Pārdomājot krāpšanas tēmu, atcerējos stāstu, kas notika ar manu vecmāmiņu 2018. gadā. Katru reizi, kad mēs ar ģimeni pārrunājam šo incidentu, mēs nonākam pie secinājuma, ka viņu izglāba pašā pēdējā brīdī, jo krāpnieki gandrīz pilnībā bija veikuši visu “operāciju”.
Pieņemsim, ka 60 gadus veca sieviete, meklējot pieņemamu darbu, ievieto sludinājumu portālā vai citā tiešsaistes platformā. Acīmredzot viņai ir nepieciešama nauda, taču viņas veselība un vecums ierobežo viņas iespējas, tāpēc viņa apsver gandrīz visas pieejamās iespējas. Tā sprieda mana ome. Un tieši caur šo kanālu ar viņu sazinājās telefona krāpnieks ar savu “kārdinošo” piedāvājumu.
Telefona krāpšanas shēma jeb kā panākt, lai kāds brīvprātīgi pārskaita naudu no kartes
Tas notika 2018. gadā. Kādu vakaru es ierados mājās; mans brālis jau bija tur, un abi bija mulsumā. Es viņai pajautāju, kas noticis. Viņi stāsta stāstu, kas man uzmet zosādu. Mana ome ievietoja sludinājumu par nepilnas slodzes darba piedāvājumu, godīgi norādot savu vecumu un būdama atvērta jebkādiem piedāvājumiem. Piezvanīja uzkopšanas aģentūra. Patīkama jauna vīrieša balss, nopietna un lietišķa, neatklāja nekādas slēptas vēlmes.
Piedāvājuma būtība: trīs dienas nedēļā par apkopēju vairākiem turīgiem klientiem. Standarta darbs: veļas mazgāšana, dzīvokļa uzkopšana, bez ēst gatavošanas. Nepieciešama ļoti atbildīga sieviete, jo klienti ir ļoti turīgi, īpašums ir dārgs un tiks parakstīts līgums. Apmaksa ar karti pēc maiņas: 100 eiro par dzīvokli. Vai piedāvājums ir piemērots?
Kā var tikt uzskatīts par “nepiemērotu”? Mana ome bija ļoti apmierināta, jo viņa bija meklējusi kaut ko līdzīgu sev, nebija nekādu problēmu ar godprātību, un samaksa bija ļoti saprātīga. Protams, jā – viņa nekavējoties sniedza atbildi un nekavējoties saņēma līguma nosacījumus.
Kamēr tiek gatavots “līgums”, ir jāiemaksā drošības nauda, jo mēs strādājam ar ļoti dārgu īpašumu, un tas kalpos kā garantija, ka “jūs mūs nepiekrāpsiet”, pretējā gadījumā apdrošināšana tiks norakstīta, ja radīsies kādi materiāli zaudējumi (piemēram, saplīsīs dārgi trauki vai sabojāsies gultas veļa).
Izklausās loģiski? Nu, kaut kā tā. Un tieši šīs “loģikas” dēļ mana ome neapzinājās, ka viņai ir jānosūta nauda Dievs zina kam, ja viņai nebija līguma rokās un viņa pat nebija tikusies ar savu “darba devēju” klātienē. Viss process tika veikts pa tālruni, mierīgā un pārliecinātā balsī.
Pēc manas omes teiktā, viss notika ātri, un viņa rīkojās automātiski. “Balss” pavadīja viņu visu ceļu līdz bankomātam, lai nodiktētu viņas bankas kartes numuru (nav nepieciešams to pierakstīt; es to nodiktēšu, lai jūs neko nesakļūdītos). No mājām līdz bankomātam ir burtiski piecu minūšu gājiena attālumā.
Bet, kad viņi tuvojās bankomātam, garām pagāja Dāvis (mans brālis). Viņš redzēja omi runājam ar kādu pa telefonu, bet nepievērsa tam uzmanību. Viņš vienkārši gāja viņai blakus, spēlējoties ar savu viedtālruni. Pārējais ir no mana brāļa konta.
“Tātad, ome runāja ar kādu pa telefonu, es pat nepievērsu uzmanību, gaidot, kad viņa būs brīva. Mēs tuvojāmies bankomātam, un tad es sapratu, ka kaut kas nav kārtībā. Es dzirdēju, kā ome runā ar svešinieku, ievieto savu karti un, diktējot, sāk veikt kaut kādu darījumu bankomātā.
Viss notika tik ātri, bet es nevarēju viņai pajautāt, kas notiek; viņa bija pilnībā iegrimusi “dialogā”. Tikai tad, kad viņa sāka ievadīt kartes numuru, ko kāds viņai diktēja, kaut kas manī noklikšķēja, un es atrāvu viņas roku un izrāvu viņai telefonu. Kad es iekliedzos klausulē: “Kas tu esi?!”, zvans nekavējoties tika pārtraukts. Es pagriezos pret omi un redzēju viņas sejā, ka arī viņa bija sapratusi, kas tikko bija noticis.”
Mēs daudzas reizes pārdomājām notikušo. Krāpnieks bija pašās beigās; atlika tikai ievadīt pēdējos ciparus un nospiest “pārskaitīt”.
Lasi vēl: “Ir pienācis eirorudens”: ko tas nozīmē un ko mums sola meteorologi jau pavisam drīz
Dievs manu brāli sūtīja pašā pēdējā brīdī. Tobrīd viņš nebija plānojis doties pie omes un parasti izvēlējās pavisam citu ceļu. Bet šeit bija tā, it kā kāds no augšas apzināti būtu viņu vedis pa šo konkrēto ceļu, lai pēdējā brīdī viņš varētu atraut omes roku no bankomāta un paņemt viņas telefonu.
Protams, pēc šī incidenta mēs omei pastāvīgi sniedzam drošības apmācības, un viņa beidzot pārstāja spārdīties un sāka mūs klausīt. Reiz viņa gandrīz zaudēja naudu, un tas viņai iemācīja vērtīgu mācību uz mūžu!
Starp citu, summa, ko krāpnieks “prasīja”, patiesībā bija pietiekami saprātīga, lai izvairītos no aizdomām — 100 eiro. Viņi viņai piedāvāja tieši tādu pašu summu, it kā par vienu darba dienu. Tas ir viltīgs triks, lai liktu prātam neuztraukties, piemēram: “Es nopelnīšu šo apdrošināšanu vienas dienas laikā.” To sauc par “prāta modrības aizmiršanu”.
