Dārzniek, apstājies- šo koku dārzā noteikti nevajag stādīt: bet visi tomēr stāda, un pēc tam sūdzas – vienam par laputīm, otram par kāpuriem

Daudzi dārzkopji stāda koku, par kuru visi pēc tam sūdzas. Sākumā tas šķiet ideāls: skaisti zied, rudenī izskatās efektīgi, aug gandrīz jebkurā vietā. Taču pēc gada vai diviem sākas bezgalīgs sūdzību vilnis.

Laputis, lapas savīst un izkalst, kāpuri karājas uz zariem kā vīnogas.

Ja tev tas jau ir bijis – tu zini, par ko runa.

Kāpēc šis koks ir īsts slazds dārzkopim

 1. Tas piesaista kaitēkļus kā magnēts

Un nevis jebkādus, bet visēdīgākos. Lapas kļūst par pirmo barības avotu veseliem kukaiņu bariem. Laputis, ērces, kāpuri – visi šie kaitēkļi piesaistās tam ātrāk nekā jebkuram citam kokam dārzā.

 2. Lapas tiek saēstas līdz dzīslām

Vasara klāt – un tu pieej pie koka, bet tur vietā, kur bija lapas, ir tikai zaļi “skeleti”. Nav skaidrs, vai kokam ir kaites vai kāds centīgi ir strādājis ar šķērēm. Rezultātā tas rada ne tikai vizuālu nepatīkamu efektu, bet arī vājina koku, padarot to jūtīgāku pret kaitēkļiem.

 3. Laputis padara koku par “lipīgu mūriņu

Uz tā veidojas simtiem laputu koloniju. Lapas saraujas un savīstās, un apkārt tūlīt parādās skudras – pateicīgi “ganss” savai jaunajai barībai. Šis process ne tikai bojā koku, bet arī piesaista vēl citus kaitēkļus, kas var pāriet uz blakus augošajiem augļkokiem vai ogulājiem.

 4. Kāpuri ir katru gadu

Daži dārzkopji atzīst, ka vieglāk ir nogriezt bojātās zarus, nekā katru dienu vākt kāpuru kolonijas. Tas nozīmē ne tikai papildu darbu, bet arī nepieciešamību pastāvīgi uzraudzīt koku un nepalaist garām kaitēkļus.

5. Kaites pielīp daudz ātrāk nekā citos kokos

Plankumi, miltrasa, sodrējgrauds – tas viss apmetas uz vājā koka, ko pastāvīgi kņudina kaitēkļi. Rezultātā šis koks kļūst par kaitēkļu perēkli, no kura var ciest arī tuvākie augļi un krūmi.

Lasi vēl: Tualetes pods pil pēc ūdens nolaišanas: trīs risinājumi, kā novērst šo pastāvīgo noplūdi

Kāpēc šī stādīšana ir kaitīga visam dārzam

VIDEO:

Tu stādi to skaistuma dēļ, bet beigās iegūsti:

pastāvīgu kaitēkļu avotu;

Kaitēkļu perēkli;

“pārnēsā” uz ābelēm, upenēm un avenēm;

un gadu no gada cīņu, nevis baudu no dārza.

Viena skaista ziedēšana pavasarī vai spilgta rudens krāsa nevar kompensēt ikgadējo darbu ar kaitēkļiem. Tas bieži noved pie tā, ka dārzkopji nolemj koku izraut, pēc tam domājot, kāpēc stādīja.

Vai ir alternatīva?

Jā, un daudz! Ja tev patīk košas ogas un kupla kroņa efekts, ir daudz izturīgāki koki un krūmi:

Sarkanais pīlādzis – spilgts, dzīvotspējīgs, prasa maz rūpju;

Hibrīdā pīlādzis – minimālas problēmas ar kaitēkļiem un kaitēm, maksimums skaistuma.

Bet tas “īpašais koks” – labāk apiet to līkumu.

Šis koks ir parastā Kalina.

Skaista, spilgta, daudzu mīlēta, bet bieži vien dārzā tā kļūst par īstu galvassāpes avotu.

Ja nevēlies katru gadu karot ar laputīm, kāpuriem un kaitēm, vēlreiz pārdomā – vai tiešām to stādīt?

Papildu padomi tiem, kas joprojām apsver kalinas stādīšanu

Stādi vietā, kur viegli pieejams kopšanai – ja tomēr izvēlies stādīt, izvēlies vietu, kur varēsi viegli pārbaudīt koku un ātri cīnīties ar kaitēkļiem.

Regulāra apgriešana un atzarojumi – palīdzēs samazināt laputu un kāpuru skaitu.

Dabisko piesaiste – veido ap koku augus, kas piesaista lapsenes un citus kukaiņus, kas ēd kaitēkļus.

Laiku pa laikam lietot bioloģiskos līdzekļus – ja redzi kaitēkļus vai kaites pazīmes, labāk izmantot dabiskos insekticīdus vai fungicīdus, lai neizplatītu problēmu tālāk.

Lasi vēl: Plācenīši “Neprātīgi garšīgi” – pagatavojami vienkārši, bet tik garšīgi, sulīgi, aromātiski, ka pat trūkst vārdu

Tomēr jāatzīst – pat ar visām piesardzības metodēm, kalina paliek dārzs un prasa vairāk darba nekā gandrīz jebkurš cits dekoratīvais koks vai krūms.