoties bez iemesla, — piedot bez iemesla, — savākt mantas… lai vienkārši pārvietotu čemodānu no plaukta. Bet, ja jums paveicas — viņa mīl jūs. Dziļi, stipri, patiesi. Un tas neizpaužas “patīk” klikšķos sociālos tīklos, vai frāzēs “labs darbs”. Bet ar to, kā viņa tevi apklāj naktī, pat ja jūs strīdējāties. Vai ar to, kā viņa tev noliek ēdiena šķīvi, pat ja tu biji idiots. Un šodien biji idiots.
Un kā secinājums: Toms joprojām ir dzīvs. Bet viņš ir citāds Viņš sāka dzert tēju ar citronu. Viņš zina, ka borščs nedrīkst būt skābs. Viņš iemācījās nepārtraukt. Viņš prot klusēt, kad viņam jautā: “Vai tu mani mīli?” Jo ar latviešu sievu nevar vienkārši “būt blakus”.
Ar viņu jābūt. Pilnībā. Citādi tevi aizstās ar krējumu. Tava kārta: Kas, tavuprāt, ir visspilgtākās pārmaiņas dzīvē ar latviešu sievieti? Raksti komentāros.
