Vēl ne subtropi, bet arī ne agrākā situācija Klimatiskās zonas jēdziens mūsu praksē parasti netiek izmantots, — stāstīja speciālists.
Drīzāk runa ir par klimata tipu, ko raksturo noteikts meteoroloģisko lielumu komplekts. Austrumeiropas teritorija pēc B.P. Alisova klimata klasifikācijas atrodas mērenā pārejas zonā no jūras uz kontinentālu klimatu ar pietiekamu mitrināšanu. Pēc eksperta teiktā, tuvākajās desmitgadēs pats klimata tips šajā reģionā saglabāsies nemainīgs, taču tajā būs būtiskas izmaiņas.
— Sākot no pagājušā gadsimta 90. gadiem, ziemas kļuvušas maigākas, bet vasaras — karstākas, — paskaidroja klimata speciālists. — Faktiski, klimata apstākļi Austrumeiropā kļuvuši līdzīgi tam, kādi agrāk bija šī reģiona dienvidu daļās
Galvenā pārmaiņa būs nozīmīga siltā gada laika pagarināšanās. Salīdzinot ar 1961.–1990. gada pamatperiodu, augu aktīvās veģetācijas periods (kad vidējā diennakts gaisa temperatūra stabilā līmenī pārsniedz +10 °C) ir pagarinājies par 14–17 dienām. Arī siltuma resursi, ko augi saņem šajā laikā, ir palielinājušies par 400–500 °C. Meteoroloģiskā vasara (kad termometra stabiņš turas virs +14 °C) tagad bieži aptver daļu maija un septembra.
— Prognozes rāda, ka līdz šī gadsimta vidum pilnvērtīga ziema ar stabilām salnām var samazināties līdz aptuveni vienam mēnesim, — atzīmēja klimatologs. — Būtībā tas būs kā rudens pagarinājums.
Galvenie klimata izmaiņu cēloņi ir siltumnīcefekta gāzu (oglekļa dioksīda, metāna, slāpekļa oksīdu) emisijas un tehnogēno aerosolu (putekļu daļiņu, oglekļa sveķu, sāļu kristālu un citu cietu daļiņu) koncentrācijas samazinājums atmosfērā.
— Šie aerosoli bloķē daļu saules staru, — piebilda speciālists. — Attiecīgi vasaras kļuvušas siltākas.
Tāpat tika precizēts: klimata tipa maiņai jānotiek vai nu globālai katastrofai, vai arī desmitgadēm un pat gadsimtiem intensīvas gaisa temperatūras paaugstināšanās. Saskaņā ar klimata modeļu kopumu CMIP6, ja pēc SSP5-8.5 scenārija siltumnīcefekta gāzes un piesārņotāju emisijas turpinās pieaugt un dubultosies līdz gadsimta vidum, tad šo reģionu vidējā gada temperatūra līdz 2100. gadam +8…9 °C grādu vietā būs +12…14 °C. Šādas temperatūras pašlaik ir raksturīgas Dienvideiropas un dienvidu mērenās zonas piekrastes rajoniem.
Dzīvo ar saukli — gatavojies pārsteigumiem
Eksperts stāstīja arī par galvenajiem klimata tendenču mehānismiem. Pieaug vidējā nokrišņu intensitāte, bet samazinās to ilgums. Ja agrāk nokrišņi bija ilgstošāki, tagad tie galvenokārt ir īslaicīgi un stipri. Vidēji pieaudzis dienu skaits ar nokrišņiem virs 20 mm par 1–2 dienām. Minūtes laikā uz kvadrātmetru var nokrist vairāki litri ūdens, radot slodzi pilsētu infrastruktūrai. Kopējais nokrišņu daudzums būtiski nemainās, tomēr augstāku temperatūru dēļ palielinās atmosfēras un augsnes sausuma risks vasarā.
— Temperatūras paaugstināšanās raksturīga absolūti visiem gada mēnešiem, — sacīja speciālists. — Lielākais temperatūras pieaugums pēdējo 25 gadu laikā vērojams ziemā — no 2,1 līdz 2,6 °C salīdzinājumā ar pamatperiodu. No vasaras mēnešiem visstraujāk sasilst jūlijs un augusts — par 1,9–2,1 °C. Mazākais temperatūras pieaugums ir maijā, septembrī un oktobrī — mazāks par 1 °C.
Arktiskā vēja ieplūdes, kas izraisa salnas maijā un septembrī, joprojām būs biežas.
Runājot par virpuļviesuļiem, eksperts minēja divus to biežākas parādīšanās iemeslus. Pirmkārt, sasilusi atmosfēra spēj saturēt vairāk mitruma uz vienu tilpuma vienību, kas padara negaisus spēcīgākus un spējīgus radīt virpuli. Otrkārt, uzlabojusies novērošanas sistēma šādu lokālu parādību fiksēšanai, tostarp jauna tehnika, piemēram, satelīti un meteoroloģiskie radarstacijas. Arī interneta un ierīču masveida izplatība ļauj vieglāk reģistrēt neparastus dabas fenomenus.
Dāvanas lauksaimniekiem un mežkopjiem
Klimata pārmaiņas nes gan iespējas, gan riskus. Paaugstināta temperatūra ļaus audzēt jaunus, siltumu mīlošus augus, kā arī ieviest vēlākas un sausumizturīgas jau esošo kultūru šķirnes.
— Austrumeiropas dienvidrietumu reģionā veiksmīgi audzē valriekstus, kļūst iespējama saulespuķu, melones un arbūzu audzēšana, — minēja speciālists. — Kukurūzu graudu ieguvei tagad audzē ne tikai agrīnas, bet arī vidēji agrīnas šķirnes. Tajā pašā laikā tradicionālajām kultūrām, piemēram, liniem un rudziem, kļūst pārāk karsti.
Mežsaimniecībā vasaras karstuma un augsnes augšējo slāņu izžūšanas dēļ var gandrīz pazust tradicionālais koks — egle.
— Tā kā eglēm saknes atrodas tuvāk virsai (un vasarā šie augsnes slāņi izžūst), koki izjūt ūdens trūkumu, ražo mazāk sveķu, tos apdraud mizgrauzi, eglāji izžūst, — paskaidroja speciālists. — Pēdējā laikā ir daudz cirsmu tieši eglāju teritorijās. Ja vidējo daudzu gadu jūlija gaisa temperatūra pārsniedz 20 grādus, eglēm vairs nav komfortabli dzīvot. Vairāk izplatīsies dienvidu platlapju koku sugas — goba, liepa, bērzs, pūpols, kļava.
Eksperts secināja, ka katastrofas nebūs, bet būs jāpielāgojas:
— Jāizdara secinājums, ka spēcīgi negaisi un lielas lietavas, kas mijas ar ilgiem sausuma periodiem, kļūs par jauno realitāti. Laikapstākļi kļūst kontrastaināki, bet Austrumeiropa un Baltija tuvākajā nākotnē nepārvērtīsies par subtropu zonu. Mums būs jāiemācās dzīvot jaunajos, siltākajos un neprognozējamākajos apstākļos.
