Jūs esat kļuvuši vecāki, un kaut kas jūsu iekšienē sāk saukt. Tas nav ilgas atmiņas dēļ pēc kādas vietas vai laika. Tas ir kāds tukšums, kas atveras, kad bērni izaug un mājās kļūst pārāk klusi.
Un tieši šajā tukšajā telpā daudziem pēkšņi rodas atmiņa, kas šķiet, ka vienmēr bijusi tur – mātes līnijas vecmāmiņas tēls.
Varbūt jūs augāt pie viņas. Varbūt redzējāt viņu reti. Varbūt jums pat nebija laika iepazīt viņu labāk. Bet brīžos, kad rodas šaubas vai vientulība, atmiņā uzpeld tieši viņas vārds.
Kāpēc tas tā notiek? Kas slēpjas aiz šīs dziļās saiknes starp mazbērnu un viņa mātes māti?
Saskaņā ar dažām ezotēriskām tradīcijām, mātes līnijas vecmāmiņa ir kas vairāk nekā vienkārši radniecības saites. Viņa ir neredzamās saiknes sargātāja, dzīvs tilts starp jūsu dvēseles pagātni un jūsu gara nākotni.
Saikne, kas ir vecāka par jums
Šīs saiknes iemesls ir vienkāršs un vienlaikus dziļi simbolisks. Kad jūsu mamma tika ieņemta, visas šūnas, kas dos sākumu jums, jau bija viņā. Citiem vārdiem sakot, jūs kā dzīvības iespēja fiziski jau atradāties savas vecmāmiņas ķermenī. Pat bioloģiskajā līmenī šī saikne atstāja savu nospiedumu.
Ezotēriskās mācības iet vēl tālāk. Tās saka, ka mātes līnijas vecmāmiņa ne tikai baroja savas meitas ķermeni, kurā bijāt jūs. Viņa bija pirmā sieviete, kas enerģētiski nesa sevī to dzirksti, kas kādreiz kļūs par jums.
Jūs to varat sajust neizskaidrojamos brīžos: smarža, kas pēkšņi atgādina bērnību; jūsu pašu žests, tik līdzīgs viņas; dīvains sapnis, kurā viņa parādās, pat ja jūs nekad neesat dzīvojuši kopā. Tā ir atbalsis tam, ko varētu saukt par “astrālajām sajūtām” – enerģētiskie nospiedumi dvēselē, kas šķērso laiku un telpu.
Bērnībā un vēlāk dzīvē, īpaši 50, 60 vai 70 gadu vecumā, daudzi atceras savu vecmāmiņu. Kā lai viņa klusi sauc no vietas, kur laiks vairs nepastāv. Un šis sauciens nav nejaušs — tas nāk brīdī, kad ir pienācis laiks apzināties, kas jūs patiesībā esat. Kad visas sociālās lomas izpildītas, jums beidzot jāatrodas saskarē ar kaut ko svarīgāko.
Enerģija, kas nodota paaudzēs
Ilgi pirms jūsu dzimšanas kaut kas jau tika radīts. Ne tikai jūsu mātes ķermenī, bet arī neredzamajā līnijā, kas savieno visas sievietes jūsu ģimenē. Papildus fiziskajai mantojumam pastāv arī garīgais — tas sastāv no neatrisinātām emocijām, neizteiktas gudrības, kas klusi tiek nodotas pa mātes līniju.
Šī līnija ir kā neredzama dzīslā, kas stiepjas no vecmāmiņas uz jūsu māti un no mātes — uz jums. Un visnoslēpumainākā vieta ir pie saknēm — pie vecmāmiņas. Viņa ir enerģētiskā sakne tam, kas tagad zied vai, gluži otrādi, sāp jūsu dzīvē.
Vai esat kādreiz pamanījuši, ka dažas mātes ar gadiem kļūst ļoti līdzīgas savām mammām? Vai kādām mazmeitām ir tās pašas labās īpašības vai tās pašas dvēseles rētas, kas viņu vecmāmiņām? Tas nav tikai iemācīts uzvedības modelis. Eksistē dzīvs, neredzams plūsmas spēks, kas nodod ne tikai vārdus — tas nodod likteni. Un šīs plūsmas avots ir mātes līnijas vecmāmiņa.
