Balkoni un lodžijas ir neaizvietojams mājas dekora elements un būtiska ērtību papildinājuma daļa. Tie var kalpot kā patīkama papildus telpa, kur audzēt ziedus, pavadīt laiku svaigā gaisā vai iedzert rīta kafiju.
Tajā pašā laikā tie var kļūt par nevajadzīgu mantu krātuvi un pat radīt drošības riskus, ja netiek pienācīgi uzturēti. Balkonu un lodžiju stāvoklis galvenokārt atkarīgs no ēkas vecuma un tehniskā stāvokļa. Lielākā daļa Rīgas daudzdzīvokļu namu ir būvēti XIX–XX gadsimtā, kas nozīmē, ka tie ir aptuveni 30–40 gadus veci, bet ir arī ēkas, kuras pārsniedz 100 gadu vecumu.
Tāpat kā ēkas, arī balkoni šādā vecumā ir cienījami, bet to stāvoklis var būt ļoti dažāds pat vienā un tajā pašā mājā. Viss ir atkarīgs no regulāras uzturēšanas un lietošanas mērķiem. Portāls riga.lv ir apkopojis noteikumus par balkonu un lodžiju izmantošanu – ko ar tiem drīkst un ko nedrīkst darīt.
1. Uzmanību, pārslodze!
Balkonu un lodžiju galvenā funkcija ir nodrošināt svaiga gaisa ieplūdi, neizejot no mājas. Tie nav paredzēti lielām slodzēm, tomēr bieži tiek pārslogoti ar lielgabarīta priekšmetiem, piemēram, velosipēdiem, ragavām, mēbelēm vai vienkārši uzkrātām nevajadzīgām mantām.
Mēbeles drīkst novietot uz balkoniem un lodžijām, tomēr jāievēro ugunsdrošības prasības. Daudzstāvu ēkās balkonos ir iebūvētas evakuācijas lūkas ugunsgrēka gadījumā, un piekļuvi tām nedrīkst bloķēt ar mēbelēm vai slēdzenēm. To nosaka Ministru kabineta Ugunsdrošības noteikumi Nr. 83 (3. un 42.7. punkts). Tāpat uz balkoniem nedrīkst glabāt gāzes balonus, viegli uzliesmojošas vielas un šķidrumus (55.7. un 84.4. punkts).
2. Ziedu dārzi
Balkonos un lodžijās drīkst audzēt ziedus, garšaugus vai pat nelielus dārzeņus. Tomēr jāņem vērā, ka konstrukciju nedrīkst pārslogot, un augi vai podi nedrīkst apdraudēt citu īpašumu vai iedzīvotājus. Lietus un sniegs padara podus smagākus, tādējādi palielinot slodzi uz margām. Tehniski neviens balkons vai lodžija nav paredzēts pārmērīgai slodzei, tāpēc apzaļumošana jāveic piesardzīgi. Galvenais ir ievērot drošību un rīkoties atbildīgi.
Rīgas domes saistošie noteikumi Nr. 38 (4.12.2.p.) nosaka, ka galvenie fasādes izvirzījumi (balkoni, erkeri, jumtiņi virs ieejām u.c.) nedrīkst būt zemāk par 3 metriem virs ietves. Izņēmums ir vietās, kur ietve ir platāka par 1,5 metriem, un tad izvirzījums drīkst izvirzīties ne vairāk kā 3 cm uz katriem 30 cm ietves platuma, bet kopumā ne vairāk kā 30 cm. Visi izvirzījumi nedrīkst būt ar asām malām, kas var radīt problēmas garāmgājējiem.
3. Ballītes un ēdiena gatavošana
Balkonos teorētiski var gatavot ēdienu, piemēram, cept šašliku, bet praktiski tas ir ierobežots ugunsdrošības noteikumu dēļ. Atklātas uguns lietošana ir aizliegta; drīkst izmantot tikai īpaši aprīkotu grilu. Daudzos daudzdzīvokļu namos apsaimniekotāji pilnībā aizliedz jebkāda veida uguns izmantošanu uz balkoniem vai lodžijām, jo tas rada drošības riskus un var kaitēt ēkas tehniskajam stāvoklim. Pirms grila izmantošanas ieteicams iepazīties ar nama apsaimniekotāja noteikumiem.
4. Veļas žāvēšana
Iepriekš Rīgas domes saistošie noteikumi Nr. 125 aizliedza žāvēt veļu balkonos, īpaši apakšveļu un citus garderobes priekšmetus, redzamā vietā. Šie noteikumi tagad ir atcelti, un veļu drīkst žāvēt uz balkoniem.
5. Materiāli un grīdas segums
Balkona grīdu nevajadzētu klāt ar linoleju, jo zem tā uzkrājas mitrums, kas veicina metāla konstrukciju koroziju. Labākais variants ir flīžu segums, kas aizsargā no nokrišņiem un pagarinās konstrukcijas kalpošanas laiku. Arī sniega laicīga notīrīšana palīdz saglabāt balkona stāvokli.
Rīgā ir ap 12 000 daudzdzīvokļu namu un 211 000 lodžiju un balkonu. Balkona īpašniekam jāuztur sava konstrukcija, sakārtot to, nepārblīvēt ar priekšmetiem un veikt remontu, piemēram, apstrādāt margas ar pretkorozijas līdzekļiem vai flīzēt grīdu. Savukārt mājas pārvaldnieks rūpējas par kopīpašumā esošo konstrukciju atjaunošanu un remonta veikšanu.
6. Regulāra stāvokļa pārbaude
Balkonu visbiežāk sastopamās problēmas ir metāla balstu korozija un betona plākšņu vai apmetuma erozija. Pazīmes, kas liecina par bojājumiem:
- Nobiris apmetums, kas ļauj mitrumam iekļūt materiālos;
- Dobja skaņa, klauvējot pa apmetumu, kas norāda, ka tas atdalījies no konstrukcijas.
7. Speciālistu iesaiste
SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” (RNP) darbinieki katru gadu apseko mājas, lai novērtētu balkonu stāvokli. Apsekošana tiek veikta arī dzīvokļu iekšpusē, iesaistot iedzīvotājus. RNP aicina iedzīvotājus ziņot par problēmām un pēc pieteikuma vienoties par apsekošanas dienu. Apsekošana un nelieli remontdarbi tiek veikti bez papildu maksas, jo tas ir iekļauts apsaimniekošanas maksā.
8. Smēķēšana
Uz balkoniem un lodžijām smēķēt ir aizliegts, ieskaitot elektroniskās cigaretes. Šis aizliegums noteikts 2014. gada grozījumos likumā “Par tabakas izstrādājumu realizācijas, reklāmas un lietošanas ierobežošanu”.
9. Dzīvnieki un krāsošana
Balkonos nedrīkst turēt dzīvniekus – gan lielus, gan mazus, piemēram, suņus vai kāmjus. Tāpat nav atļauts pārvērst balkonu par mini trušu vai vistu audzētavu. Balkonus arī nedrīkst pārkrāsot citās krāsās, kas neatbilst ēkas projektam. Dzīvnieku turēšanu regulē Ministru kabineta noteikumi Nr. 266.
