Vai jūs kādreiz esat redzējuši, kā kaimiņi jūlijā stāv pie žoga un ar skaudību lūkojas uz cita cilvēka avenēm? Lielām kā ķirši, saldām kā medus, kas birst no zariem tieši plaukstā? Lūk, tie paši skatieni: “Kāpēc viņam tā aug, bet mums tikai laksti un ērkšķi.”
Bet noslēpums ir vienkāršs. Un pats galvenais — viss izšķiras novembrī. Jā, jā — ne vasarā, ne pavasarī, bet tieši tagad, kamēr zeme vēl “elpo” un rokas nesalst pie sektorā.
Ja palaidīsiet garām šīs divas nedēļas, vasarā vāksiet ķekariņu paliekas, nevis ogas. Gribat, lai krūmi atdzīvojas, atspirgst un dod piecas reizes vairāk ražas?
Avenes rudenī “kliedz” pēc palīdzības
Jūs, iespējams, to neesat pamanījuši, bet līdz vēlam rudenim aveņu krūms ir īsts haoss. Vecie dzinumi sapinušies ar jaunajiem, sausie stiebri lūzt, bet starp tiem — bieza ēna un mitrums.
Un tagad iedomājieties — jūs pavasarī gaidāt jaunus dzinumus, bet tiem vienkārši nav kur augt! Viss ir aizbarikādēts ar vecajiem stublājiem, gaiss necirkulē, un saules gaisma netiek līdz saknēm.
Gribat, lai krūms pavasarī pateicīgi atbild ar spēcīgu dzinumu kūlīšiem? Tad nekavējieties. Līdz 30. novembrim jums ir pēdējā iespēja visu sakārtot. Pēc tam būs par vēlu. Bet par to mazliet vēlāk.
Sektors – labākais draugs
Daudzi baidās rudenī apgriezt avenes. Domā: “Nogriezīšu — nosals. Lai stāv, kā ir.” Bet velti! Rudenī koki guļ, un aveņu krūmi atpūšas. Tagad ar tiem var darīt jebko. Tām nesāp.
Taču svarīgi zināt, ko tieši griezt. Atcerieties zelta likumu:
Visi dzinumi, kas ražoja šovasar, jānogriež līdz pašai saknei. Bez žēlastības. Tie savu ir devuši un vairāk nevienu ogu nedos. Gribat — atstājiet dažus “katram gadījumam” un pavasarī paši pārliecināsieties, ka uz tiem būs vien sausas atzariņas un iemetīsies sēne.
Visi tievie, vārgulīgie un izliektie dzinumi arī jāizgriež. Tie tikai velk sulu no stiprajiem.
Bet jaunos, spēcīgos dzinumus, kas biezumā kā zīmulis, sargiet kā zeltu. Krūmā jāatstāj 6–8 šādi dzinumi, ne vairāk.
Sekatoram jābūt asam kā skuveklim — nekādu “rautu” griezumu, nekādu lūzumu. Grieziet pie pašas zemes, bez celmiņiem. Tas ir svarīgi, lai nerastos puve.
Un te pievērsiet uzmanību: daudzi pieļauj lielāko kļūdu. Nogriež vecos dzinumus, bet jaunajiem neko nedara — “lai stāv ziemu, kā ir”. Taču vajag saīsināt galotnes! Jā, tieši tā. Noņemiet 20–30 centimetrus, nebaidieties. Tas piespiedīs krūmu pavasarī izlaist sānu atzarus, un tieši uz tiem būs lielākā ogu raža.
Kāpēc nedrīkst atlikt līdz decembrim
Es paspēšu arī vēlāk!” — teiksiet jūs. Nē, nepaspēsiet. Pēc 30. novembra sākas īsti sali. Zeme sasalst, un saknes vairs neelpo. Katrs griezums ir kā brūce, un salā tā nedzīst, bet plaisā. Iekšā iekļūst mitrums, tad ledus — un dzinums aiziet bojā.
Bet, ja visu paveiksiet līdz stiprajiem saliem, stublāja audi paspēs apdzīt un dabīgi apžūt. Un krūms mierīgi pārziemos.
Arī sektors novembrī strādā viegli. Dzinumi vēl nav tik trausli, sula nav pilnībā aizgājusi. Decembrī jau būs krakšķi, plaisas, un pavasarī — “puse nav atmodusies”. Pārbaudīts.
