Putnu vērošana pagalmā ir nozare, kuras apgrozījums ir 5 miljardi eiro gadā, tāpēc ir skaidrs, ka daudziem no mums patiešām patīk piesaistīt putnus saviem pagalmiem.
Tās var aizbaidīt mazākus un vājākus dziedātājputnus prom no barotavas vai dažos gadījumos prom no savām ligzdām. Ir putni, kas pārnēsā un izplata kaites, kas var ietekmēt cilvēkus, mājdzīvniekus un citu faunu visā mūsu apkārtnē. Un daži no tiem vienkārši neapklust, jo tie nodara pilnīgu postu mūsu zālājos un dārzos.
Taču ar nelielām zināšanām par to, no kā pievērst uzmanību, kā arī par to, kā novērst un atturēt nevēlamus iemītniekus, mēs esam pārliecināti, ka mēs visi varam iemācīties sadzīvot.
Zilās žagatas
Žagatas, un jo īpaši zilās žagatas, ir pretrunīgi vērtēti putni. Daži putnu entuziasti tās mīl, bet citi tās ienīst. Tās ir zināmas ar savu teritoriālo pārākumu un skaļumu. Zilās žagatas var radīt tik nepatīkamu troksni, ka aizbaida vanagus un pūces, ko tās dara apzināti, lai tām būtu iespēja ”mesties virsū” mazākiem putniem, piemēram, zīlītēm un zvirbuļiem.
Žagatas nav plēsīgi putni, bet tās agresīvi cīnās ar maziem putniem par teritoriju un barību, reizēm nozogot vienu vai divas olas, un tās uzņemas nenogurstošu aizsardzību, ja kādreiz jūt, ka viņu mazie mazuļi ir apdraudēti. Un vai mēs varam tās vainot? Lai samazinātu satriecošo zilo žagatu apmeklētāju skaitu savā pagalmā un dotu iespēju citiem putniem ēst, varat mēģināt mainīt sēklas putnu barotavā.
Piemēram, žagatām nepatīk dadžu sēklas, bet žubītēm tās patīk. Varat arī mēģināt tās aizbaidīt ar pūču mānekļiem un atstarojošām virsmām. Arī klaboņas metāla vēja zvani varētu tās pārspēt trokšņu spēlē. Mēģiniet izgatavot unikālu vēja zvanu no lietām no savas atvilktnes.
Tā ir putnu suga, kas dzīvo Ziemeļamerikā (ASV un Kanāda). Latvijā to var redzēt tikai zoodārzos vai privātkolekcijās, bet dabā tā nav. Tomēr Latvijā ļoti bieži sastopams citāds, bet reizēm sajaukts putns – žagata (Pica pica) un dižraibais dzenis, taču tie nav tuvi “blue jay”. Taču Latvijā ir suga, kas nedaudz atgādina blue jay krāsu un uzvedību – Sīlis (Garrulus glandarius).
Tas ir zilranžu, brūnganu toņu putns. Tas pieder vienai ģimenei ar “blue jay” – vārnveidīgajiem (Corvidae). Latvijā ļoti izplatīts mežos. Tātad, ja Latvijā kāds redz “zilganīgu žagatu”, visticamāk tas ir sīlis, nevis blue jay.
Brūngalvainie govju putni
Brūngalvainie govju putni ir pazīstami ar savu īpatnējo uzvedību attiecībā uz to, kur mātītes dēj olas. Kā perējuma objekti tie meklē ligzdas, kur dažādas putnu sugas ir dējušas olas, un, kad šie putni aizlido, lai atrastu barību, tie ielido un dēj olas tajā pašā ligzdā.
Vēl ļaunāk, tie bieži noņem un iznīcina vienu no esošajām olām, lai atbrīvotu vietu savējām. Kad otrs putns atgriežas savā ligzdā, tam nav ne jausmas, ka tas ir spiests kļūt par audžuvecāku drīz izšķilšanās procesā esošam govju putnam. Šāda uzvedība ir kaitīga citām sugām, jo šie mazuļi būs mazāki un vājāki nekā govju putniņi, kas tiem atņems barību. Latvijā ši putnu suga gan nav sastopama. Tomēr mums ligzdu parazītisms ir raksturīgs dzeguzei!
Ja savā apkārtnē pamanāt brūngalvainus govju putniņus, ir daži pasākumi, ko varat veikt, lai mazinātu iespējamos bojājumus. Ja jums ir putnu barotavas, pārejiet uz cauruļveida barotavām, kas apgrūtina lielāku putnu piekļuvi barībai, un mainiet piedāvātās sēklas; izvairieties no zināmiem govju putnu iecienītākajiem produktiem, piemēram, saulespuķu sēklām un prosas.
