Visi saka, ka veciem cilvēkiem vajag uzmanību. Ka bez ģimenes viņi sāpīgi iztukšojas, gaida apciemojumu, sapņo redzēt bērnus. Bet reizēm ir otrādi. Kad vecumā tikšanās ar tuviniekiem nesniedz prieku, bet drīzāk rada skumjas un asaras.
Tajos brīžos, kad radinieki ir rupji vai nevēlas saprast, ka jūs vairs neesat tas jaunais cilvēks, kas dzird visu labi, ātri kustas un jūtas lieliski.
Tāpēc, cik arī šķiet, ka veciem cilvēkiem vajadzīga uzmanība, dažos gadījumos var saprast, ka viņiem ir grūtāk ar radiniekiem. Apskatīsim tuvāk.
1. Pēc apciemojuma grūti atgriezties pie sevis
Jaunie var atbraukt, atnest ēdienu, palīdzēt – tas ir labs un labs darbs, rūpes par vecāku cilvēku. Bet jāņem vērā, ka vecajiem ir savs dienas ritms: ēšana pēc grafika, zāles, pastaigas, pasākumi.
Kad ierastajā režīmā iejaucas bez brīdinājuma, vecajam cilvēkam ir grūti atgriezties pie ierastā dzīves tempa. Piemēram, ja nav izdzertas rīta tabletes– viss dienas ritms kļūst smags.
Un ja sarunas ir smagas vai, kā bieži gadās, bērni atnākuši pēc naudas, vecais cilvēks sāk skumt un visu pārdomā galvā. Parādās trauksme, rūpes par bērniem.
2. Sāp redzēt, kā jūs skrienat cauri dzīvei
Kā parasti izskatās tikšanās starp mazbērniem un vecvecākiem? Vecvecāki lēni un nesteidzīgi klāj galdus, vaicā par dzīvi, pievērš uzmanību. Tikmēr mazbērni ēd steidzoties, paralēli sēž telefonā, novērš uzmanību.
Vecvecāki ir gatavi klausīties jebkādus stāstus – par mācībām, darbu, plāniem, pat par to, kā labojat kontaktligzdu – jo viņiem svarīgi, lai jūs uzskatītu viņus par daļu no pasaules, nevis par kādu, kas stāv maliņā.
3. Jebkāda žēlsirdība pazemina
Kad radinieki nāk, viņi cenšas palīdzēt. Kaut ko pārvieto, kaut kur sakārto, uzkāpj uz plaukta, lai kaut ko paņemtu. Tas var būt rūpes.
Bet, ja radinieki sāk visu pārvietot spēka kārtā, sakot, ka tā būs labāk, vai uzspiež kaut ko, vecais cilvēks sāk domāt par savu nespēju. Jūtas par apgrūtinājumu.
Viņš atceras, kā reiz pats palīdzēja bērniem, risināja problēmas, bija svarīgs ģimenē. Bet tagad pat nevar paņemt burku no augšējās plaukta.
Daudzi veci cilvēki nepatīk, kad viņus žēlo. Viņi vēlas palikt paši, nevis kļūt par „vecmāmiņu, kurai jāpiedod palīdzība”.
4. Viņi baidās, ka jūs redzat viņu vājumus
Pēc astoņdesmit gadiem ķermenis kļūst vājš. Cilvēks var slikti dzirdēt, sajaukt vārdus, zaudēt sarunas pavedienu. Viņam par to ir kauns. Vēl sāpīgāk ir tad, ja radinieki viņu par to pārmāca.
Kad pie viņiem nāk viesi, viņi cenšas sevi kontrolēt. Piepūlas, lai nerādītu vājumus.
5. Apciemojumi bojā kontroles ilūziju
Kad cilvēks dzīvo viens, viņam viss ir kontrolē. Varbūt lēni, bet viņš spēj izmazgāt grīdu, pagatavot ēdienu, pat dot padomu kaimiņienei. Bet, ja radinieki sāk pieņemt lēmumus viņa vietā, iekšienē rodas aizvainojums un skumjas.
It kā viņam atņem visas tiesības uz dzīvi. It kā vairs nav vietas, kur viņš var būt pats ar savām vēlmēm.
Lasi vēl: Zelta laiks: kurām zodiaka zīmēm pēc 11. novembra laimēsies mīlestībā, veiksmē un pārticībā — laimīgie ir trīs
6. Jūs neapzināti nesat trauksmi
”Daudzi pat neiedomājas tur sniegu notīrīt”: par šādu pārkāpumu konkrētā situācijā 1400 eiro sods
Veci cilvēki jutīgi reaģē uz radinieku noskaņojumu. Ja jūs nākat nogurusi, sarūgtināta, saspringta, tas ir jūtams. Pat ja cenšaties smaidīt un teikt, ka viss kārtībā, acis un uzvedība visu atklāj.
Viņi sāk domāt, ka jums ir problēmas vai ka jums ir nogurdinoši apciemot. Viņi uztraucas, min, vai nejauši neesat aizvainoti.
7. Dažkārt mīlestība nozīmē ļaut būt vienatnē
Mīlestība ne vienmēr jāizrāda ar klātbūtni. Dažkārt tā izpaužas cieņā pret izvēlēto vientulību. Kad jūs nākat ciemos, tas notiek pēc uzaicinājuma, nevis bez brīdinājuma, kad tas nav vajadzīgs.
Kad saprotat, ka vecvecākiem ir savi plāni. Un ja viņi priecājas satikt jūs, mazbērnus, kaut kā palīdzēt – tas ir labi. Bet, ja jums jālūdz palīdzība, tas…
Dažiem vēl ir spēks un viņi gaida saziņu. Citiem pat īsa saruna ir par daudz.
Svarīgākais – nepazust pilnībā no viņu dzīves. Var piezvanīt, uzrakstīt, pajautāt: „Kā klājas?“
Lasi vēl: Sajauciet raugu ar rīsiem – jūs būsiet sajūsmā: pārbaudīju recepti no vecās avīzes
Vai jums ir gadījies, ka vecais cilvēks lūdza nenākt ciemos? Kā jūs to uztvērāt? Vai jums ir bijis, ka nevēlējāties, lai radinieki pie jums nāk?
