Žurnālists Kārlis Streips pensionāra gaitas aizsācis tikai pirms trim mēnešiem, tāpēc vēl nav sajutis nesen veikto pensiju indeksāciju, raksta Lauma Lapsa un Marta Kalniņa materiālā “Kam tērēs pensijas pielikumu” žurnālā Privātā Dzīve.
Kārlis atklāj, ka visu dzīvi nav īpaši domājis par vecumdienām, tāpēc piešķirtās pensijas apmērs viņu patīkami pārsteidzis.
Lasi arī: Pirms zivs griešanas nazis jāiemērc verdošā ūdenī – japāņu metode perfektai filejai
Īsumā pensijas apmēru ietekmē:
Cik ilgi esi strādājis – jo vairāk darba gadu, jo lielāka uzkrātā pensijas kapitāla summa.
Kāda bijusi alga – no algas tika veiktas sociālās iemaksas, tāpēc lielāka alga nozīmē lielākas iemaksas un attiecīgi lielāku pensiju.
Iemaksu periods (stāžs) – svarīgi, cik gadu veiktas iemaksas pensiju apdrošināšanai.
Pensijas kapitāls – kopējā uzkrātā summa, ko cilvēks “sakrāj” no savām sociālajām iemaksām.
Dalība 2. pensiju līmenī – ja cilvēkam ir atvērts 2. līmeņa pensiju konts, tad daļa iemaksu tiek ieguldīta finanšu tirgos, kas var palielināt (vai mazliet samazināt) kopējo pensijas kapitālu.
Izvēlētais pensionēšanās vecums – ja pensijā dodas agrāk, pensijas apmērs tiek samazināts; ja vēlāk – tas var būt lielāks.
Tātad, jo ilgāk un ar lielāku algu cilvēks strādā, jo vairāk tiek uzkrāts pensijas kapitālā un jo lielāka būs pensija. Pensija Latvijā nav vienāda visiem – tā ir tieši saistīta ar individuālajām iemaksām darba dzīves laikā.
“Kad devos kārtot formalitātes, biju pārliecināts, ka saņemšu kaut ko nedaudz virs simts eiro, bet izrādījās, ka summa ir četrzīmju skaitlis! Es tiešām biju ļoti patīkami pārsteigts. Izskatās, ka par mani ir godprātīgi maksāts, jo pats neko papildus neesmu ieguldījis,” norāda Streps.
Un kā ir jums vai jūsu tuviniekiem? CIk liela ir viņu pensija? Ieraksti komentāros