Kanādas zosis
Kanādas zosu bars, kas rotā debesis migrējošā V formā, ir brīnišķīgs mainīgo gadalaiku vēstnesis, bet bars, kas ir nolaidies jūsu pagalmā, noteikti nav. Šie putni ļoti īsā laikā var nodarīt ievērojamu kaitējumu jūsu zālei. Tās ne tikai atstāj līdz pat 4 mārciņām ekskrementu uz katru putnu dienā, bet arī izkārnījumi ir piesātināti ar baktērijām un parazītiem, kas ir kaitīgi cilvēkiem. Baros var būt pat 100 zosis, un katrs putns ir liels, daži tēviņi sver gandrīz 20 mārciņas.
Tā ir tikai aisberga redzamā daļa. Šīs zosis ir zināmas ar savu uzvedību, aizstāvot savus zoslēnus, un tās ne tikai paceļ spārnus, lai izskatītos lielas, bet tās, dzenas pakaļ un kož. Kanādas zosis arī izmīca zāli, pārmērīgi ganoties. Viens vienkāršs un drošs veids, kā atbaidīt zosis, ir izmantot saules enerģijas mirgojošas dzeltenās gaismas. Gaismas cilvēkiem ir tik tikko uztveramas, bet tās satrauks zosis, tāpēc tām nebūs vēlēšanās uzturēties jūsu pagalmā.
Kā tās nonāca Latvijā? Tās nav dabiskā Latvijas fauna. Kanādas zosis Eiropā ieviesa cilvēki (galvenokārt dekoratīviem nolūkiem parkos un ezeros). No turienes tās izplešas un dažkārt migrācijas laikā ielido arī Baltijā.
Parastie melnstrazdi
Parastie melnstrazdi noteikti ir viena no putnu sugām, ko jūs nevēlēsieties savā pagalmā. Lai gan šie lielie melnstrazdi ir satriecoši ar mirdzošiem tumši sarkaniem, violetiem un ziliem toņiem visā apspalvojumā, dzīvošana ar tiem ir traucēklis. Pirmkārt, tie ligzdo kolonijās, kas var pārsniegt 100 putnus. Tātad, ja daži no tiem izslauka visu barību no barotavas, varat būt droši, ka kokos slēpjas vēl daudz citu.
Ja jūsu dārzs ir pilns ar melnstrazdiem, atvadieties no smagā darba. Putni apēdīs katru produktu, kas nonāks redzeslokā, un sabojās visu, kas paliks pāri. Citrusaugļi, melones, tomāti, kukurūza, saulespuķes, zemesrieksti — tie īsti nav izvēlīgi. Kad tie tur būs pabeiguši, tie dosies uz tikko piepildītajām putnu barotavām, kur tie aizbaidīs dziedātājputnus un acu mirklī aprīs sēklas un taukus.
Kūpera vanagi
Piekūnu medniekiem nav nekā labāka kā vērot plēsīgo putnu medībās jūsu pagalmā. Dziedātāju mīļotājiem nav nekā sliktāka. Tas ir tāpēc, ka daudzi no tiem, un jo īpaši Kūpera vanagi, galvenokārt barojas ar mazākiem putniem, piemēram, mirkšķerēm, sarkanrīklītēm un žagatām. Tāpat kā kaķi, Kūpera vanagi ir slepeni plēsēji, kurus bieži var atrast mierīgi sēžam, gaidot, kad varēs ķerties pie darba. Vienkārši sakot, ja kāds no putniem pārceļas uz jūsu pagalmu, jūs, visticamāk, redzēsiet citādu putnu barošanu, nekā gaidījāt, uzstādot visas šīs jaukās barotavas.
Eiropas strazdi
Nav nekas neparasts, ja kāds Eiropas strazdus nosauc par visvairāk nīstajiem putniem. Un, jā, mēs runājam par milzīgajiem mazu raibu majestātisku putnu bariem, kas dejo virs mums ēteriskos murmināšanā. Tur augšā, izpildot baletu debesīs, tie ir patiesi fascinējoši un iedvesmojoši. Bet visi putni galu galā nolaižas, un, kad strazdi nolaižas zemē, viss ātri kļūst neglīts.
To milzīgais skaits ir milzīgs. To kopējā populācija pārsniedz 220 miljonus, tomēr tie pat nav no šejienes. Šie putni ir klasificēti kā invazīva suga, un vienā barā var būt līdz pat 50 000 putnu. Tie nodara vislielāko postījumu liela mēroga lauksaimniecības nozarē, katru gadu nodarot zaudējumus līdz pat 800 miljoniem dolāru, bet, ja jūsu pilsētā ierodas strazdu bars, arī jūs varat sagaidīt nopietnas problēmas.
Kur un kad tos redz Latvijā?
Pavasarī un vasarā – ļoti izplatīti visā Latvijā (pļavās, pagalmos, parkos, lauku teritorijās). Rudenī un ziemā liela daļa aizlido uz siltākām valstīm (Rietumeiropa, Dienvideiropa), bet daži var pārziemot, ja ziema ir silta.
