Kāpēc nepatīkami smakojoša zivs kļuvusi par Zviedrijas kulinārijas lepnumu un kā to pareizi ēst

Pasaule ir pilna interesantu kulinārijas tradīciju, un dažas no tām var šķist diezgan eksotiskas cilvēkiem, kas nav pie tām pieraduši. Taču dažreiz vietējie ēdieni no atsevišķām valstīm vai tautām, maigāk sakot, ir nepatīkami gan pēc garšas, gan pēc izskata.

Spilgts piemērs tam ir Zviedru konservi ar nosaukumu surströmming, , jo tā ir pārgatavojusies (fermentējusies) zivs ar atbilstošu aromātu. Tomēr pašiem zviedriem tas nekādi netraucē — viņi to uzskata par delikatesi un nacionālo lepnumu.

Sūrstrēmmings parādījās tālajā 16. gadsimtā. Tā kā sāls bija vienīgais efektīvais konservants, zivi nevarēja sālīt kā agrāk, un izmantoja tikai pavisam mazus daudzumus. Rezultātā zivs ilgāk saglabājās, bet vienlaikus fermentējās, t.i., vienkārši raudzējās.

Protams, šādas zivs smaka bija atbilstoša, tomēr „atklātas pūšanas aromāts” bada nomāktajiem zviedru vienkāršajiem ļaudīm netraucēja — ēst gribējās vēl vairāk. Laika gaitā sūrstrēmmingu sāka novērtēt arī citās sabiedrības kārtās, un no piespiedu iztikas avota tas kļuva par sava veida kulinārijas niansi, pie kuras garšas ziņā rietumos pierada.

Mūsdienu Zviedrijā fermentētā siļķe bundžās ir kļuvusi par vienu no nacionālajām īpatnībām, un paši zviedri atverot pirmo bundžu rudenī pārdošanas sezonā padara šo brīdi par sava veida rituālu.

Mūsdienu rūpnīcās surströmming ražošana tiek veikta atbilstoši visiem standartiem, tomēr saglabā savu galveno īpatnību. Pirmkārt, izmanto vienu un to pašu zivi — Baltijas siļķi, ko ķer pavasarī, kad tā ir vistreknākā, un pēc tam liek konteineros, pievienojot līdz 3 % sāls. Pēc tam mucas ar zivi atstāj vismaz uz trim mēnešiem (maksimāli — pusgadu) aukstā vietā. Šādos apstākļos zivs fermentējas un iegūst to specifisko aromātu, ko nevar sajaukt ne ar ko citu.

VIDEO:

Lasi vēl: Ko dāvina Sarkanā Uguns Zirga gadā: ieteikumi un idejas

Interesants fakts: neskatoties uz acīmredzamo smaku, surströmming garša nav nemaz tik slikta — ar vieglu skābumu un bez tiešas pūšanas garšas. Daudzi tūristi, kas to ir nogaršojuši, savu pieredzi salīdzina ar pirmo siera vai cita neierasta, izteikti aromātiska produkta degustāciju.

Neskatoties uz apšaubāmajām aromāta īpašībām, surströmming ražošanu stingri kontrolē Zviedrijas Pārtikas kvalitātes aģentūra. Tāpēc, ja kādreiz nonāksiet Zviedrijā un redzēsiet bundžiņu ar šo zivi, un tās vāciņš būs uzpūties, par kvalitāti nebūs jāuztraucas — tas ir normāls fermentētās zivs reakcijas rezultāts, jo tā patiešām rada gāzes. Starp citu, tās pārdošanu sāk konkrētā dienā — katru gadu trešajā ceturtdienā augustā.

Bundžas ar surströmming atvēršana nav vienkārši — to pat dēvē par sava veida rituālu, un tas nav tikai tradīciju vai simbolikas jautājums. Šo produktu jāprot atvērt, lai neuzķertos uz gabaliņiem nepatīkami smakojošas zivs. Lai tiktu galā ar spiedienu bundžas iekšpusē, to vislabāk atvērt ne telpās, bet ārā, liekot traukā ar ūdeni.

Lasi vēl: Daudz garšīgāk nekā “gaļa franču gaumē”: pat svētku galdā Jaunajā gadā no šīs receptes vairs neatteikšos

Sūrstrēmmingu ēd ar tumšo maizi, vārītiem kartupeļiem un krējumu, un uzdzer ar švepu lai mazinātu smaku.