Ikvienam, agrāk vai vēlāk, ir radusies sajūta, ka kādam apkārtējam cilvēkam ir nepieciešams mainīties. Vai arī mēs paši esam domājuši, ka mums jāmaina kaut kas savā dzīvē. Tomēr, lai kā mēs mēģinātu, mēs nevaram pārliecināt citu veikt noturīgas pārmaiņas, un dažreiz nevaram to panākt arī paši sevī.
Mainīties ir grūti, jo daži cilvēki baidās no pārmaiņām, jo viņi jūtas ērti ar pazīstamo un uztraucas par nezināmo. Pat tad, ja viņi nejūt bailes, viņiem var pietrūkt disciplīnas vai stingras apņemšanās šīs nepieciešamās pārmaiņas īstenot.
Tā kā ir daudz iemeslu, kāpēc cilvēks vienkārši nemainās, ikviens var atrast kādu attaisnojumu savai attīstības vai izaugsmes trūkumiem.
Cilvēkus, kuri atsakās mainīties, parasti vada šīs piecas dziļi iesakņojušās bailes:
1. Pārmaiņas ir neērtas
“Cilvēki bieži nevēlas mainīties, jo tas var būt neērti, neparocīgi vai vienkārši nepatīkami. Lai gan palikšana pie vecajiem ieradumiem viņiem var nenākt par labu, jebkura pārmaiņa liek pārskatīt viņu pamata uzskatus par savu personību vai vērtībām, kas vada viņu dzīvi. Pirmkārt, lai pārmaiņas notiktu un saglabātos, cilvēkam ir jāvēlas rīkoties citādi vairāk nekā palikt tur, kur viņš ir.”
“Otrkārt, šīs pārmaiņas ir jāturpina īstenot, kas nozīmē ikdienas paradumu, rutīnas vai saskarsmes maiņu. Daži cilvēki ir gatavi šāda veida piepūlei, citi nav. Dažreiz iemesls ir arī vecums.
Cilvēkiem sasniedzot pusmūžu vai vēlāk, mainīšanās vairs nešķiet vērta piepūlei vai šķiet neiespējama. Kāda 80 gadus veca sieviete teica: ‘Tāds es vienkārši esmu. Esmu pārāk veca, lai mainītos.'” — Speciāliste – Šarona Salīne
Pētījumi rāda, ka gados vecāki cilvēki dzīvo rutīnā, kas ir mazāk mainīga. Tas apgrūtina sākotnējo pārmaiņu uzsākšanu. Tāpēc daži gados vecāki cilvēki ieņem nostāju ‘tāds es vienkārši esmu’, atzīstot lielo domāšanas un pūļu apjomu, kas nepieciešams, lai izmainītu sen pastāvējušus ieradumus un uzvedību.
2. Pārmaiņas ir neskaidras
“Bieži vien cilvēki nemainās, jo tas dod viņiem skaidrību – viņi var paredzēt rezultātu. Kā cilvēkiem, mums ir dabiska vajadzība pēc noteiktības, kā arī pēc nenoteiktības. Ja mūsu dzīvē ir pārlieku liels neskaidrības apjoms, mēs tomēr mēģināsim atrast kaut ko stabilu un zināmu. Pat ja šis pazīstamais modelis mūs neapmierina, mēs to saglabāsim.”
“Attiecību pētījumi atklāja, ka noraidījuma gaidas var likt cilvēkiem uzvesties tā, lai izprovocētu noraidījumu no citiem. Tā rezultātā rodas aplis, kurā negatīvo iznākumu paredzamība jūtas drošāka nekā pozitīvo pārmaiņu neskaidrība.”
3. Viņi vēlas tikt pieņemti “tādi, kādi ir”
“Tāpēc, ka viņi gaida, ka tiks mīlēti ar savu vājāko daļu. Tas nozīmē, ka viņi nevēlas mainīties, jo mainīšanās liktu viņiem atzīt, ka viņu vājākā daļa nekad netiks mīlēta par to, kas viņi patiesi jūtas esam.
Tāpēc viņi parasti traucēs paši sev, pat ja mēģinās mainīties. Viņi paliks nelaimīgi, domājot, ka ‘tāds es vienkārši esmu,’ kad patiesībā viņi nerisina savu iekšējo problēmu.”
Pētījumi apstiprina, ka daudzi cilvēki pretojas pārmaiņām, jo viņi baidās pamest savu pamata neapmierinātību. Mainīšanās nozīmētu šo daļu dziedināšanu, bet tās meklē apstiprinājumu, radot apli, kurā cilvēki paliek iestrēguši vecajos ieradumos.
4. Viņi jūtas pareizi un pamatoti
“Cilvēki nemainās, jo viņi zina ar absolūtu pārliecību, ka viņiem ir taisnība un ka nav neviena cita pamatota viedokļa. Cilvēki nemainīsies, jo viņi nevēlas pieļaut citu viedokļu apsvēršanu.” — Sūzana Kulakovski, konsultante
Kad pārliecība tiek apstrīdēta, indivīdi piedzīvo kognitīvo disonansi un kļūst motivēti mazināt šo diskomfortu, racionalizējot savu nostāju vai izvairoties no pretrunīgas informācijas.
Saskaņā ar pētījumiem, tas rada “pārliecības noturību”, kur cilvēki pieturas pie savām sākotnējām pārliecībām pat pēc jaunas informācijas saņemšanas, kas ir pretrunā ar šo pārliecību pamatu.
5. Viņi jūtas droši tur, kur ir
“Bailes no kaut kā jauna vai atšķirīga ir dziļi nostiprinātas mūsos, mūsu dabiskajā izdzīvošanas instinktā.” Tās pārsniedz loģiku un balstās uz vienkāršu stratēģiju: esmu izdzīvojis, nedarot neko citādi. Es jutos droši. Vai es būšu drošībā ar šo jauno lietu?”
“Kad mēs esam neapmierināti ar attiecībām, mēs automātiski meklējam alternatīvas, jo mēs vēlamies justies laimīgi. Šī interese var izpausties kā lielāka uzmanība citām sociālajām aktivitātēm vai jaunu kontaktu meklēšana, kuras mērķis ir piepildīt neapmierinātās vajadzības.” — Fricis Džordžs Sauers, eksperts
Pētījumi rāda, ka partneri, kas piedzīvo neapmierinātību attiecībās, kļūst uzmanīgāki attiecībā uz alternatīvām. Pētījumi liecina, ka pāri, kas ir laimīgi savās attiecībās, strādā, lai novērstu konfliktus, savukārt tie, kas ir mazāk apmierināti, pievērš lielāku uzmanību citām iespējām.
Kopsavilkums
Pārmaiņu pretestība nav loģiska izvēle, bet gan rezultāts piecām dziļi iesakņojušām bailēm – no neērtībām, neskaidrības, un dabiskā izdzīvošanas instinkta.
Izprotot šos iemeslus, jūs sperat pirmo soli uz priekšu. Aizstāvot vecos ieradumus, mēs paliekam iesprostoti. Pārmaiņas ir neizbēgamas, un tās ir nepieciešamas jūsu izaugsmei.
Pieņemiet, ka neziņa ir tikai īss posms ceļā uz labāku un pilnvērtīgāku dzīvi.