Visā jūsu apkārtnē strazdu bars noārda ēkas, logus, ietves un daudz ko citu, pārklājot visu ar milzīgu daudzumu antisanitāru ekskrementu. Standarta atbaidīšanas līdzekļi neizturēs šos neatlaidīgos iebrucējus. Visi izmantotie mānekļi vai skaņas ieraksti būs bieži jāpārvieto un jāmaina. Galu galā mums ir jāsamierinās ar to, ka strazdi nekur tuvākajā laikā nepazudīs.
Visepatīkamākie putni gan ir saraksta beigās, kurus aprakstam raksta turpinājumā!
Kaijas
Iedomājieties promenādi pie okeāna un iedomājieties ķiķinošas kaijas, kas lido virs galvas. Tagad iedomājieties atkritumu izgāztuvi savā piepilsētas pilsētā vai atkritumu dienā ar atkritumiem klātas pilsētas ielas. Tas pats attēls, vai ne? Nosaukums “kaija” ir nedaudz maldinošs, ņemot vērā, ka kaijām nav jādzīvo okeāna tuvumā. Tie regulāri lido vairāk nekā 50 jūdzes iekšzemē, meklējot barību, un ir konstatēts, ka lieli bari dzīvo tādās valstīs bez pieejas jūrai kā Baltkrievija.
Runājot par kaiju atbaidīšanu, negaidiet. Viena lieta ir migrējošu putnu baram vienreizēji izpostīt jūsu zālienu, bet pavisam cita lieta ir izlemt, ka jūsu īpašums ir piemērota ligzdošanas vieta. Šie ārkārtīgi skaļie traucēkļputni ir profesionāla līmeņa oportūnisti, turklāt atsevišķi indivīdi var nodzīvot 40 gadus un atkal un atkal atgriežas vienā un tajā pašā vietā, lai vairotos un pārtiktu.
Mājas zvirbuļi
Lai gan tie nav vietējā suga, mājas zvirbuļi ir izplatīti visā ASV un Eiropā, un tiem patīk labs piepilsētas pagalms. Viens mazs zvirbulis, kas sēž uz zara, ir lauku dzīves un burvības iemiesojums. Tomēr mēs vēlam jums veiksmi, lai iegūtu šo attēlu, jo jūs, visticamāk, sastapsiet desmitiem no tiem, kas laupa apkārt, pārņem katru putnu barotavu jūsu pagalmā un uzmācas vietējām sugām, kurām tur vajadzētu būt. Līdzīgi kā baloži un kaijas, mazie brūnie mājas zvirbuļi tiek uzskatīti par kaitēkļiem un apēdīs visas drupačas, ko mēs, cilvēki, atstājam aiz sevis. Un, ja šie kukaiņi joprojām nav paēduši, tie pilnībā izmantos jūsu dārzeņu dobi. Bet īstās problēmas rodas, kad mājas zvirbuļi ievācas mūsu mājās.
Protams, tie neapmetas redzamā vietā. Tā vietā tie ielien žāvētāju un plīts ventilācijas atverēs un zem jumtu dzegām. Mājas zvirbuļi ir pietiekami mazi, lai ērti varētu iespiest savus mazos ķermeņus zem jumta dakstiņiem. Tātad tie ne tik daudz pārcelsies uz jūsu jumta, cik tajā iekšā. Pastāvīgi. Daudz.
Lasi vēl: Sinoptiķi prognozē 2026.gada pavasari: ”Gaidāms pavasaris ar vasaras cienīgu uznācienu”
Lai zvirbuļi neiekļūtu ventilācijas atverēs un žalūzijās, ir svarīgi veikt profilaktiskus pasākumus; pārliecinieties, ka tie visi ir pārklāti ar atbilstošiem sietiem. Rudenī pēc vairošanās sezonas beigām pārbaudiet, vai jumtā nav caurumu. Noņemiet vecās ligzdas un aiztaisiet caurumus, lai putni pavasarī neatgrieztos. Ikvienam, kam rodas problēmas ar ligzdu, kas tiek izmantota pavasarī un rudenī, jāsazinās ar putnu kontroles speciālistiem, lai saņemtu palīdzību.
Baloži
Žurkas ar spārniem, debesu grauzēji — baloži tiek apvainoti, lai gan tie ir ļoti cieši saistīti ar tīri baltajiem baložiem, kurus godā kā miera un mīlestības simbolus. Efektīvi baložu atbaidīšanas līdzekļi ir pretputnu dzelkšņi, lāzeri, mānekļu pūķi un lipīgi želejas, kas ir neērtas uz kājām. Interesanti, ka labs plēsīgais putns arī derēs, jo baloži ir tieši viņu gaumē, ja runa ir par ēdināšanas preferencēm. Tātad, ja jums ir problēmas ar baložiem, jums varētu būt iemesls pievilināt šo baiso Kūpera vanagu palikt.
