Daudzi pat nenojauš, ka šāda rīcība ir sodāma un ar likumu aizliegta. Šāda darbība nodara kaitējumu, gan dabai, gan cilvēkiem pašiem. Par to var pienākties bargs sods.
Mājsaimniecībās radušos atkritumu dedzināšana ir stingri aizliegta un kaitīga jebkurā daudzumā, uzsver Valsts vides dienests (VVD), aicinot iedzīvotājus rīkoties atbildīgi.
Aizliegums attiecas ne tikai uz plastmasu un sadzīves atkritumiem, bet arī uz apstrādātu koksni un mēbeļu atlikumiem. Par neatbilstošu atkritumu apsaimniekošanu, tostarp dedzināšanu, fiziskām personām var piemērot līdz 1000 eiro sodu, bet juridiskām personām – līdz 2800 eiro, informē VVD sabiedrisko attiecību vadītāja Aija Jalinska.
VVD Lielrīgas reģionālās vides pārvaldes direktors Kalvis Avotiņš skaidro, ka, dedzinot plastmasu, riepas, eļļas vai citus naftas produktus, gaisā nonāk kancerogēnas vielas un smagie metāli. Tie uzkrājas augsnē, ūdenī un dzīvajos organismos, radot ilgtermiņa riskus. Šie piesārņotāji vidē saglabājas desmitiem gadu.
Kā izvairīties no soda
Viņš uzsver, ka atkritumu apsaimniekošanai jānotiek atbilstoši likuma prasībām, lai iedzīvotājiem nebūtu jādzīvo piesārņotā vidē. VVD arī brīdina, ka zemā temperatūrā atkritumi nesadeg pilnībā, veidojot toksiskus savienojumus. Turklāt, ja apkures ierīcēs tiek dedzināti materiāli, kas tam nav paredzēti, tiek bojāts apkures katls un palielinās ugunsgrēka risks. Plastmasas degšanas temperatūra ir augstāka par iekārtu konstrukcijā paredzēto, tādēļ rodas sodrēji un nekontrolēta degšana.
Vēl svarīgi
VVD aicina iedzīvotājus atkritumus nodot tikai licencētiem apsaimniekotājiem, tā samazinot piesārņojumu un pasargājot sabiedrības veselību. Atkritumu apsaimniekošanu kontrolē pašvaldības, un, ja tiek pamanīta nelikumīga dedzināšana, par to jāziņo pašvaldības likumsargiem. Par būvju izmantošanu bez pieņemšanas ekspluatācijā var piemērot arī citus sodus – fiziskām personām līdz 2000 eiro, bet juridiskām līdz 7100 eiro, atkarībā no būves grupas. Viena soda vienība atbilst 5 eiro.
Stājušies spēkā grozījumi Ēku būvnoteikumos – vienkāršākas prasības mazajām būvniecības iecerēm, bet ierobežojumi būvniecībai pašu spēkiem
Gaisīgs dzērveņu uzpūtenis kā to mācīja man gatavot vecmāmiņa Janīna
Latvijā spēkā stājušies grozījumi Ēku būvnoteikumos, kuru mērķis ir vienkāršot un paātrināt mazo būvniecības ieceru īstenošanu, samazinot birokrātiju un nepieciešamo dokumentu apjomu, informē Ekonomikas ministrija. Vienlaikus tiek samazināta dzīvojamās ēkas kopējā platība, ko drīkst būvēt paša spēkiem, neiesaistot būvkomersantu. Daļa jauno noteikumu stāsies spēkā no 2026. gada janvāra.
Mazajām ēkām – vairs nevajag ieceres dokumentāciju
Turpmāk nebūs nepieciešama būvniecības ieceres dokumentācija mazēku (piemēram, transporta pieturu nojumju, palīgēku u.c.) jaunai būvniecībai, novietošanai vai nojaukšanai ārpus pilsētām, kā arī pilsētās – uz zemesgabaliem, kur atļauta viena vai divu dzīvokļu māju būvniecība. Šis atvieglojums neattiecas uz teritorijām, kur atrodas valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi.
Vienkāršota kārtība no 2026. gada
No 2026. gada 1. janvāra ar paziņojumu par būvniecību (bez būvvaldes lēmuma) būs iespējams uzsākt pirmās grupas dzīvojamo ēku, palīgēku un lauksaimniecības ēku būvniecību vai novietošanu, kā arī otrās grupas viena vai divu dzīvokļu ēku pārbūvi vai atjaunošanu, ja nemainās to apjoms un lietošanas veids.
Tāpat no nākamā gada ar paskaidrojuma rakstu (nevis būvatļauju) varēs īstenot pirmās grupas ēku vai viena dzīvokļa māju būvniecību ar platību līdz 200 m².
Būvniecība pašu spēkiem – tikai līdz 200 m²
Saskaņā ar Ēnu ekonomikas ierobežošanas plānu samazināta platība, ko drīkst būvēt paša spēkiem – no 400 līdz 170 m². Ar šīm izmaiņām plānots mazināt ēnu ekonomikas riskus gadījumos, kad cilvēki formāli deklarē, ka būvē paši, bet darbus veic nereģistrētas “brigādes”.
Pēc konsultācijām ar nozares pārstāvjiem secināts, ka optimāla platība individuālai būvniecībai ir līdz 200 m².
Tādējādi no 2026. gada 1. janvāra būvniecības noteikumi paredzēs, ka bez profesionālu būvniecības speciālistu iesaistes varēs celt tikai viena dzīvokļa dzīvojamo ēku ar platību līdz 200 m².
Esošie būvprojekti – pēc vecās kārtības
Pārejas noteikumi paredz, ka iesāktos būvniecības projektus varēs pabeigt pēc iepriekš spēkā esošā regulējuma. Tādējādi tie, kam jau ir atļauja būvēt pašu spēkiem, varēs turpināt darbus līdzšinējā kārtībā.
Lasi vēl: Ziemassvētku prognoze ir pieejama: vai būs sniegs un kāda ziema tiek prognozēta, skaidro sinoptiķis
Vienkāršota dzīvojamo ēku pieņemšana ekspluatācijā
Ēku būvnoteikumu grozījumi paredz arī vairākas citas būtiskas izmaiņas. Saskaņā ar jauno 160.¹ punktu no 2026. gada būs iespējams pieņemt ekspluatācijā otrās grupas viena dzīvokļa dzīvojamo ēku arī tad, ja:
- ir pilnībā pabeigti būvdarbi un izbūvēti inženiertīkli, veikta fasādes apdare, kā arī sakārtota teritorija ēkas ielas pusē;
- ir ierīkota vismaz viena apdzīvojama telpa, virtuve un sanitārais mezgls, un sanitārās iekārtas ir pieslēgtas inženiertīkliem.
Tāpat grozījumi paplašina gadījumus, kad paskaidrojuma raksts vai paziņojums par būvniecību tiek uzskatīts arī par iesniegumu Valsts zemes dienestam ēkas vai telpu grupas datu reģistrēšanai vai aktualizēšanai Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā.
Proti, paskaidrojuma raksta gadījumā tas attiecas uz otrās grupas viena vai divu dzīvokļu dzīvojamo ēku, palīgēku vai lauksaimniecības nedzīvojamo ēku pārbūvi, savukārt paziņojuma par būvniecību gadījumā – uz otrās grupas viena vai divu dzīvokļu dzīvojamo ēku atjaunošanu vai pārbūvi, norādīts grozījumu anotācijā.
