Jo mazāk lapu kokos, jo pamanāmāki kļūst putni, kas paliek pie mums ziemai. Zvirbuļi un baloži ir bieži redzami visu gadu, bet zīlītes kļūst ierastas tikai līdz ar aukstā laika iestāšanos.
Ziemeļu zīlītes
Zīļu dzimtā ietilpst aptuveni sešdesmit sugas, no kurām daudzas dzīvo Eirāzijas ziemeļu platuma grādos. Visbiežāk pilsētās redzamie putni ir lielā zīlīte, austrumu zīlīte, ogļu zīlīte, garstastes zīlīte un zilzīlīte. Šie putni atšķiras pēc krāsas un izmēra, taču tiem visiem ir ievērojama pielāgošanās ziemas aukstumam.
Ziemeļu ziemu galvenais varonis jeb vienkārši visizplatītākais mūsu valstī ir lielā zīlīte (Parus major). To var atpazīt pēc melnās “vestes un kaklasaites” uz dzeltenās krūts un melnās cepurītes uz galvas. Tā ir drosmīgāka un zinātkārāka nekā daudzi citi putni, viegli pierod pie cilvēkiem un bieži vien ir pirmā, kas izpēta putnu barotavas.
Vasarā lielās zīlītes dzīve ir piepildīta ar rosību un rūpēm par mazuļiem. Šajā periodā tas ir kukaiņēdājs putns. Tie ķer kāpurus, laputis, zirnekļus un kāpurus — lielās zīlītes dzimta var apēst vairākus simtus kukaiņu dienā. Vasarā zīlītes ir aktīvas no rītausmas līdz krēslai, regulāri barojas un nejūt barības trūkumu. Siltākajos mēnešos to vielmaiņa ir stabila: enerģija galvenokārt tiek tērēta kustībai un mazuļu aprūpei, nevis cīņai ar aukstumu.
Iestājoties ziemai, lielās zīlītes dzīve krasi mainās. Kukaiņi pazūd, sēklas kļūst grūti atrast, naktis kļūst garākas un salnas kļūst bargākas. Putniem, kas sver tikai 15–20 gramus tas var beigties slikti.
Komforts un laba kompānija – zīlītes savām nakts atpūtas vietām izvēlas koku dobumus, koku spraugas, tukšus putnu būrīšus, nišas zem māju dzegām un pat ierokas sniegā pie koku saknēm. Dažreiz vairāki putni pulcējas kopā – nevis kompānijas, bet gan siltuma dēļ; temperatūra šādā ligzdā var būt par 10–15 grādiem augstāka nekā ārā.
Kustība – pat salnā dienā zīlītes reti sēž mierīgi. Tās lec no zara uz zaru, izpētot mizu, sniega kupenas un plaisas – katra kustība palīdz ne tikai atrast barību, bet arī uzturēt ķermeņa temperatūru.
Saimnieki – Dažas zīlīšu sugas, ne tikai lielā zīlīte, bet arī, piemēram, ogļu zīlīte un zīlīte, rudenī slēpj sēklas un kukaiņus mizas spraugās vai zem sūnām. Pārsteidzoši, bet ziemā tās bieži atrod savas barības rezerves – zīlītēm ir labi attīstīta telpiskā atmiņa.
Ziemas ēdienkarte un negaidītas vēlmes – Kad kukaiņi nav pieejami, zīlītes pāriet uz sēklām, taukiem, augļiem un dzīvnieku barību.
Galvenais mērķis ir iegūt maksimālu enerģiju no katra kumosa. Tāpēc tie labprāt ēd saulespuķu sēklas, nesālītu cūkgaļu un riekstu gabaliņus. Tie ir biežākie viesi putnu barotavās.
