Arvien biežāk Austrumeiropas pilsētās dzirdamas skaļas sitieni pie durvīm, aiz kuriem seko pārbaudes — it kā ēnas, kas negaidīti parādās uz balkoniem.
Parastais balkonu stiklojums, kas agrāk likās nekaitīgs, tagad var beigties ar bargu naudassodu un prasību visu atjaunot sākotnējā stāvoklī. Jaunie noteikumi ir kā noslēpumaini burvji, kas rada daudz jautājumu un atstāj iedzīvotājus neziņā. Kas patiesībā notiek? Dzīvokļu īpašnieki nonāk slazdā, nezinot, kā aizstāvēt savas tiesības un izvairīties no birokrātijas murga.
Kas sagaida īpašniekus šodien? Kā izvairīties no problēmām un saglabāt sava stūra mājīgumu? Ir laiks izprast jauno prasību sarežģījumus un atrast ceļu uz mieru. Tātad, bruņojoties ar zināšanām, izgaismosim šos jautājumus, lai katrs varētu ar mierīgu dvēseli skatīties pāri sava balkona robežai, nebaidoties no soda. Izvēle ir jūsu: vai ievērot noteikumus vai riskēt.
Kad ierastās lietas kļūst par problēmu: kas noticis ar stiklotajiem balkoniem
Daudzi cilvēki uzskata balkonu par savu personīgo stūrīti, cenšoties tur radīt mājīgumu un aizsardzību pret laikapstākļu kaprīzēm, uzstādot mūsdienīgas logu konstrukcijas. Taču pēdējā laikā tūkstošiem dzīvokļu īpašnieku saskārušies ar negaidītām grūtībām: ja balkona stiklošana nav oficiāli apstiprināta, tagad viņus var piespiest demontēt konstrukciju, un īpašniekam draud ne tikai naudas sodi, bet arī tiesvedība. Šī prasība bija pārsteigums pat tiem, kas gadiem mierīgi dzīvoja ar stiklotu balkonu, jo noteikumi ir mainījušies un kļuvuši daudz stingrāki.
Pašlaik remontdarbu un dzīvokļu pārbūves kārtība daudzdzīvokļu mājās ir stingri reglamentēta. Balkona stiklošana bez atbilstošām atļaujām ir nopietns pārkāpums. Šī problēma ir īpaši aktuāla vecās, nolietotās ēkās, tajās, kas ir arhitektūras pieminekļi, un vēsturiskajās pilsētas daļās. Šādos gadījumos jebkādas izmaiņas prasa sarežģītu saskaņošanas procedūru, kurā iesaistās ne tikai apsaimniekošanas uzņēmums, bet arī dažas pašvaldības un valsts iestādes. Atgādināsim, ka Latvijā šādi balkoni ir atļauti.
Tomēr, piemēram, Apvienotā Karaliste (Anglija u.c.) ir ieviestas stingras ugunsdrošības prasības attiecībā uz balkonu konstrukcijām – piemēram, balkoniem dzīvojamās ēkās virs ~11 m augstuma jāizmanto materiāli ar ugunsreakcijas klasi A1 vai A2-s1,d0. Tas nozīmē, ka daudzi stikla risinājumi (piemēram, laminētais stikls ar plastmasas starpslāni) vairs nesaskan ar prasībām.
Kāpēc nav atļauts stiklot balkonus visās mājās bez izņēmuma
Ne visus balkonus drīkst stiklot, pat ja ir vēlme un līdzekļi: slikta stāvokļa un nolietotās ēkās šādi darbi ir stingri aizliegti, jo tie var radīt papildu riskus ēkas stāvoklim. Aizliegums stiklot vēsturiskās ēkās pilsētas centrālajā daļā skaidrojams ar nepieciešamību saglabāt vēsturisko izskatu un ievērot īpašas prasības attiecībā uz šādām ēkām. Tāpēc balkona stiklošana var beigties ne tikai ar prasību pašam demontēt konstrukciju, bet arī ar administratīvu atbildību. Krievijā šāda tipa balkoni ir aizliegti.
Pat ja ēkai nav kultūras pieminekļa statuss, jebkādas fasādes un balkona konstrukciju izmaiņas bez saskaņošanas nav pieļaujamas. Likumīga balkona ārējā izskata maiņa ir iespējama tikai pēc oficiālas projekta apstiprināšanas arhitektūras pārvaldē un visu nepieciešamo atļauju saņemšanas.
Kādos gadījumos stiklošana kļūst par likuma pārkāpumu
Daudzi jautā, kā var konstatēt patvaļīgu balkona stiklošanas faktu. Izmaiņas var atklāt plānotu dzīvojamo māju pārbaudes laikā, kā arī pēc kaimiņu sūdzībām vai signālu pārbaudēm. Ja balkona stiklojums traucē evakuāciju vai pārkāpj ugunsdrošības noteikumus, no problēmas nav iespējams izvairīties. Tas attiecas arī uz viegli uzliesmojošiem materiāliem, piemēram, koku vai saplāksni, kā arī uz darbiem, kas veikti, pārkāpjot fasādes konstrukcijas.