Tāpēc novembra beigas ir pēdējā robeža. Ja to pārkāpsiet, sezona būs zaudēta. Un es jums labvēlīgi teikšu: labāk izdarīt kaut nedaudz, nekā atstāt, kā ir.
Lasi vēl: Prognoze novembra otrajai pusei visām zodiaka zīmēm no Tamāras Globas
Aveņu “kārtība”
Kad pieeju avenēm, es vienmēr saku: “Nu, nāc, skaistule, padzīvosim.” Vispirms apskatu krūmu. Sausos, pelēkos — ārā. Sīkos, sapinušos, uz iekšu augošos — arī ārā. Atstāju tikai spēcīgos, veselīgos dzinumus. Lai aug kā vēdeklis uz āru, ne centra virzienā.
Pēc tam uzmanīgi uzrušinu zemi pie saknēm, pieberu pelnus — šķipsniņu, ne vairāk. Avenēm patīk pelni: tie ir gan barība, gan zāles. Pa virsu mazliet pārpuvuša mēslojuma, 2–3 centimetri. Tikai ne svaigus kūtsmēslus — tie saknes “apdedzinās”.
Un tad pats svarīgākais. Sasienu dzinumus pa diviem–trijiem kopā. Tā tie ziemā nesalūzīs zem sniega un neapsals vējā. Var ar mīkstu stieplīti, var ar auklu — nav svarīgi. Galvenais — ne par ciešu, lai nenospiestu dzīvos audus.
Un tad krūms ir gatavs ziemai.
Aveņu matemātika
Atcerieties, draugi, ar avenēm viss ir otrādi. Jo vairāk griež, jo lielāka raža. Smieklīgi, vai ne? Bet fakts.
Kad krūms ir pārbiezināts, katrs dzinums domā tikai par sevi. Gaismas maz, gaisa nav, mitrums deficītā. Rezultātā ogas ir mazas, skābenas un nogatavojas vēlu. Bet, kad jūs to izretināt un atstājat stipros dzinumus, tiem ir plaši, gaiši un viegli. Tie netērē spēkus izdzīvošanai, viss aiziet ražai.
Tāpēc pēc novembra apgriešanas raža var pieaugt 3–5 reizes. Sīkumi aiziet, spēks paliek. Viss tik vienkārši kā dzīvē.
Galvenais noslēpums
Jūs, droši vien, gaidāt, kad atklāšu to pašu noslēpumu, kura dēļ izlasījāt līdz beigām. Lūk tas. Viss, ko jūs tagad izdarījāt, vēl nav viss. Patiesā viltība slēpjas tajā, kā jūs pabeigsiet kopšanu.
Pēc apgriešanas noteikti nomulčējiet zemi ap krūmu.
5–7 centimetru slānis no sausām lapām, salmiem, skaidām vai pat vecas zāles. Tas gan sasildīs saknes, gan noturēs mitrumu, gan pavasarī dos barību. Bet pats svarīgākais — zem mulčas izveidosies maigs mikroklimats, kur dzīvo derīgie mikroorganismi. Tie arī iedarbina to pavasara augšanu, par kuru citi var tikai sapņot.
Lūk jums atbilde, kāpēc vieniem avenes aug “divos stāvos”, bet citiem — vien karotīte. Viss izšķiras nevis vasarā, ne ar mēslojumu, ne laistīšanu, bet gan ar vienu sektoru un mulčas kārtu novembrī.
Es bieži dzirdu: “Kam tās ņemšanās, tāpat aug!”
Un tad vasarā tie paši cilvēki pienāk pie žoga: “ kā tev tādas ogas?..” Bet es tikai pasmaidu. Jo zinu — viss izšķīrās tajā brīdī, kad citi jau sēdēja mājās pie krāsns, bet es stāvēju dārzā ar sektoru rokās.
Tāpēc neesiet slinki, draugi. Līdz 30. novembrim ir jūsu pēdējā iespēja. Dodiet avenēm gaisu, un tās jums simtkārt atmaksās.
Lasi vēl: “Melnās” dienas pazudīs uz visiem laikiem: sargeņģelis izdzēsīs visas bēdas — pēc 21. novembra sāksies gaišais periods
Un vasarā, kad kaimiņš lasīs saujiņu sīku ogu, jūs noplūksiet ķekaru, pilnu ar rubīnsarkanām, saldām, sulīgām avenēm, un sev teiksiet: “Lūk, tieši tāpēc bija vērts papūlēties novembrī.”
