Rudens pēdējā nedēļā, no 24. līdz 30. novembrim, visticamāk, negaida ilgstošu sniega segu. Pēc viņas teiktā, temperatūra būs divus līdz trīs grādus virs normas. Tomēr ko nesīs pēdējā rudens diena.
Ilgtermiņa laika prognozes pašlaik neliecina par ilgstošu sniega segu. “Viss būs atkarīgs no tā, kā laika apstākļi uzvedīsies pirmdien, jo iespējamas dažādas nokrišņu fāzes,” sacīja meteoroloģe.
Viņa precizēja, ka pirmdienas, 24. novembra, laika apstākļus noteiks Atlantijas ciklons
Atkarībā no tā trajektorijas Centrālajā rajonā, šajā dienā iespējami nokrišņi, sākot no sniega līdz slapjdraņķim un lietum. Vējš būs mērens, bet diezgan stiprs, no dienvidiem un dienvidaustrumiem, ar ātrumu 5–10 metri sekundē, iespējamās brāzmas līdz 12–14 metriem sekundē, atzīmēja eksperte.
Iepriekš Hidrometeoroloģijas centra zinātniskais direktors Romans Vilfands paziņoja, ka aptuveni 90% valsts teritorijas klāj sniegs. Pēc meteorologa teiktā, līdz šīs nedēļas beigām gandrīz viss Austrumeiropas apgabals būs brīvs no sniega segas.
Ir pienākuši jauni dati: prognozētāji ir strauji pazeminājuši savu prognozi 25. novembrim
Sinoptiķi brīdina par strauju laika apstākļu pasliktināšanos sākot ar 25. novembri. Meteorologu sākotnējās prognozes, kas balstītas uz stabilu atmosfēras procesu analīzi, neko tādu neparedzēja — intensīvu aukstumu un spēcīgus nokrišņus. Tomēr jaunākie dati, ko eksperti saņēmuši pēdējo dienu laikā, ir radikāli mainījuši ainu. Tagad ir skaidrs, ka strauji pazeminājoties temperatūrai, dažādos reģionos ienāks spēcīgi cikloni un frontes, izraisot pēkšņas laika apstākļu izmaiņas un intensīvus nokrišņus.
Tālajos Austrumos temperatūra sāks strauji kristies, sākot ar 25. novembri — no zem -4°C līdz -15°C un zemāk līdz nedēļas vidum. Reģionā gaidāmi spēcīgi nokrišņi — vairāku dienu laikā sniegs un lietus kopā līdz 30 mm, vējam sasniedzot 20–25 metrus sekundē.
Eksperti šo parādību saista ar spēcīga ciklona tuvošanos no dienvidiem, kas jau tuvojas reģiona ziemeļu daļām, pastiprinot mitro gaisa telpu un radot apstākļus intensīviem nokrišņiem.
Austrumeiropas apgabalā, kas iepriekš tika uzskatīti par relatīvi stabiliem, situācija mainījās gandrīz acumirklī. Paredzams, ka temperatūra 24 stundu laikā pēc 25. novembra pazemināsies no aptuveni -3°C līdz -12°C un pēc tam līdz nedēļas beigām līdz -20°C.
Nokrišņu daudzums sasniegs 15–20 mm, galvenokārt sniega veidā, un vēja ātrums pastiprināsies līdz 18–22 metriem sekundē, radot spēcīgas putenas sajūtu. Jauni dati apstiprina, ka atmosfēras fronšu robežā aukstās masas sadūrās ar mīkstajām frontēm no dienvidu platuma grādiem, izraisot strauju un ievērojamu temperatūras pazemināšanos un spēcīgu snigšanu.
Meteorologi šīs izmaiņas skaidro ar intensīvu aukstā gaisa masu kustību no Arktikas reģioniem, kas ir aktivizējusi iepriekš snaudošas frontālās sistēmas.
Arī dienvidos, situācija ir dramatiski mainījusies. Tur temperatūra strauji pazemināsies no sākotnējās maksimālās temperatūras +2°C līdz -8°C un tālāk līdz -12°C. Reģionā gaidāms palielināts nokrišņu daudzums, kas trīs dienu laikā sasniegs aptuveni 20 mm, vējam sasniedzot 15–19 metrus sekundē. Eksperti šo temperatūras pieaugumu skaidro ar atmosfēras fronšu ierašanos no dienvidiem, kas arī dienvidu reģionos izraisīs spēcīgus aukstuma periodus un spēcīgus snigšanas periodus.
Tiek uzskatīts, ka straujo laikapstākļu pasliktināšanos izraisa masīva auksto fronšu tuvošanās no Arktikas, ko pavada spēcīgi cikloni, kas pārvietojas no ziemeļu platuma grādiem un spēj krasi mainīt atmosfēras apstākļus reģionā.
Šie apstākļi ir silto un auksto gaisa masu sadursmes rezultāts, kas pārvietojas no ziemeļu un rietumu robežām, veicinot spēcīgu frontālo sistēmu veidošanos un intensīvus nokrišņus.
Sākotnēji var saglabāties mērena temperatūra ap -2°C, bet līdz 26.–27. novembrim temperatūra pazemināsies līdz -12°C. Tur gaidāmas īslaicīgas, bet intensīvas snigšanas — aptuveni 10 mm dienā —, un vējš sasniegs 16–20 metrus sekundē. To veicina atmosfēras fronšu tuvošanās no ziemeļu reģioniem, ciklonu pastiprināšanās un aukstu gaisa masu kustība no Arktikas perifērijām.
Ziemeļrietumu, centrālajos un tālajos austrumu reģionos, sākot ar 25. novembri, būs novērojamas straujas temperatūras pazemināšanās, spēcīgi nokrišņi un brāzmains vējš. Tas viss liecina par spēcīgas atmosfēras frontes tuvošanos un dabas katastrofām bagāta perioda sākumu. Eksperti kā galvenos šo izmaiņu cēloņus min nestabilas atmosfēras cirkulācijas sistēmas, frontālo kustību pastiprināšanos un auksto Arktikas masu mijiedarbību ar maigākām frontēm visā valstī.