Atļauju saņemšana
Lai balkona stiklojuma uzstādīšana neradītu problēmas, ir jāiziet saskaņošanas procedūra. Lielpilsētu iedzīvotājiem, piemēram, Varšavā, Budapeštā vai Prāgā, tas ir gandrīz obligāts remontdarbu posms. Sākumā jāgriežas pie apsaimniekošanas uzņēmuma, pēc tam jāsaņem saskaņojumi no arhitektūras iestādēm un vides inspekcijas, un, ja ēka ir arhitektūras piemineklis, tiek iesaistītas papildu organizācijas.
Pie mums pašlaik pieteikumu var iesniegt ne tikai personīgi caur daudzfunkcionālo centru, bet arī tiešsaistes portālā. Standarta dokumentu komplektā vienmēr ir īpašuma apliecība vai izziņa no nekustamā īpašuma reģistra, saskaņots pārbūves projekts, telpas tehniskais pase no būvniecības tehniskās inventarizācijas institūta, un, ja dzīvoklis ir hipotēkā, būs nepieciešama bankas atļauja. Dažkārt likumīgai balkona stiklošanai nepieciešama visu dzīvokļa iemītnieku piekrišana, ja īpašums ir sociālā namā, tad pat kaimiņu piekrišana, ja tas attiecas uz kopīpašumu vai pieminekļa statusa ēku.
Kādi ir mīnusi stiklotiem balkoniem
Mikroklimats un ventilācija
Pārkaršana vasarā – ja nav nodrošināta pietiekama gaisa cirkulācija, stiklotais balkons ātri uzkarst, kļūstot nekomfortabls lietošanai. Kondensāts un pelējums ziemā – nepietiekama siltumizolācija vai ventilācijas trūkums var radīt mitrumu un veicināt pelējuma veidošanos. Vāja gaisa apmaiņa – iestiklojot balkonu bez ventilācijas risinājumiem, var pasliktināties gaisa kvalitāte un uzkrāties mitrums arī pašā dzīvoklī.
Fasādes un estētikas aspekti
Izmainīta ēkas vizuālā harmonija – stiklojums var izjaukt fasādes vienotību un arhitektonisko stilu. Nepieciešama saskaņošana – daudzviet stiklošana jāsaskaņo ar būvvaldi vai mājas īpašniekiem, īpaši, ja ēkai ir kultūrvēsturiska vērtība. Nevienots izskats – atšķirīgi stiklojuma risinājumi starp dzīvokļiem rada haotisku vizuālo iespaidu un var samazināt īpašuma kopējo vērtību.
Secinājumi
Patvaļīgas balkona stiklošanas sekas var būt ļoti nopietnas. Papildus prasībai demontēt konstrukciju un atjaunot balkonu sākotnējā stāvoklī īpašnieks var tikt sodīts. Naudas soda summa atkarīga no reģiona un pārkāpuma smaguma, un tā var sasniegt ievērojamu apmēru. Ja īpašnieks atsakās demontēt stiklojumu pēc prasības, lieta var tikt nodota tiesai, kas nesīs papildus izdevumus par tiesvedību un, visticamāk, piespiedu lēmuma izpildi.
Vienlaikus pastāv situācijas, kad balkona stiklojumu var mēģināt legalizēt arī pēc fakta. Tas ir iespējams, ja konstrukcija atbilst drošības prasībām, neietekmē ēkas arhitektūru un netraucē kaimiņiem. Šādā gadījumā jāvēršas attiecīgajās iestādēs ar pieteikumu un mēģināt saņemt atļauju jau uzstādītajam stiklojumam. Tomēr jābūt gatavam, ka šis process var būt ilgs un dārgs, bez garantēta pozitīva rezultāta.
Lasi vēl: Augļu koks, kas piesaistīs putnus jūsu pagalmam pat ziemā
Ir vērts atzīmēt, ka dažos reģionos darbojas atbalsta un kompensācijas programmas balkonu stiklošanai, īpaši vecās ēkās. Šīs programmas mērķis ir uzlabot ēku siltumizolāciju un energoefektivitāti. Tāpēc, pirms ķerties pie balkona stiklošanas, ir jāpārbauda, vai nav pieejamas šādas programmas un atbalsta iespējas.
Noslēgumā balkona stiklošana ir nopietns jautājums, kas prasa rūpīgu attieksmi un visu noteikumu ievērošanu. Pirms darba uzsākšanas nepieciešams rūpīgi izpētīt likumdošanu un saņemt visas obligātās atļaujas. Pretējā gadījumā ierastā vēlme radīt mājīgumu balkonā var novest pie nopietnām problēmām un finansiāliem zaudējumiem.
