
Nav noslēpums, ka pēdējos gados Latvijā pārtikas cenas ir ļoti augušas un tas ietekmē teju vai visas mājsaimniecības, īpaši, cilvēkus gados, daudzbērnu ģimenes un tos cilvēkus, kuru ienākumi vērtējami kā zemāki par vidējo algu.
PVN jeb pievienotās vērtības nodoklis ir netiešs nodoklis, ko maksā gala patērētājs, pērkot preci veikalā vai izmantojot kādus pakalpojumus. To piemēro gandrīz visām precēm un pakalpojumiem, un tas ir viens no valsts budžeta galvenajiem ienākumu avotiem.
Kā darbojas PVN? Uzņēmumi piemēro saviem produktiem PVN un pakalpojumiem, ko tie pārdod. Saņemto PVN, ko samaksā patērētājs, uzņēmumi iemaksā valsts budžetā, bet paši var atskaitīt to nodokli, ko samaksājuši, iegādājoties šīs preces vai pakalpojumus uzņēmējdarbībai – tā saucamo “priekšnodokli”.

PVN Latvijā standarta likmē sastāda 21 procentu, bet dažām lietām ir samazināta PVN likme. Eksistē arī 0 procentu likme, piemēram, eksportam – ja preces tiek pārdotas ārpus Eiropas Savienības.
Kā tas darbojas reālajā dzīvē? Piemēram, pircējs veikalā iegādājas maizi, kuras cena ir 1,21 EUR, no šīs summas, 1 EUR ir maizes vērtība, bet 0,21 centi ir PVN, kas nonāks valsts budžetā.
Pagājušajā nedēļā, 6. novembrī Saeimā skatīja grozījumus par Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) izmaiņām. Šīs izmaiņas saistītas ar 2026.gada valsts budžeta un nākamo trīs gadu budžeta ietvara projektu. Tika pieņemts lēmums mainīt PVN likmi un dažiem pārtikas produktiem tā būs spēkā no 2026.gada 1. jūlija līdz 2027. gada 30. jūnijam.

Šāda likmi plānots piemērot tādiem produktiem kā rudzu, kviešu un jauktu miltu maizei, arī bezglutēna maizei, svaigam, pasterizētam vai sterilizētam pienam, svaigai un atdzesētai mājputnu gaļai (vistas, tītara, pīļu, zosu, pērļu vistiņu, paipalu) un svaigām mājputnu olām.
Lasi vēl: 5 kļūdas, kas džinsus padara par sievietes sliktāko izvēli: izvēloties tādas bikses, jūs izskatīsieties slikti
Visiem šiem produktiem, kas ietekmēja cenu kāpumu uz iedzīvotāju labklājību, Saeima konceptuāli atbalstīja grozījumus par samazināto PVN 12 procentu likmi.
Savukārt samazināto 5 procentu Pievienotās Vērtības nodokļa likmi plānots saglabāt grāmatām un preses izdevumiem latviešu, latgaliešu vai lībiešu valodā, kā arī citos Eiropas Savienības, Eiropas Ekonomikas zonas, Šveices un OECD oficiālajās valodās izdotiem darbiem. Iespieddarbiem citās valodās paredzēta standartlikme, tāda pati kā līdz šim – 21 PVN procents.

Tiesa, lai arī Saeima atbalstīja samazinājumu, PVN likuma grozījumi vēl jāskata Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā otrajā, galīgajā lasījumā. Galīgais balsojums par likumprojektu Saeimā paredzēts 2025. gada 3. decembrī.
Latvijā turpina kāpt pārtikas cenas, skaties video:






