Es neesmu nekāds “modernais dārzkopis”, es esmu vectēvs Juris, kurš ir aris un sējis, mēģinājis un kļūdījies. Un reiz nonācu pie vienkāršas formulas: trīs karotes uz kvadrātmetru oktobrī — un pavasaris kā pēc burvju mājiena: zeme mīksta, augi pateicīgi
Cilvēki jautā: “Ko jūs tur kaisāt, Juri?” Atbildu — tā ir vienkārša, tautiska un vienlaikus gudra maisījuma recepte: dolomīta milti + sinepju spraukumi + pelni + kālija sulfāts. Vai tas darbojas? Darbojas tā, ka kaimiņi pēc tam jautā: “Ar ko jūs labojat zemi?”, bet es tikai pasmaidu. Un recepti paturu uz beigām.
Pagaidiet, nesteidzieties tālāk. Es pastāstīšu sīkāk, kāpēc tieši novembris, kā pagatavot maisījumu, kādam nolūkam vajadzīgs katrs komponents un kā šīs trīs karotes pārvērš nabadzīgu augsni īstā “plūša dārzā”. Un jā, beigās es atklāšu galveno paņēmienu! Tieši to, kas pastiprina efektu vairākas reizes. Agrāk to varēja darīt jau oktobrī, bet pēdējos siltos gadus es to dari tikai novembrī, jo ziemas tiešām paliek arvien siltākas un visi procesi norit lēnāk, savādāk.
Ideālais laiks “pulverveida” mēslošanai
Rudens ir tas laiks, kad zeme ir gatava klausīties. Vasarā tā zaudēja spēkus. Augi ir devuši ražu, saknes ir izsīkušas, minerālvielas izsīkušas. Novembrī augsne vēl nav sasalusi, bet jau atdzisusi, lietu vairāk nekā augustā, mikroorganismi dzīvo savu mierīgo dzīvi. Un tieši šajā brīdī vajadzīgs nevis “ātrais ēdiens”, bet gan intelektuāls ieguldījums — recepte, kas darbosies ziemas laikā un līdz pavasarim dos gatavu, “atvērtu” auglību.
Ja uzreiz iestrādā daudz kūtsmēslu, tie var sapūt nepareizi — slāpeklis pārvēršas amonjaka formā, parādās nezāļu sēklas. Bet sīka, dozēta iestrāde, ko es praktizēju, ir droša un efektīva. Trīs karotes maisījuma ir kā baterijas augsnei. Ne par daudz, bet pietiekami, lai iedarbinātu procesus. Ticiet man — es to esmu pārbaudījis ne vienu vien sezonu.
Kas ir maisījumā un kāpēc
Dolomīta milti — tā nav “burvju putekļu” viela, bet elementāra ķīmija. Tie paaugstina pH līmeni skābās augsnēs, nodrošina kalciju un magniju. Rezultātā — labāka fosfora un mikroelementu uzņemšana, mazāk “skābo” nezāļu un mazāk sakņu problēmu. Ja jūsu augsne ir skāba, tad dolomīts kļūst par glābiņu.
Sinepju spraukumi — tas ir blakusprodukts pēc eļļas izspiešanas. Tajos ir olbaltumvielas, organiskais slāpeklis un dabiskie fitoncīdi. Spraukumi darbojas kā maigs zaļmēslojums. Ziemā augsnē tie kļūst mīksti, kļūst par barību baktērijām, kas pēc tam pārstrādā organiku augiem pieejamās vielās. Turklāt sinepes atbaida dažus kaitēkļus. Tas ir patīkams bonuss.
Pelni — kālija, fosfora un mikroelementu krātuve. Tie ir sārmaini pēc iedarbības, nedaudz izžāvē virskārtu, novēršot puvi. Pelni — tas ir paātrinātājs nākamās sezonas augļu nogatavošanai. Bez tiem daudzu kultūru vēlīnā garša nebūtu tāda pati.
Kālija sulfāts — koncentrēts kālija avots bez hlora (tas ir svarīgi!). Tas nepieciešams stipru sieniņu veidošanai, izturībai pret dažādām problēmām un ražas labai uzglabāšanai. Neliela deva rudenī — ieguldījums augļu kvalitātē.
Katrs komponents ir vajadzīgs nevis modes pēc, bet savstarpējai saskaņotai darbībai. Dolomīts izlabo skābumu, pelni un kālija sulfāts dod kāliju, spraukumi un pelni aktivizē bioloģiskos procesus. Kopā tie darbojas kā simfonija. Bet svarīgi ievērot proporcijas…
Manas maisījuma receptes proporcijas
Es dalīšos ar recepti, ko pats lietoju jau daudzus gadus. Bez liekiem vārdiem un “slepenām sastāvdaļām”:
Dolomīta milti — 50% no kopējās masas.
Sinepju spraukumi (smalki, sasmalcināti) — 30%.
Koksnes pelni — 15%.
Kālija sulfāts — 5% (ļoti ekonomiski, jo tas ir koncentrēts).
Praksē uz 1 kg maisījuma tas nozīmē apmēram 500 g dolomīta, 300 g spraukumu, 150 g pelnu un 50 g kālija sulfāta. Bet! Es neprasu, lai jūs mērītu kilogramos uz katru kvadrātmetru. Vienkāršs noteikums: 2–3 ēdamkarotes maisījuma uz 1 m². Izkaisiet, viegli pārvelciet ar grābekli, aplaistiet — un darbs padarīts.
Kāpēc tieši šādas daļas? Tāpēc, ka dolomīts ir bāze, spraukumi nodrošina bioloģiju, pelni — “barība” augļiem un sārmainais līdzsvars, kālija sulfāts — kvalitātes pastiprinātājs. Kopā tie “pamodina” zemi, un augi vēlāk ir pateicīgi.
Kā tieši iestrādāt
Sagatavošana. Notīriet dobi no lielās lakstu masas, bet neveidojiet “ tīrību” — nelieli lapu gabaliņi palīdzēs. Ja ir lieli nezāļu kušķi, izņemiet tos. Sajaukšana. Sagatavojiet spaini maisījuma iepriekš. Uzglabājiet sausu, bet ne saulē. Izkaisīšana. Tīrā dienā vienmērīgi izkaisiet maisījumu: 2–3 ēdamkarotes uz m², ne pa saujām, bet vienmērīgi.
Iestrāde. Vieglītiņām pārvelciet ar grābekli vai kapli, lai maisījums būtu nedaudz zem augsnes virskārtas. Dziļi rakt nevajag — ļaujiet procesiem notikt dabiski.
Laistīšana. Bagātīgi aplaistiet dobi. Mitrums aktivizēs mikroorganismus un izšķīdinās spraukumus. Neliels lietus ir labāks par laistīšanu, bet ja lietus nav gaidāms — aplaistiet paši.
Pārklāšana (pēc izvēles). Ja ir mulča (lapas, salmi), pārklājiet dobi ar plānu kārtu. Tas pasargās no izskalošanās un grauzējiem.
Tomēr ir ĻOTI varīgi ievērot vienu faktoru, citādi var sanākt lielas problēmas! Par to vairāk raksta turpinājumā!
Šķir otru lapu, lai lasītu tālāk
