Darbā intelekts bieži tiek uztverts kā nozīmīgs faktors darbinieka panākumos, un intelekta koeficients šķiet ērts veids, kā to izmērīt. Tomēr intelekts nav viena konkrēta īpašība. Tas sastāv no dažādām spējām, kas katram cilvēkam attīstītas atšķirīgi. Tieši tāpēc divi cilvēki ar vienādu IQ var strādāt ļoti atšķirīgi. Līdz ar to jautājums, vai augsts IQ automātiski nozīmē labu darbinieku, ir daudz sarežģītāks, nekā sākotnēji šķiet.
Lai atrastu un pareizi novērtētu šādus darbiniekus, ir vērts personāla atlases procesu uzticēt profesionāļiem, piemēram, Human Source, kas palīdzēs izvērtēt un izvēlēties piemērotākos kandidātus tavam uzņēmumam.
Katrs amats prasa atšķirīgas spējas
Panākumi darbā nav atkarīgi tikai no intelekta. Katram amatam ir svarīgas atšķirīgas prasmes un īpašības, un augsts IQ ne vienmēr garantēs labu sniegumu. Piemēram, finanšu analītiķa vai projektu vadītāja amatā, kur svarīgs ir ātrs informācijas apstrādes temps un spēja ātri pieņemt lēmumus, svarīgāks ir matemātiskais intelekts un kognitīvā produktivitāte. Savukārt radošajos amatos, piemēram, radošā direktora pozīcijā, biežāk par intelektu svarīgāka būs kreatīvā domāšanā, komunikācijas prasmes un spēja strādāt komandā. Tas nozīmē, ka pat ļoti gudrs cilvēks ne vienmēr būs veiksmīgs, ja šīs prasmes trūkst.
Turklāt daudzos amatos liela nozīme ir arī emocionālajam intelektam – spējai saprast un valdīt savas emocijas, kā arī efektīvi sadarboties ar citiem. Piemēram, klientu apkalpošanas vai pārdošanas jomā lielāku nozīmi var gūt empātija, pacietība un spēja pārliecinoši komunicēt.
Augsts IQ darba vidē var izskatīties ļoti dažādi
Iedomāsimies situāciju – uz tirdzniecības vadītāja amatu pieteikušies divi kandidāti ar līdzvērtīgu IQ koeficientu. Pat, ja viņu IQ ir vienāds, spējas un piemērotība amatam var būt ļoti atšķirīga. Piemēram, viens kandidāts spēj efektīvi risināt neparedzamas problēmas un domāt radoši. Šīs spējas ļauj viņam veiksmīgi orientēties ātri mainīgās situācijās un pieņemt lēmumus. Taču šim kandidātam pietrūkst spēcīgu komunikācijas prasmju, kas apgrūtina efektīvu komandas vadību. Savukārt otrs kandidāts ar tādu pašu IQ izceļas ar plašu zināšanu bāzi un spēcīgām valodas prasmēm. Viņš var sagatavot labas atskaites, izprast tirgu un arī labi reaģē krīzes situācijās.
Šī situācija rāda, ka augsts IQ pats par sevi nenozīmē, ka kandidāts būs ideāls kandidāts amatam. Svarīgāk ir saprast konkrētās spējas un izvērtēt, kuras no tām ir vissvarīgākās attiecīgajam amatam.
Citi būtiski faktori – praktiskās prasmes un soft skills
Pat, ja cilvēkam ir augsts IQ, tas nenozīmē, ka darbinieks spēs veiksmīgi darboties darba vidē. Svarīgu lomu spēlē praktiskās prasmes un soft skills, kas bieži nosaka, cik labi cilvēks spēj pielāgoties un sadarboties. Piemēram:
- Efektīva komunikācija – spēja skaidri izteikt savas domas, klausīties citos un dot konstruktīvu atgriezenisko saiti.
- Sadarbība komandā – prasme sadarboties ar kolēģiem, dalīties zināšanās un atbalstīt vienam otru.
- Konfliktu risināšana – spēja risināt domstarpības profesionāli un mierīgi, uzturot pozitīvu darba atmosfēru.
- Organizatoriskās prasmes – efektīva laika plānošana, uzdevumu prioritizēšana.
- Elastīgums un pielāgošanās spējas – spēja ātri reaģēt uz izmaiņām, apgūt jaunas prasmes un adaptēties.
Šīs prasmes kopā ar motivāciju, disciplīnu un emocionālo intelektu veido darbinieku, kurš spēj ne tikai izpildīt uzdevumus, bet arī veiksmīgi sadarboties un risināt problēmas.
Darbinieku atlasi uztici profesionāļiem
Apkopojot svarīgāko, darba sniegumu ietekmē konkrētu spēju kombinācija, nevis tikai vispārējais intelekts. Tāpēc augsts IQ pats par sevi negarantē, ka cilvēks būs labs darbinieks.
Lielu nozīmi spēlē emocionālais intelekts, spēja sadarboties, pašdisciplīna un iekšējā motivācija. Mūsdienu darba vidē īpaši svarīga ir prasme pielāgoties, pārvaldīt saspringtas situācijas un pieņemt pārdomātus lēmumus, balstoties ne tikai uz teorētisku zināšanu bagāžu, bet arī uz praktisku pieredzi un situācijas izpratni.