Tieši šeit rodas jūsu sievišķās enerģijas pamats. Pat ja esat vīrietis. Jo smalkajā līmenī sievišķā polaritāte ir dvēseles uztverošs princips, un mēs visi to nesam sevī. Kad šī spēka līdzsvars tiek izjaukts, mēs jūtamies nedroši un zaudējam sevi.
Lasi vēl: 90% cilvēku nedzird: kā saprast, ka tavs sargeņģelis runā ar tevi
Atmiņa kā dziedināšana
Daudzas problēmas pieauguša cilvēka dzīvē, īpaši pēc 50 gadiem, patiesībā atspoguļo nepareizi saprastu vai aizmirstu dzimtas līniju. Kad noliedzam savu garīgo izcelsmi, jūtamies kā lapas, kas norautas no koka. Bet, kad godājam šo cilts līniju, kaut kas mūsu iekšienē sāk atkal elpot.
Tāpēc mātes līnijas vecmāmiņu vajadzētu uzskatīt ne tikai par ģimenes figūru. Viņa ir simbols, kanāls, spogulis, avots. Viņa glabā jūsu jūtīguma, ticības, spējas dot un aizsargāt sevi sēklas.
Atzīt šīs līnijas spēku — tas ir pirmais solis, lai atjaunotu to, ko daudzi ar laiku zaudē: garīgās piederības sajūtu. Tas sākas nevis ar lieliem rituāliem, bet ar vienkāršu atmiņas žestu. Veca fotogrāfija, klusums un pateicība, kas nāk no sirds. Jo, raugoties uz savu vecmāmiņu, jūs ne tikai skatāties pagātnē — jūs redzat neredzamu ceļu, pa kuru jūsu dvēsele ir gājusi, lai nokļūtu šeit.
Neredzamā mantojuma spēks
Vai kādreiz esat piedzīvojuši spēcīgu sajūtu, ko nav iespējams izskaidrot? Vai kādu dabisku talantu — gatavot, mācīt, mierināt — kas it kā dzimis kopā ar jums?
Šīs pieredzes neparādās no nekā. Tās ir daļa no neredzamā mantojuma. Un bieži vien mātes līnijas vecmāmiņa ir tās avots. Ja viņa ir piedzīvojusi spēcīgas emocijas, īpaši grūtniecības vai mātes laikā, šī vibrācija var palikt ģimenes enerģētiskajā laukā. Tā, piemēram, vecmāmiņa, kas baidījusies no trūkuma, var atstāt mazbērniem nedrošības sajūtu, pat ja viņi piedzimst pārpilnības laikos.
Līdzīgi tiek nodotas arī dāvanas — spēja audzēt augus, dziedināt vai radīt mākslu var atklāt talantu, kas pastāvēja vecmāmiņā, bet palika neatklāts.
Šo neredzamo mantojumu var un vajag pārveidot. Bailes var kļūt par gudrību, sāpes — par līdzjūtību, klusums — par iekšējo spēku. Taču nekas no tā nenotiek bez apzināšanās. Vienkārši paskatieties atpakaļ.
Domājot par savu mātes līnijas vecmāmiņu, uzdodiet sev jautājumus: Kādas bailes man ir, kas, iespējams, sākās ar viņu? Kuri no maniem talantiem vai īpašībām patiesībā ir viņas klātbūtnes atbalss? Atbildes atrodamas ne vārdos, bet sajūtās, tēlos, kas pēkšņi parādās no nekurienes.
Lasi vēl: 15. novembris ir grūta sestdiena- ko nevajadzētu darīt, citādi tas ne pie kā laba nenovedīs: Zīmes, aizliegumi un māņticība
Un šis “nekurienes” ir tā telpa, kur čukst gars. Un jūsu vecmāmiņas balss, pat ja tā klusē jau daudzus gadus, var būt viena no tām balsīm, kas vada jūs cauri dzīvei.
